FIFA – meli, korupcija un alkatība. Kur palicis futbols?

Balters un Johansons Sports vienmēr bijusi svarīga manas dzīves sastāvdaļa. Bērnībā gandrīz visas brīvās dienas pavadīju uz kalna, dzīvojot līdzi vecākiem kalnu slēpošanas trasēs Latvijā un Kaukāzā. Skolas laikā startēju starptautiskos mačos Latvijas izlasē peldēšanā un visbeidzot vieglatlētika.  Kā jau sporta karaliene, tā nav pametusi manu brīvo laiku joprojām. Sports ir lieliska lieta, taču ar to saistās arī ” neglītās lietas” un ” alkatīgā administrācija”.  Tās ir daudz mazāk simpātiskas izpausmes nekā laimes asaras sportista acīs pēc kārtējā rekorda vai gandarījums atgriežoties mājās pēc uzvaras.

Grūti pateikt kurā brīdī notika lūzuma punkts manās attiecībās ar lielo sportu TV ekrānā un medijos vispār. Ne jau dauzot futeni kopā ar draugiem Abavas pļavā vai Pāvilostas jūrmalā. Nē, brīdī kad iepazinos ar lielā, jeb starptautiskā futbola korumpētību.

Rijīgajam Zepam Blateram Kopā ar João Havelange izdevās uzbūvēt korumpētu pasauli ”lemberga stilā” futbola visaugstākajā līmenī un netraucēti to pārvaldīt apmēram 40 gadus. Kāpēc šādiem cilvēkiem izdodas tik ilgi netraucēti ”sēdēt amatos” un ”valdīt” pirms viņiem parāda sarkano kartīti un nomet no troņa?

Blatera gadījumā viss sākās sešos no rīta pieczvaigžņu viesnīcā Baur au Lac. Tātad 170 gadus vecā Cīrihes viesnīcā, kurā lētākā istaba maksā 500 eiro diennaktī un dārgākā – 3500 eiro. Te apmetas karaļi, bagātnieki un visi tie, kas sevi pieskaita pie sabiedrības turīgākās daļas. Melš, ka baronese Bertha von Suter esot tieši šajā viesnīcā pierunājusi Alfrēdu Nobeli paredzēt testamentā arī Miera prēmijas piešķiršanu.

Tobrīd, 2015. gada maija beigās šeit dzīvoja vīrs, kas vada Fédération Internationale de Football Association (FIFA) jeb Starptautisko futbola federāciju. Viņš bija pieradis dzīvot kā karalis un rēķinu par notērēto naudu ”piestādīt” dalībvalstīm. Taču tie 10 puiši T-kreklos, džinsos un krosenēs, kas ieradās un uzsāka viņa gāšanu no ”troņa”, nebija apsēsti ar varas abstinenci. Viņi bija šveiciešu policisti, kas pamodināja starptautiskā futbola ”lembergus” no miega un klusi aizveda uz nopratināšanu policijas stacijā. Informācija noplūda medijos, tāpēc ”iešana ārā no hoteļa” notika pa pagraba izeju vai ar ”dvieli uz galvas”. Arī šajā virzienā ”kungu” izdarības bija veltīgas – žurnālisti viņu fotogrāfijas vienalga izkāra uz publiskā vadža. Tajā pašā dienā.

”Daži mediji šo brīdi nosauca par futbola melnāko dienu”, – ironizē kolēģis Jens Litorīns, uzverot, ka ”citiem, turpretī, šķita, ka bija vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai šo patiesību parādītu gaismā”. Lai noskaidrotu patiesību bija vajadzīgi rokošie žurnālisti. Tieši viņi ir tie, kas ”atrok patiesību” labāk par detektīviem un piedāvā to sabiedrības izvērtēšanai. Viens no šādiem FIFA kampēju atmaskotājiem ir Endrjū Jenings. Tieši viņš bija pirmais, kas sāka ”rakt” bijušā Olimpiskās komitejas priekšsēdētāja Huana Antonio Samaranča virzienā un pierādīja, ka SOK ir kļuvusi par negodīgu, pērkamu un korumpētu ”iestādījumu”. Publikāciju dēļ Samarančs bija liedzis žurnālistam pat akreditācijas iespējas olimpisko spēļu laikā. Pēc tam viņu, kā nevēlamu personu, pasludināja arī FIFA.

Par ko ir runa? Pirmkārt par to, ka prinči, augsti politiķi un citi ”biezie dzīvnieciņi” (ar amatu un naudu) ir tikuši pie iespējas (viņiem tiek dota iespēja) noteikt, kur notiks olimpiskās spēles, kā SOK amatpersonas ”rauj nāsīs” izdevīgus kontraktus un ”kukuļus”, lai nodrošinātu saviem bērniem studijas dārgās augstskolās un skolās, kā SOK un FIFA amatpersonas ”ievāc pelēkās aploksnītes” kā dāvinājumus no lobistiem par savu lielisko darbu.

