Karš Ukrainā ir nomainījis akcentus sabiedrībā. Krievu impērijas bezkaunība, cietsirdība  un necilvēcība vairs nav viņu pašu spēka izrādīšanas formāts, bet klajš un publisks nelietības demonstrējums. To beidzot saskata visi. Arī tie, kas par Krieviju un krieviem līdz šim domāja daudz labāk. 

Savukārt nepazīstamā un daudziem nepamanītā Ukraina ir nodimdējusi un pierādījusi, ka to apdzīvo nelokāma, godprātīga, izturīga taisnīga un talantīga tauta. 

Garīgi brīva sabiedrība. Brīdī, kad Zeļenskis atlaida no amata Aizsardzības ministru Mihailu Fjodorovu, protesti nerimās. Cilvēki izgāja ielās un pieprasīja lēmuma atcelšanu. Viņi ir nelokāma tauta, kas rīkojas. Kaut ko tamlīdzīgu Krievijā pat iedomāties nav iespējams. 

Oranžās revolūcijas (2004) un Maidana sacelšanās (2014) laikā ukraiņi pierādīja, ka nesekos autoritārajai tendencei un apņēmīgi ies uz brīvas, demokrātiskas valsts modeļa pusi. Viņi tic savai nākotnei un tāpēc arī viss izdodas. Neraugoties uz korumpētības augoņiem visos varas līmeņos, labas lietas turpina notikt.  

Pašlaik Ukraina atrodas kara vidū. Cīnās par savu nākotni, kopj savu kultūru, aizsargā un izglīto savos bērnus, neskatoties uz visām gigantiskajām problēmām. Jo tautai ir jāiziet no šī kara dzīvai. Tautai ir vajadzīga nākotne arī pēc šī kara. Viņi to izdarīs. 

Tikmēr Putins sūta savus krievus bezjēdzīgajā slaktiņā pret ukraiņiem. Savas muļķīgās impēriskās apsēstības dēļ. 

Ukraiņu spītību redz gruzīni un nepakļaujas. Cīnoties par brīvām vēlēšanām viņi arī turpina kustību uz Eiropas pusi. Pazemes grūdieni manāmi arī tepat Baltkrievijā. 

Vladimirs Putins pašlaik zaudē smagi. Ne tikai militāri.

Krievijas vajadzība ar varu iznīcināt kaimiņtautu ir pamodinājušas citās tautās taisnīguma izjūtu. Tas nav nekas jauns. Vēsturē ir bijuši līdzīgi gadījumi kad  kāds mēģina citu tautu pakļaut sev ar brutālu spēku, bet tas izdodas tikai uz laiku. Ja neesam gļēvi un apātiski, tad diktatoriem nekas neizdodas.  

Iespējams, ka šī atziņa  tagad bojā dzīvi Vladimiram Putinam, kuram nesen nācās lūgt naudu saviem oligarhiem, sabiedrotajiem, lai kompensētu līdzekļus militārajiem izdevumiem. Oligarhi baidās izkrist pa logu vai nomirt no kontaktindes Novičoka. Ja nemaksās savam diktatoram. Viņi turpina kalpot asiņainajam monstram.  

Savukārt  mēs (brīvajā Eiropā)  redzam jēgu palīdzēšanā un atbalstā. Gan cilvēku, gan arī valstu starpā. Tāpēc atbalsts Ukrainai ir tik plaši izplatīts Eiropā. Tāpēc ir skaidrs, ka ukraiņi uzvarēs. Kopā ar viņiem uzvarēsim arī mēs.

Ukrainas uzvaras izredzes šajā karā balstās uz tautas milzīgo gribu, starptautisko atbalstu un agresora stratēģiskajām kļūdām. Galvenie faktori ietver sabiedrības vienotību, Rietumu militāro palīdzību un Krievijas resursu izsmelšanu

Ilustrācija: Protesti Kijevā pēc tam, kad Mihails Fjodorovs bija spiests pamest valdību. Foto: Dans Bašakovs/AP