Krievijai iet slikti. Ar karu netiek galā. Tāpēc atkal paplašinās sadarbību ar Ziemeļkoreju “jaunas un taisnīgas pasaules kārtības” vārdā. Tā nupat paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Šo paziņojumu varētu uzskatīt par zīmi, ka Vladimirs Putins vēlas iegūt lielāku atbalstu no Ziemeļkorejas diktatora Kima Čenuna ofensīvajā karā pret Ukrainu.
Nedemokrātisko valstu komanda: Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja jau sen atbalstījušas viena otru dažādos veidos. Piemēram, Irāna piegādājusi Krievijai Shahed dronus, kas iznīcina dzīvības un īpašumus Ukrainā. Ķīna ir Krievijas kara ekonomiskais balsts un jau nodrošinājusi progresīvas tehnoloģijas krievu kara mašīnai. Krievijas un Irānas nafta ir plūdusi uz Ķīnu. Phenjanas režīms ir piegādājis Krievijas armijai munīciju, ballistiskās raķetes un vairāk nekā desmit tūkstošus karavīru, par kuriem Putins viņiem ir pateicies. Apmaiņā pret to, Phenjanas valdība ir saņēmusi labu atalgojumu un progresīvas militārās tehnoloģijas no Maskavas.
Lavrovs ir solījis korejiešiem palielināt sadarbību “visās jomās” un “veidot ieguldījumu reģionālajā un starptautiskajā drošībā”, jo “Maskava un Phenjana ir vienotas centienos radīt jaunu, taisnīgu pasaules kārtību, kas balstīta uz “multipolaritātes”, patiesas vienlīdzības un nacionālo interešu ievērošanas principiem”. Tā uzskata Kremlis, bet tā nedomājam mēs.
Jau 2024. gada jūnijā Krievija un Ziemeļkoreja parakstīja savstarpējās palīdzības līgumu un dažus mēnešus vēlāk 10 000–14 000 ziemeļkorejiešu (raķešu operatori, inženieri un armijas kājnieki) ieradās Krievijas pierobežas reģionā Kurskā, lai cīnītos pret ukraiņiem.
Puse no ziemeļkorejiešu kaujiniekiem ir nogalināti vai ievainoti. Taču arī Ziemeļkorejai bija ieguvumi: operācija deva militāru pieredzi un “lielgabalu gaļas” eksports uz krievu fronti ir devis Kima valsts kasei miljardus. Visi izskatās apmierināti.
Kas notiks tālāk?
Kimam Čenunam Kremlis lūdz nosūtīt vairāk karavīru uz karu Ukrainā. Pašlaik ceļā pie krieviem ir 30 000 līdz 50 000 jaunu korejiešu zaldātu. Krievijas armijai trūkst savējo, jo ir nepieciešams turpināt “gaļas mašīnas” stratēģiju un malties iekšā Ukrainas zemē.
Lavrova draudzīgais vēstījums Ziemeļkorejai sakrīt ar Donalda Trampa atjaunotajiem uzslavas vārdiem Kimam Čenunam. Arī viņs savā tīmekļa vietnē Truth Social paziņoja, ka ASV samazinās militārās mācības Dienvidkorejā, “pamatojoties uz manām ļoti labajām attiecībām ar Kimu Čenunu”. Pēc Trampa teiktā iznāk, ka palīdzība dienvidkorejiešiem būtu “pilnīgi nepiemērots un naidīgs signāls valstij, kas nerada nekādus draudus”.
Protams, ka tie ir kārtējie Trampa meli. Ziemeļkorejas režīms ir atkārtoti draudējis gan Dienvidkorejai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm ar kodolieročiem. Tā ir bīstama, totalitāra un agresīva valsts, kas sader kopā tikai ar krievu un irāņu ultrākonservatīvajiem vadoņiem.
Zinām, ka Tramps jau nostājies Putina pusē agresijas karā pret Ukrainu. Tagad viņš vēlas stiprināt attiecības arī ar Kimu, neskatoties uz to, ka Ziemeļkoreja atbalsta Krievijas nelikumīgo karu Ukrainā un ir lauzusi visus solījumus un ieguvusi lielu kodolieroču arsenālu. Trampa flirtam ar ” melno diktatoru asi” līdz šim ir bijis viens izņēmums: Irāna. Dienā, kad arī Irānai būs kodolbumba, viņam varētu rasties šaubas vai vajadzēja šos puišus atbalstīt.
Ilustrācijā: Ukrainas karavīrs remontē pretdronu tīklu Slovjanskā. Doņeckas apgabals, 2026. gada 17. augusts. Tommaso Fumagalli / EPA / Scanpix / LETA