Putina bailes no opozīcijas

Vakar naktī krievu dronu uzbrukumos Kijivai gājuši bojā pieci cilvēki un divdesmit ievainoti. (Kyiv Independent) Ziņots par vairākiem sprādzieniem dzīvojamajās ēkās un slimnīcā. Cietušo skaitu nosaka munīcijas trūkums amerikāņu “Patriot” sistēmai. Tās Tramps sūta uz Izraēlu, tāpēc ukraiņiem nepietiek. (TT)

Vienlaikus Maskavai uzbrukuši ukraiņu droni. 20 esot notriekti. Nav skaidrs vai kāds ir ievainots. Šī bija jau otrā nakts pēc kārtas, kad Maskavai tiek uzbrukts.

Uzbrukumi notikuši arī citviet Krievijā. (Suspilne) Ņižņijnovgorodā  ukraiņi uzbrukuši aizsardzības rūpniecības objektam Dzeržinskas pilsētā un tas pats noticis Novomoskovskā Tulas apgabalā. (Astra)

Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Mihails Fjodorovs vēlas, lai valstī tagad notiktu vēlēšanas. Neraugoties uz to, ka karš turpinās. Otrdien publicētā video viņš mudina valsts vadītājus atjaunot demokrātisko procesu un rīkot jaunas vēlēšanas. (Kyiv Independent) Lai gan Ukrainas konstitūcija nepieļauj prezidenta vēlēšanu organizēšanu kara apstākļos.

Mihails Fjodorovs bija spiests atstāt aizsardzības ministra amatu pirms mēneša, kas izraisīja plašus protestus valstī. Īpaši jauniešu vidū. (SvD)

Tautai nepatīk, ka Zelenskis oficiāli izvirzījis Jevgeņiju Čmaru jaunā aizsardzības ministra amatam. (Kyiv Independent) Čmara ir aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs kopš Fjodorova atlaišanas jūlijā. Atlaišana izraisīja protestus Ukrainā, kas turpinās joprojām. Neapstājas arī korupcijas skandāli. Tā tas ir visās postsovjetiskajās valstīs. Kamēr pie valsts kases varēs baroties negodīgi ierēdņi un politiķi, šis process turpināsies. Padomju laiku bērnudārzā ētiku un godīgumu audzēkņiem nav mācījuši. Tagad redzam rezultātu. 

Jau tagad – augusta beigās krievi atsāk uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai. Otrdien tika daļēji sagrauta elektrostacija, kas spiesta uz laiku pārtraukt darbību. (Reuters)

Saskaņā ar DTEK datiem, kopš kara sākuma Ukraina ir piedzīvojusi 230 šādus uzbrukumus. (SvD)

Pēdējās dienās Ukraina ir uzbrukusī krieviem ar vairāk nekā 2000 uzbrukuma droniem, tēmējot uz mērķiem Krievijas iekšienē. Karš spiežas klāt parastajam krievam sādžā un pilsētās. 

Daudzi krievi it kā neatbalstot šo karu, taču vienīgajai politiskajai partijai, kas vēlas šo karu apturēt (Jabloko), ir aizliegts kandidēt septembra parlamenta vēlēšanās. Domāju, ka Krievijai šobrīd klājas slikti. Vēl nesen karš krieviem Krievijā šķita tāls un gandrīz nereāls. Tagad tas ir pielīdis tuvu klāt. Ukrainas dronu uzbrukumi daudzviet izraisījuši degvielas trūkumu un ekonomikas pasliktināšanos. Arī caurmēra krievs tagad “Putina specoperāciju – četru gadu garumā” redz un jūt. 

Valsts mediji Krievijā cenšas noklusēt neveiksmes. Taču attēli ar postījumiem pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem, tomēr izplatās tiešsaistē. Tāpēc cilvēki arī Krievijā zina kas notiek. Viņiem tas nepatīk.

