Krievi turpina grauzties uz priekšu cauri frontes līnijai Doņeckā. Jau gadiem ilgi stumjas uz priekšu, lai forsētu “cietokšņa joslu”. Lai panāktu izrāvienu. Lai izveidotu jaunās rudens ofensīvas” asi. Nav izslēgts, ka uz ziemas pusi putinistiem tas varētu izdoties. Pašlaik krievu mediji lielās, ka krievu spēki esot pielīduši maksimāli tuvu aizsardzības līnijai: Slovjanska – Kramatorska – Družkivka un Konstantinivka.

Šo zonu pašlaik dēvē sauc par “cietokšņa joslu”. Tā ir aptuveni 50 kilometrus gara. Blīvi apdzīvota vides līnija, kas savieno četras Ukrainas pilsētas. Kalnains apvidus, kuru no ziemeļiem aizsargā vairākas, lielas upes. Krievu karavīriem jāuzbrūk no austrumiem, pret kalnu. Šajā zonā ir arī bēdīgi slavenā Bahmuta, kuru krievu privātā armija “Vāgnera grupa” (pēc ļoti asiņainām kaujam) okupēja 2023. gadā. 

Ukraina te ieguldījusi ievērojamus resursus tieši  aizsardzības nostiprināšanā. Ir izrakuši grāvjus un tranšejas, mīnējuši, izvietojuši dzeloņstieples un pūķa zobus. Ja Krievijas spēkiem tomēr izdotos tikt cauri šim “grūtajam apgabalam”, tad tālāk jau būtu vieglāk virzīties uz priekšu. Tālāk jau ir daudz labvēlīgāks reljefs un laipnāka vide. Līdzenumi, kurus vieglāk šķērsot. Pilsētu tur vairs nebūs. Tad krieviem var izdoties nonākt pie robežas, kas ieskauj tā dēvēto “Doņeckas apgabalu”, kuru Putins jau sen deklarējis kā savējo Krievijas provinci. Viņam to vajag. Ļoti vajag. Jau sen ir izlielījies ar “mūsu Doņecku”, taču praktiski un reāli netiek šai teritorijai klāt. 

Lai šogad sasniegtu šo mērķi, Putins iesaistījis kaujās arī Ziemeļkorejas armiju. “Jaunas asinis” palīdzēšot asiņainajam krievu diktatoram panākt savu. 

Vai Putinam tas izdosies?

Pagaidām nav zināms rudens kauju iznākums, taču lielīšanās (krievu valodā) jau tagad notiek ar atvēzienu.

Pašlaik iet vaļā propagandas karš medijos, kura laikā krievi ziņo par saviem grandiozajiem panākumiem Ukrainā. Pirms dažām dienā Kremlis klaigāja, ka esot ieņēmis Toreckas un Vasjutiņskas pilsētas. Taču Ukraina šos apgalvojumus noliedz. Nekas tamlīdzīgs neesot noticis. 

Juhans Hoivinens domā, ka krievi patiešām ļoti lēni lien cauri “cietokšņa joslai”. Ntaču pagaidām nekas būtisks frontē (šovasar) neesot mainījies, jo Ukraina arī ieņēmusi (atguvusi) citas frontes zonas. Taču krievi kā apsēsti graužas iekšā Doņeckas areālā, jo Putinam tieši to vajag visvairāk. “Krievija arī cieš no karavīru trūkuma. Tieši tāpat arī Ukraina. Neviens nevar izdarīt neiespējamo” – domā Hoivinens. Tas nozīmē, ka Putins tagad ļoti cer uz ziemeļkorejiešiem. Tic, ka viņi spēj izdarīt to ko krievi nav varējuši  – salauzt ukraiņu aizsardzības līniju. Tāpēc 30 000 līdz 50 000 Ziemeļkorejas karavīru pašlaik iekļaujas krievu armijas sastāvā Ukrainā. 

Tas ir daudz. Korejiešu karavīri varētu nostiprināt Krievijas pozīcijas Hersonā,  lai pēc tam krievu kaujiniekus varētu pārsviest uz citu frontes posmu. Izskatās, ka “cietokšņa joslas” ieņemšana ir Putina galvenā prioritāte šajā karā. 

Taču pastāv arī citi viedokļi un minējumi par notikumu attīstību frontē. Amerikāņu domnīca ISW raksta, ka Krievijas spēki tuvākajā nākotnē nespēšot neko okupēt un nekādu lielu izrāvienu tur nebūšot.  Lielākā problēma esot krievu mēģinājums “iedzīt ķīli” uz dienvidiem. 

Tieši šeit krievi patiešām esot jūlijā pavirzījušies uz priekšu. 46 kvadrātkilometrus.

Vairākos ukraiņu videosižetos (no jūlija beigām) redzamas ainas ar krievu tankiem un citiem kara kaujas transportlīdzekļu vrakiem, kas mēģinājuši virzīties ziemeļrietumu virzienā no okupētās Pokrovskas pilsētas.

ISW uzskata, ka tieši šī teritorija esot Putina galvenā prioritāte. Krievijas prezidents (savos valsts medijos) ir vairākkārt slavējis karotājus pie Pokrovskas. Ko par to domā Hoivinens? “Jā, to nevajag izslēgt. Krievi cenšas arī tur izlauzties cauri un iekļūt dziļi iekšā Ukrainā.  Viņu mērķis ir sistemātiski “radīt kabatas”, kuras pēc tam iespējams aizvērt. Varētu pat teikt, ka šis ir dubultā spiediena modelis”- domā Huovinens.

Tomēr viņš uzskata, ka  Putinam  pašlaik ir ļoti svarīgi izlauzties cauri vissmagāk nocietinātajai ukraiņu aizsardzības joslai, lai pierādītu, ka krievi to var izdarīt. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad tuvojas miera līguma parakstīšana brīdis. Uz to Putinu spiež visa pasaule, jo viņam neizdodas izmeloties un visiem iestāstīt,  ka pie šī kara ir vainīgi ukraiņi. Pašlaik izskatās, ka miera līguma parakstīšanas brīdis tuvojās, neatkarīgi no tā ko Putins runā un deklarē. Žurka ir iedzīta stūrī un tēlo tīģeri. 

Ja šī  rudens ofensīva viņam izdosies, tad viņš varētu pieprasīt sev visu Doņeckas apgabalu. Tā kā bija vēlējies un krieviem jau apsolījis.  

Pašlaik Putins nav iekarojis visu iecerēto. Pēc viņa projekta specoperācijai bija jānotiek trīs dienu laikā pirms četriem gadiem. Taču tā turpinās un turpinās un izskatās, ka pašlaik šī specoperācija ir iestigusi ukraiņu kartupeļu lauka vidū. 

Ilustrācija: Ukrainas karavīri apšauda Krievijas pozīcijas netālu no Kramatorskas ar raķešu artilēriju. Foto: Irina Ribakova/AP