Putina mērķis ir iznīcināt visu Ukrainu un ukraiņus. Teritoriju vajag Krievijas paplašināšanai. Tas notiek četrus gadus pēc kārtas. Bombardējot kopā visu, kas tur ir un kust. Graujot kopā dzīvojamās ēkās, veikalus, slimnīcas un skolas. Nežēlojot nevienu kultūrvēsturisku celtni, teātri vai muzeju. Putins nav kultūras cilvēks un māksla viņu neinteresē. Šādus svešvārdus viņš nesaprot un nevēlas respektēt.  

Tāpēc Kijivā šodien nav neviena rajona, kurā nebūtu redzamas  krievu kara pēdas. Kādus objektus prioritē Putina spridzinātāji? Viņi dod priekšroku enerģētikai, ūdensvadam un siltuma piegādei. Visam, kas vajadzīgas cilvēku eksistencei. Mākslu ieskaitot. 

Žurnālistu pētniecības grupa Texty jau kartējusi krievu regulāro triecienu vietas un bojātās ēkas Kijevā. Kopš kara sākuma. Kartē labi redzams, ka Krievijas droni un raķetes galvenokārt tiek vērstas pret pilsētas energoapgādi, rūpnīcām un dzelzceļa mezgliem + kultūrvēsturisko centru.  Taču jau nākamais uzbrukuma mērķis ir parasto cilvēku dzīvojamās ēkās. Proti, Putinam patīk graut ukraiņu dzīvokļus un privātmājas. Vairāk nekā 1/3 sagrauto celtņu Ukrainā ir dzīvojamie nami vai ēkas, kurās mitinās ukraiņi. 

Kurš rajons Kijivā cieš visbiežāk?  Tas ir Ševčenko rajons, Dņepras upes labajā krastā. Ševčenko (Шевченківський район) ir Kijivas, centrs, viena no vēsturiski bagātākajām vienībām, kas nosaukta dzejnieka un rakstnieka Tarasa Ševčenko vārdā. Tas apvieno gan valsts varas iestādes un biznesa centrus, gan pasaules mēroga kultūras un senatnes pieminekļus. Koncertzāles un teātrus. Rajons izvietojies teritorijā, kurā aizsākās senā Kijivas Krievzemes vēsture. Tur atrodas Kijevas Svētās Sofijas katedrāle, kas ir  11. gadsimta UNESCO mantojuma objekts ar unikālām mozaīkām un freskām. Zelta vārti (Золоті ворота) jeb viduslaiku nocietinājumu galvenās ieejas rekonstrukcijas zona un muzejs. Maidan Nezalezhnosti (Neatkarības laukums) jeb centrālais laukums un Kijivas Nacionālā Tarasa Ševčenko universitāte.

Zemāk varat apskatīt grafiku, kurā norādīti krievi trāpījumi šajā rajonā. Rajona nomalē atrodas Artem rūpnīca, kas ir viena no Ukrainas lielākajām aizsardzības nozares ražotnēm. 

Kāpēc krievi tā dara? Nešķiro uzbrukumu mērķus? 

“Krievijai un krieviem ir raksturīgi neiedziļināties. Viņi uzbrūk visām “ienaidnieka zonām” vienlaicīgi un uzreiz.  Tāpēc par stratēģiskiem mērķiem tiek uzskatīti ne tikai militārie mērķi, bet arī reliģiskās vai kultūras vērtības. Viņi nežēlība, cinisms un bezkaunība ir zināmas lietas”, – saka Juhans Hoivinens. 

Otrs iemīļotākais Putina mērķis atrodas Dņepras upes otrā pusē. Darņicas rajonā. Darņica ( Дарницький район) atrodas Dņepras kreisajā krastā, Kijivas dienvidaustrumu daļā. Tā ir viena no lielākajām un straujāk augošajām pilsētas daļām ar vairāk nekā 340 tūkstošiem iedzīvotāju un plašiem jaunāko laiku dzīvojamajiem masīviem.  Te var apskatīt  padomju laiku neglītas blokmājas un modernās stikla – betona augstceltnes. Tie atrodas arī liela rūpniecības zona un viens no svarīgākajiem Kijevas dzelzceļa mezgliem. Pēdējo divu gadu laikā Putins Darņicu bombardē visnegantāk

Nākošais Putina mērķis ir Solomjanskas rajons, kas atrodas uz dienvidiem no vecpilsētas centra. Solomjankas rajons (Солом’янський район) ir nozīmīgs un blīvi apdzīvots transporta, saimniecības un zinātnes centrs. Tajā apvienotas vēsturiskas un modernas dzīvojamās zonas. Kijevas centrālā dzelzceļa stacija. Saskaņā ar Kijevas pilsētas administrācijas datiem, daudzas nozares šajā apgabalā ir tieši savienotas ar dzelzceļu. Rajons tāpēc kļuvis par Putina trešo populārāko bombardēšanas mērķi. 

