Demogrāfija bez seksa. Mēģenes bērni – viena izeja no Latvijas krīzes

 Sandra Veinberga, Speciāli TVNET 00:01, 17. janvārī, 2012

Raksta tapis pēc TVNET pasūtījuma.

Reizēm Latvijas politikā notiek brīnumi – patīkami pārsteigumi. Viens no tādiem ir aktuālais veselības ministres Ingrīdas Circenespaziņojums, ka šogad no valsts budžeta varētu sākt apmaksāt mākslīgo apaugļošanu. Arī valdības deklarācijā tika solīts izveidot atbalsta programmu neauglīgo ģimeņu ārstēšanai.\Tiktāl – lieliski.

Daudzām ģimenēm beidzot izdosies tikt pie sava mazuļa.

Medicīna palīdzēs un mēģenes mazulis nāks pasaulē par prieku saviem mīļajiem vecākiem un kā svētība Latvijas valstij, kurā joprojām strauji krītas iedzīvotāju skaits.

Taču ar šo valstisko lēmumu nepietiks.

Valdībai nāksies spert arī nākamo soli (kopā ar mums visiem): atvadīties no aizspriedumiem pret netradicionālajām ģimenēm, mainīt likumus un piemērot šo «pakalpojumu» arī viendzimuma (homoseksuālajiem) pāriem un ģimenēm, tāpat arī vientuļajām mātēm, kurām ir vēlēšanās ieņemt bērnu bez seksa ar vīrieti.

Šāda notikumu attīstība būs civilizēts, progresīvs un demokrātisks valsts solis, ko jau sen īsteno mūsu attīstītākajās kaimiņvalstīs, kas par dzimstības deficītu nesūdzas.

Izšķiršanās par Latvijas nākotni tepat uz vietas, ja mēs tiksim vaļā no aizspriedumiem. Neaizbaidot projām jaunos cilvēkus uz ārzemēm (kur šādu palīdzību var saņemt jau šodien).

Sabiedrībai nāksies saņemties un pieņemt notikumu attīstību kā normālu un akceptējamu procesu.

Kas un kāds īsti ir mēģenes bēbīšu bums?

Mēģenes bērni

Viss sākās 1978. gada 25. jūlijā. Todien Lielbritānijā nāca pasaulē maza meitenīte Luīze Džoja Brauna kā pirmais mēģenes bērns.

Pirms deviņiem mēnešiem laboratorijas mēģenē mammas olšūna tika apaugļota ar vito – fertilizējošo (IVF) metodi. Pusotru nedēļu vēlāk olšūnu ievietoja mātes dzemdē, kur pamazām izveidojās embrijs. Mazulīte piedzima kā vesels un dzīvespriecīgs bērns. Tieši pēc deviņiem mēnešiem.

Luīzes piedzimšana iezīmēja pagrieziena punktu infertilu vecāku problēmu risinājumā. Neskaitāmi bērni sāka nākt pasaulē «caur mēģeni».

Skandināvijas valstīs šādā ceļā pasaulē nāk apmēram 2-3% no visiem jaundzimušajiem. Visā pasaulē šādi ik gadu dzimst apmēram 100 000 mazuļu.

Tiek lēsts, ka kopš 1978. gada mēģenes bērnu skaits pasaulē patlaban ir apmēram viens miljons.

Protams, ka jēdziens «mēģenes bērns» ir simbolisks. IVF metode tika attīstīta un pilnveidota. Šodien šo ceļu sauc par mākslīgo apaugļošanu, kas ietver dažādas infertilitātes novēršanas metodes: izmantojot vecāku vai donoru olšūnas un spermu.

Piemēram: var ievietot tēva spermu mehāniski mātes olšūnā, un daudzos gadījumos šī vienkāršā metode palīdz.

Var izmantot manipulāciju ar mātes olšūnām, kuras tiek «izvilktas» no pārlieku šauriem vai saaugušiem olvadiem, lai ievietotu kopā ar spermu otrajā – funkcionējošajā olvadā. Arī šajā gadījumā iztiek bez mēģenes. To sauc par GIFT (Gamete Intrafallopian Transfer) metodi.

