Šorīt, Ukrainas dienvidos gājuši bojā pieci cilvēki. Četrus krievu raķetes nogalinājušas Nikolajivā, vienu Zaporižjā un vēl 18 cilvēki (ieskaitot piecus bērnus) ievainoti. (TT)

Autoražotājs un X īpašnieks Ilons Masks ir ļoti dusmīgs uz Norvēģijas medijiem (VG), par to, ka tie “nepareizi atspoguļojot” Trampa vēlēšanu rezultātus. Tas nozīmē, ka Maskam nepatīk kā mēs viņus vērtējam. To var saprast, nekā simpātiska jau tur nav. 

Krievi (kopā ar Ziemeļkorejas spēkiem) plānojot plašu pretuzbrukumu Kurskas apgabalā, kur sapulcināti ap 50 000 karavīru. (The New York Times) Par to tiek ziņots jau apmēram nedēļu, taču nav skaidrs vai kaujas ir sākušās. 

Pēdējo dienu laikā liela uzmanība pievērsta Trampa mēģinājumiem pārtraukt karu Ukrainā. Lai gan amerikānis izrāda lielu aktivitāti (esot atkal zvanījis uz Maskavu), rodas iespaids, ka boss  šajā darījumā tomēr ir Putins. Vakar vakarā WP informēja, ka Putins ir runājis ar Trampu. Tas nozīmē, ka ukraiņus “spiedīs pie sienas”, jo tā ir lētāk un izdevīgāk. Tad visu šo “miera procesu” var nosaukt par “pragmatisku”, nevis zemisku (kāds tas patiesībā ir). 

Putinu Tramps nekā īpaši nevar šantažēt, bet Zeļenski gan (ukraiņi saņem ieročus no ASV).

Trampa vecākais dēls Donalds juniors vakar savā Instagram kontā publicējis ukraiņiem naidīgu video un komentējis, ka. “ja tēvs nāks pie varas tad ukraiņi zaudēs savus pabalstu no ASV”. Otra zīmē ir tā, ka Tramps vairs neizvēlas savas štābam Ukrainai labvēlīgus politiķus. Par ASV vēstnieci ANO kļūs Elise Stefanika, kas balsoja pret Baidena palīdzības paketi ukraiņiem.  

Ukrainas ārlietu ministrs informē, ka Ukraina neko nav zinājusi par Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunām ar Donaldu Trampu (Ukrainas kara kontekstā). WP ziņo pavisam ko citu. (TT)

ASV vēlēšanu iznākums pieprasa saprast kādas izskatīsies Eiropas turpmākais atbalsts Ukrainai. Lai to noskaidrotu, šodien tiksies Lielbritānijas un Francijas līderi Keirs Stārmers un Emanuels Makrons, lai pārrunātu atbalstu Ukrainai. (DN)

ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels ir pirmais ES pārstāvis, kas apmeklē Ukrainu pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās. Viņš uzskata, ka Krievijai ir jāatbild par kara noziegumiem sava iebrukuma laikā Ukrainā. Krievijai jāsamaksā ukraiņiem par iedzīvotajiem un valstij nodarīto kaitējumu. Viņš apmeklēja vizītes laikā Čerņigovas apgabalu (Ukrainas ziemeļos) un intervijā norādīja, ka mieram nākotnē ir jābūt godīgam un taisnīgam, nevis uz ātru roku realizētam. Viņš uzskata, ka nav pieņemami, ka šis karš tiks ar varu pārtraukts “vienalga kā”.  

Borels uzskata, ka 300 miljardu dolāru Krievijas aktīvu, ko iesaldējušas bankas Rietumvalstis, būtu jānovirza Ukrainas atjaunošanai.