Kopš 2018.gada Ukrainas baznīca ir neatkarīga un vairs nepakļaujas Maskavai. Savas valsts suverenitātes saglabāšanās vārdā, ukraiņiem nācās atbrīvoties arī no ticības virskundzības Maskavā. To viņi arī izdarīja. Sarāva 300 gadus vecās saites ar moskovītiem, kas līdz tam noteica visu. Šķiršanās no patriarhāta Maskavā nozīmēja kārtējo pagrieziena punktu Austrumeiropas vēsturē. Apliecinot, ka krievi vienmēr ir izmantojuši arī baznīcu savas kundzības nostiprināšanai pār vasaļvalstīm. 

Baznīca ir nozīmīga Putina impērijas un propagandas sastāvdaļa. Kopš Padomju Savienības sabrukuma, krievu pareizticīgo baznīca ir būtisks spēlētājs krievu jaunās nacionālās identitātes veidolā. Gan no baznīcas, gan arī no Kremļa puses ticības prasība tika ievīta „jaunā krievzemnieka“ tēlā kā patriotisma pamatelements. 

Kāds tas ir?

Krievu pareizticība šodien ir ļoti konservatīvs spēks, tas koncentrē ap sevi vecmodīgumu un aizspriedumainību domāšanā, kas deklarē un manifestē sevi kā „bizantiskā harmonija“. Tātad krieviem ticība tagad netiek norobežota no valsts kā tas ir vairumā demokrātiju. Nē, krieviem baznīca iekļaujas valstī kā būtiska pārvaldes sastāvdaļa.  Krievija tāpēc ir reliģiska diktatūra, nevis demokrātiska, sekulāra valsts.   

Atcerēsimies, ka krievu uzbrukuma sākumā Ukrainai, patriarhs Kirils Maskavā (augstākais krievu pareizticīgo baznīcas līderis) apgalvoja, ka šāds uzbrukums ir labs un taisnīgs, jo šādi Krievija izcīna savu vietu pasaules vadībā un tāpēc šī esot „metafiziskas cīņas misija“. Pie viena patriarhs arī svētīja krievu tauta šim karam. Kā taisnīgai un pareizai kaujai par labu nākotni. Tātad krievu baznīca atļāva krieviem slepkavot ukraiņus, graut viņu mājas un iznīcināt Ukrainas valsti un tās cilvēkus. 

To pašu sludināja arī Krievijas politiskais līderis Vladimirs Putins. Viņš apliecināja, ka baznīca atbalsta viņa idejas un šis  karš esot svēta lieta. 

Tas, ka ukraiņi „aizgāja“ un atteicās no Krievijas pareizticīgo baznīcas vadības nozīmē ne tikai ticības neatkarības atgūšanu ukraiņu tautai. Nē, tas nozīmēja, ka Putins pēkšņi zaudē ļoti nozīmīgu varas sviru ukraiņu sabiedrībā. Tagad viņš vairs nevar izmanot ukraiņu baznīcas spiegošanai un uzspiest savas vajadzības ticīgajiem Kijivā vai Harkivā. 

Jau iepriekš ziņoju, ka nedēļas nogalē notika miera sarunas Saūda Arābijā. Krievija uz šīm sarunām netika uzaicināta. Tagad pēkšņi Kremlis aktīvi reaģē un vēlas izvirzīt savas prasības Ukrainas kara izbeigšanai. Krievija vēlas saglabāt visas okupētās Ukrainas teritorijas sev un, lai Ukrainai neatļauj pievienoties rietumu militārai aliansei, nekādam savienībām un nenotiek ieslīdēšanas Rietumu kultūrtelpā. Tā grib Putins un krievi. (AFP, DN)

Pēc ukraiņu uzbrukumiem Krimai, tur uz pusi samazinājies krievu atpūtnieku skaits. Tas, protams, sadragā Krimas ekonomiku. Tūristi ir svarīgs ienākumu avots šajā atpūtnieku un Arteka salā. (Sky News)

Ukrainā aizturēta kāda sieviete, kura gatavoja atentātu pret prezidentu Zeļenski. (Sky News)

Savākto informatīvo materiālu, kas var palīdzēt paredzēt Ukrainas prezidenta plānus un uzturēšanās vietas, viņa bija nodevusi krievu izlūkdienestam. Tagad viņai par šo „darbu“ draud 12 gadu cietums Ukrainā. Viņas tautība netiek izpausta. (Sky News) 

Pamazām krievi zaudē savu pārsvaru gaisa telpā. (DN)

Attēlā varat apskatīt ukraiņu saspridzinātu  krievu tiltu pie Krimas. Vienlaikus iznīcināts arī gāzes vads un 20 000 krievu iedzīvotājiem vairs nav pieejama gāze. (CNN)