Vienīgā politiskā partija, kas bija pret karu, diemžēl nedrīkst piedalīties parlamenta vēlēšanās septembrī. Domāju, ka tā nebūtu saņēmusi lielu atbalstu. Taču šis Kremļa aizliegums liecina, ka prezidents Putins un viņa loks jūtas neaizsargāti un nedroši. Visticamākais skaidrojums ir tāds, ka Putins neuzņemas nekādus riskus laikā, kad Krievijas sabiedrības atbalsts karam Ukrainā it kā samazinās. Pretkara partija vēlēšanu kampaņā ļautu atklāti kritizēt karu. Par to beidzot varētu runāt atklāti. Proti, saukt karu par karu, nevis specoperāciju (kā Putins grib).

Krievija nav demokrātija. Tātad – Putins var darīt visu ko vēlas. Viņam neviens krievs neko nevar aizliegt.  Izskatās, ka apsēstais diktators visiem spēkiem tomēr cenšas sasniegt savu mērķi – neļaut Ukrainai nostiprināties kā suverēnai, demokrātiskais un attīstītai valstij. 

Tā kā Krievijā nav uzticamu sabiedriskās domas pētījumu, tad ir ļoti grūti saprast vai tautas vairākums turpina vai neturpina šo karu atbalstīt. Ir signāli, ka liecina, ka  entuziasms esot apdzisis. Smagie zaudējumi – vairāk nekā miljons nogalināto un ievainoto karavīru,  esot apzināti. Taču vai krievi saprot kara īsto iemeslu? Tas nav zināms. 

Ukrainas dronu uzbrukumi nepatīk ne tikai provinces, bet arī lielo pilsētu Maskavas un Pēterburgas iedzīvotājiem.

Putins ir pārvērtis Krieviju par diktatūru, taču turpina tēlot demokrātiskas vēlēšanas. Visi opozīcijas politiķi ir likvidēti, iebiedēti, apklusināti, bijuši spiesti doties trimdā, ieslodzīti vai – tāpat kā Boriss Ņemcovs un Aleksejs Navaļnijs – noslepkavoti.

Piedalīties vēlēšanās Krievijā nozīmē balsot par Putinu. Lielākā daļa krievu arī apzinās, ka Putina rīkotās vēlēšanas nav brīvas. Ja “Jabloko” piedalītos, tad Krievijas pilsonis varēt paust arī nepareizu viedokli. Proti – būtu iespēja balsot pret karu, ievelkot krustiņu “Jabloko” ailē. 

Kremlim tā būtu smaga problēma. Nevis tāpēc, ka šī partija varētu uzvarēt, bet šī iespēja apgāztu valsts kontrolēto mediju propagandu un iedragātu “milzīgo tautas atbalstu Putina īpašajai militārajai operācijai”.

Protams, ka Kremlis prot atrast ekonomiskus iemeslus, lai aizliegtu to ko vēlas aizvākt. “Jaboko” nebija izņēmums. Pārbadītā Kremļa metode ir apvainot ienaidnieku korumpētībā. Taču nav iesniegti nekādi pierādījumi, ka niecīgā summa (par kuru Kremlis iznīcināja “Jabloko”) patiešām ir pārskaitīta un izmantota. Nikolajs Ribakovs visu šo teātri nosauca par “tieslietu sistēmas zaimošanu”. Tieši tāpat Putina novāca Navaļniju, notiesāja Mihailu Hodarkovski u.c. Aktuālākais šajā sarakstā ir Šlosbergs. Viņa noziegums: “diskreditēja” un izplatīja “nepatiesu informāciju” par Krievijas armiju. 

Krievu žurnālists Andrejs Koļesņikovs, laikraksta “Novaja Gazeta” līdzstrādnieks, YouTube kanālā “The Breakfast Show” salīdzināja Šlosbergam piespriesto sodu ar disidentu vajāšanu padomju līdera Leonīda Brežņeva laikā 20. gadsimta 60. un 70. gados. Tajā laikā vadošajiem disidentiem tika piespriests, iespējams, četru, piecu vai septiņu gadu cietumsods vai izsūtījums uz Sibīriju. Taču šāds soda mērs bija ievērojami īsāks nekā pašreizējie Putina sodi Krievijā “Kremļa līnijas” pretiniekiem. 

Iespējams, ka šādi spriedumi iezīmē “Staļina laiku” atsākšanos Krievijā. 

Tā izskatās. 

Ilustrācija: Doņecka. 2026. gada 16. augusts. Autors: Aleksandrs Jermočenko / Reuters / Scanpix

Leave a Reply