ICSI jeb intracitoplazmatiskā spermas injekcija nozīmē spermas tiešu injekciju olšūnā.

IVF ir jau aprakstītā metode, kad no mātes olvadiem izņemtas olšūnas mēģenē savieno ar tēva spermu. Apaugļoto olšūnu pēc tam ievieto mātes dzemdē.

ZIFT (Zygote Intrafallopian Transfer) nozīmē, ka olšūnas tiek apaugļotas mēģenē un ievadītas atpakaļ mātes olvados.

Metožu ir daudz, tāpat kā panākumu un neveiksmju.

Vecāku ceļš pie mazuļa šādi nav viegls un lēts. Pagaidām šo priekšrocību izmanto tikai industriāli attīstītākajās valstīs un ikviens pāris tiek pamatīgi analizēts, lai noskaidrotu neauglības cēloņus (diagnozi) un saņemtu ārstēšanas shēmu.

Medicīnas aprūpe palīdz šajā situācijā tieši tāpat kā jebkuras citas slimības apstākļos.

Līdzšinējie pētījumi Skandināvijas valstīs pierāda, ka neauglības cēlonis var būt meklējams gan mātē, gan tēvā, gan abos partneros kopā. Tāpēc izpēte jāiztur abiem. Rezultātā tiek noteikta diagnoze un hormonālā stimulācija, operatīva iejaukšanās vai cits, alternatīvs ceļš, kas bieži pacientiem ir psiholoģiski un fiziski smaga pārbaude.

Taču mērķis šajā gadījumā attaisno ciešanas. Mazuļi nāk pasaulē, un laimīgajiem vecākiem jo bieži nākas iegādāties dvīņu ratiņus.

Protams, dažādās pasaules valstīs likumdošana šajā jomā atšķiras.

Skandināvu pieredze

Dažviet insemināciju finansē tikai valsts klīnikās, citur gan valsts, gan privātajā slimnīcu sektorā. Atšķiras arī valsts pabalsta piešķīrums. Piemēram, Zviedrijā pašlaik parlamenta līmenī notiek diskusijas par valsts apmaksātu mākslīgās apaugļošanas tiesību piešķiršanu vientuļām sievietēm (bez partnera) un abām partnerēm lezbiešu pārī (kopš 2005. gada valsts finansē šo procesu tikai vienai personai).

Dānijā šie noteikumi ir liberālāki.

Jaunajiem procesiem seko arī likumu maiņa, lai atvieglotu jaundzimušā mazuļa vecāku statusa noteikšanu, kas daudzos gadījumos nav viegls process (īpaši tad, ja mēģenes bērns ir nācis pasaulē ārzemēs).

Mēģenes bērni (protams) nav vienīgie demogrāfijas efekta veicinātāji.

Valsts pabalsti jaunajām mātēm ir būtisks solis problēmas atrisināšanai.

Tāpēc par izšķirošo virzītājspēku šajā notikumu ķēdē varētu būt normāla un cilvēka cienīga bērna pabalsta ieviešana Latvijā.

Visu jaundzimušo bērnu mātēm.

Manuprāt, šai summai būtu jāiekļaujas100-150 latu robežās par katru bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Šī nauda būtu jāizmaksā mātei neatkarīgi no viņas ģimenes statusa.

Nākamais solis no valsts puses būtu pabalsta piešķiršana mātei dzīvokļa samaksai (skatīt līdzīgu Skandināvijas valstu praksi) un bērnu bezmaksas veselības aprūpe (ieskaitot zobārstu).

Glābējsilīšu vairs nebūs. Bērnunamus ar laiku varēsim likvidēt. Taču naudai jānāk kopā ar sabiedrības akceptu. Samierinoties, ka tradicionālā ģimene nav vienīgais mājas pavarda eksistences modelis un ka laiks mainās un maina mūs.

Tik vienkārši tas ir.

Vai mēs to varam?

One thought on “Demogrāfija bez seksa. Mēģenes bērni – viena izeja no Latvijas krīzes

  1. Manuprāt šāda izeja nākotnē varētu izrādīties strupceļš. Dažādām nedabiskām izdarībām parasti nav ilgs mūžs, ja vien tās ilgstoši mākslīgi neatbalsta.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s