Saulgrieži jeb ziemas upurnakts. Svinēsim?

Karls Laršons

Karls Lāršons cilvēku upurēšanas rituālu iemūžinājis savā gleznā “Midvinterblot”. Šis darbs līdz šim greznoja Stokholmas Nacionālā muzeja freskas. Briesmīgs darbs – šaušalīgs un sensitīvi daiļš.

Gadā īsākā diena un garākā nakts ir klāt. Gaisma tuvojas pa durvju spraugu.

Ziemas saulgrieži. Šodienu vajag svinēt. Baznīcas kalendāri sistemātiski nesakrīt ar saules aizgriešanos prom no zemes. Taču, neraugoties uz to, mēs varam atzīmēt gaismas tuvošanos, kā vien vēlamies.🙂

Romas impērijā šo dienu svinēja laikā no 17. – 23. decembrim, pielūdzot Saturnu. Dažas šo svētku tradīcijas saglabājušās līdz mūsu dienām un pēcāk iekļautas Ziemassvētku rituālos. Jūdaismā šī ir Tekufot tevet pirmā diena, jeb laiks, kad nedrīkst dzert ūdeni, kas glabājas mājās. Irāņiem šie ir lielākie svētki gadā Šab-e Jalda jeb saules dievietes Mitras dzimšanas diena. Šodienu svin arī kurdi, atzīmējot gaismas uzvaru pār gada garāko nakti. Līdz pat šodienai šie svētki Kurdistānā ir visas ģimenes svētki.

Ziemeļeiropiešiem šis ir Ziemas vidus. Vikingiem – midjum veri ( to svinēja arī 14. februārī). Kristieši šajā laikā svin savu Christi Natalis. Taču neraugoties uz simtiem gadu ilgo verdzību Vācijas ēnā un cariskās Krievijas pavārtē, mēs tomēr piederam Ziemeļeiropai.

Tāpēc ziemas dzīres ir klāt arī mums.

Nordiskā mitoloģijā šajā laikā iesaka svinēt julblot jeb midvinterblot. Vārdu ”Jul” – kā hednisko ziemas saulgriežu apzīmējumu, ir saglabājuši: zviedri, dāņi, norvēģi, somi un igauņi. Tas ir senais ziemas saulgriežu nosaukums, pirms kristiešu misionāru ierašanās. Mēs esam pārgājuši uz Ziemassvētkiem. Diemžēl.

Valodnieki strīdas par vārda = “JUL” izcelsmi, taču fakts, ka visas Ziemeļvalstis (ieskaitot Igauniju) sauc šos svētkus vienādi …kaut ko nozīmē.🙂 Mēdz apgalvot, ka ”jul” cēlies no vārdiem: “ritenis” vai “gavilēt”.

Tātad runa ir par vikingu galvenajiem svētkiem. Tos svin šonakt.

Jā, par tiem pašiem laupītājiem, kas siroja arī pa mūsu Kurzemes krastu, apmetās Grobiņā un dejoja kadiķu dejas Ziemupē. Viņu lielākais gada notikums bija ziemas vidus dzīres. Par Midvinterblot jeb ziemas saulgriežu upurēšanu zināms visai maz. Vienīgais avots  ir īslandiešu sāgas un Snores Sturlasona 200 gadu aprakstītā Upsalas tradīcija (“Í Svíþióðu var þat forn siðr, medan heiðni var þar, at höfuðblót skyldi vera at Uppsölum at gói.”). Snore savā sāgā savij kopā ziemas saulgriežus ar vikingu upurēšanas tradīciju.

Šajā svētku brīdī tika upurēti lopi, lai iegūtu Dievu labvēlību. Nobeigtos lopiņus pēc tam vārīja un apēda. Visiecienītākās delikateses šajā svinību brīdī bija zirga, cūkas un aitas gaļa. Piedzēra klāt alu un degvīnu. Daži agrīnie avoti uzver arī cilvēku upurēšanu šajos rituālos. Vai tā bija vai nebija – par to vēsturnieki strīdas joprojām. Taču kaislības šis fakts uzkurina un mākslinieki pirmie to uztver sensitīvi. Piemēram, zviedru jūgenstila gleznotājs Karls Lāršons ir šādu rituālu iemūžinājis savā gleznā “Midvinterblot”. Šis darbs līdz šim greznoja Stokholmas Nacionālā muzeja freskas. Briesmīgs darbs – šaušalīgs un sensitīvi daiļš.

Anglosakši savos agrīnajos rakstu avotos arī piemin šo vikingu ziemas saulgriežu ēšanas un dzeršanas tradīciju (Sumbel), kuru mācītāji aizliedza brīdī, kad zviedri un norvēģi pieņēma kristīgo ticību.

Modernajā laikā skandināvi saglabā šo ”upurēšanas” tradīciju dienu pirms kristīgajiem Ziemassvētkiem. Nevienu neupurē, bet gatavo sātīgu maltīti dzied un gavilē saulei, kas atgriežas. Jēdziens ” mērkšanas diena” nozīmē, ka pirms svētkiem saime sāka baudīt buljonus, kuros bija novārīta “upurgaļa”, iemērcot tajā maizi.

Šajās dienas mājdzīvnieki runājot, mājas rūķi lien ārā no savām slēptuvēm un skatās uz izpušķotu eglīti. Enģeļi laižas zemē no debesīm un grib iemalko labu alu.

Pirms maltītes šovakar jāēd garda putra. Kas tajā atradīs mandeli, tas nākamgad precēsies.

Sveci jāliek uz palodzes un tai jādeg visu nakti. Ja to nopūtīs, kad kāds mājās nomirs.😦

Ziemas saulgriežu naktī (šovakar) jūs apmeklēs mirušo tuvinieku gari un tāpēc lūdzu atstājiet pa nakti uz virtuves galda mazliet ēdiena.

Jauku vakaru!

 

 

 

2 thoughts on “Saulgrieži jeb ziemas upurnakts. Svinēsim?

  1. Jēzus (un) Marija! Mēs NEESAM pārgājuši uz Ziemassvētkiem. Austrumslāviem ir (зимние) святки, diemžēl mūsu senči nezināja, ka bija jāizvēlas kāds ģeopolitiski pareizāks nosaukums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s