Kara sākumā – 2022. gada februārī, krievu gaisa triecieni bija vērsti pret mērķiem ziemeļu priekšpilsētās. Tur Krievijas spēki bija iestrēguši ceļā uz galvaspilsētu, kuru viņi plānoja iekarot dažu dienu laikā. Taču cerētais neizdevās. Sākumā (kara pirmajos divos gados) krievi uzbruka galvaspilsētai retāk, taču konfliktam turpinoties, palielinājās arī ofensīvas intensitāte. Tad Putins sāka bliezt pa šo “slāvu kultūra šūpuli”  ar artilēriju, ar spārnotajām raķetēm un planējošajām bumbām.

“Pirmos irāņu “Shahed” dronus Krievija izmantoja kara sākumā un toreiz tie lidoja ar ātrumu 150–200 kilometri stundā. Tagad  kaujas droni pārvietojas ar ātrumu līdz pat 400 kilometriem stundā un lido daudz lielākā augstumā nekā agrāk” – komentē Juhans Hoivinens.  Pret šiem droniem ir grūti cīnīties. Pagaidām nav atrasti kādi efektīvi ieroči, kas dronus neitralizētu. Tāpēc karš turpinās.

Pašlaik krievi uzbrūk Kijivai ļoti intensīvi. Izmantojot Šaheda trieciendonus, kas masveidā tiek palaisti, lai pārslogotu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas un radītu pastāvīgu trauksmi un iedzīvotāju stresu. Katru dienu lido ballistiskās un aerobalistiskās raķetes. Tādas kā Iskander-M vai Kinzhal, kas lido ļoti ātri un ir grūti notriecamas. Tās rada milzīgus postījumus un dziļus krāterus. 

Kijivu krievi grauj arī ar spārnotajām raķetēm, kas tiek raidītas no stratēģiskajiem bumbvedējiem vai kuģiem jūrā, lai precīzi triektos pa noteiktiem objektiem. 

Droni un dažāda veida raķetes tiek palaistas vienlaicīgi no dažādiem virzieniem, mainot trajektoriju, lai maldinātu pretgaisa aizsardzību. To mērķis ir enerģētikas objekti, noliktavas, rūpniecības zonas un daudzdzīvokļu nami, cenšoties iebiedēt iedzīvotājus un atstāt pilsētu bez gaismas un siltuma. 

Liela daļa postījumu un ugunsgrēku pilsētā rodas arī no pašu ukraiņu notriekto raķešu un dronu atlūzām, kas krīt uz dzīvojamajiem rajoniem, izraisa māju sagrūšanu un ugunsgrēkus. 

Taču Kijiva turpina eksistēt un dzīvo tālāk un ar apbrīnojamu noturību, saliedētību un spēju pielāgoties visām un visādām dzīves problēmām. Kijivieši ir iemācījušies strādāt, mācīties un radīt mākslu un zinātni pat gaisa trauksmju un infrastruktūras bojājumu laikā. Melnais humors, mēmes un joki par pretinieku tiek izmantoti kā psiholoģiskās aizsardzības mehānisms pret stresu. Kafejnīcu, teātru, koncertu un biznesa darbība netiek pārtraukta kara apstākļos. Demonstrējot, ka karš nespēj salauzt pilsētas dzīvību. Piemēram, festivāls “Bouquet Kyiv Stage 2026” ir mākslas un klasiskās mūzikas festivāls, kas sākās tagad –  augusta vidū un norisinās vēsturiskajā “Sofijas Kijivas” (Софія Київська) teritorijā. “Atbrīvotā mūzika“ (Визволена музика) ir koncerti, kuros pirmo reizi tiks atskaņoti represēto ukraiņu komponistu (V. Poļevoja, K. Šipoviča u.c.) skaņdarbi. Nākošnedēļ uzstāsies pianists Radoslavs Sobčaks  ar īpašu Frederika Šopēna skaņdarbu programmu. “Kyiv Mozart Orchestra” 23. augustā Fairmont Grand Hotel zālē piedāvās elegantu Mocarta un citu klasicisma laikmeta komponistu programmu.

Apbrīnojama tauta!

Ilustrācija: Krievu trāpījumu grafiks kultūras zonām. Dati balstīti uz KCSA un KCMA, Telegram kanāliem un mediju ziņojumiem. Grafika: Liva Videla / SvD