Viss sākās brīdī, kad zviedru UEFA vadītājs Lennarts Juhansons devās uz Parīzi, lai piedalītos FIFA vadītāja vēlēšanās. Pret Blateru. Izskatījās, ka Juhansons uzvarēs, tā loģiski bija jānotiek, taču iejaucās nauda no Kataras miljardiera Muhameda bin Hamama kabatas. Kā tieši Kataras nauda tika izmantota balsotāju kukuļošanai, šodien nav atklājis neviens, taču ir liecības par to, ka trūcīgāko dalībvalstu balsotājiem ”bagātie” piedāvāja naudas pabalstu, ja viņi balsos par Blateru. Kukuļa cena katram pareizajam balsotājam esot bijusi 100.000 dolāru.

Interesanti, par kuru kandidātu toreiz 1998. gadā balsoja Latvijas Futbola federācijas pārstāvis FIFA, Skonto eksprezidents, bijušais VDK darbinieks Guntis Indriksons? Cerams, ka ne par Blateru?

Somālijas pārstāvis esot atteicies no ”kabatas naudas”, bet 18 citu Āfrikas valstu pārstāvji nav iebilduši. Par ”informācijas noplūdi medijiem” Somālijas Farahu Ado notiesāja par neslavas celšanu. Blaters toreiz 1998. gada vēlēšanās uzvarēja Johansonu ar rezultātu 111 : 80. Pēc vēlēšanām Blaters nekavējoties palielināja savu ”anturāžu” un apmetās vienā no Parīzes dārgākajiem hoteļiem. Sākās nākamā kampaņa, kuras rezultātā Johansonu novāca arī kā UEFA vadītāju. Viņu nomainīja ar Blatera PR vērpēju M.Platīnī.

Jaunais 1998. gada pavērsiens bija pa prātam konservatīvajam flangam un brazīlietim João Havelange, kurš tobrīd demisionēja pēc 24 gadu valdīšanas FIFA, Blateram stājoties šefa amatā. Ūdenspolo lauva bija jau savijis kopā (līdz tam) FIFA un Adidas Horsta Daslera biznesu, iedibinot jaunu futbola attīstības komerciālo modeli (ISL, kas bankrotēja 2001.g.) un iedzina starptautisko futbolu bakšiša, blata, nepostisma, kukuļu un gigantiskas korumpētības purvā. Blateram atlika šo ”kultūru” netraucēti turpināt.  FIFA iesvētīja savu, superdārgi izbūvētu jauno ofisu Cīrihē (Zürichberg), jo nauda nāca kā pa reni. Kaut arī formāli FIFA ir bezpeļņas organizācija, naudas tai netrūkst un (kā izrādās) pat paliek pāri amatpersonu kabatas tēriņiem. Piemēram, 2013. gadā FIFAS peļņas ”atlikums” bija veseli 1,4 miljardi eiro. Nav slikti bezpeļņas organizācijai! Palīdz arī Šveices zemie nodokļu griesti, kas non-profit organizācijām ir tikai 4%. Pats Zeps Blaters pamanījās noslēpt savas algas lielumu, tāpat viņa tuvākie līdzgaitnieki. Taču Sunday Times tomēr atklāja, ka Zepa tuvākie līdzstrādnieki un viņš pats pelnīja caurmēra algu viena miljonu eiro apmērā un par katru sēdi + 600 eiro par katru ”nosēdēto dienu”. Komandējumos piedalījušās sievas, meitas un mīļākas uz FIFA rēķina. Blateram izdevās pārvērst FIFA par ”treknu ļaužu klubiņu”, kurā nauda, pielīšana un kontakti nostājas kompetences un prasmes vietā. Lielā nauda saindēja starptautiskā futbola vadību.

Zeps Blaters

Starp citu, Blaters nav vienīgais, kas neiztur naudas un varas pārbaudi. Par viņa darījumiem ar Chuck Blazer, shēmām un naudas slūžošanu, varat iepazīties lietas FIFA lietas izmeklēšanas dokumentos, taču tieši Ieņēmumu dienests bija, tas, kas nenotveramajam, luksa iepakojuma ”starptautiskā futbola lembergam” uzlika lamatas. Par FIFA nejēdzībām var izlasīt Heidi Blake un Jonathan Calvert grāmatā ”The ugly game” par to kā Hamamam vaur savu uzņēmumu Kemco un Blatera labvēlību izdevās panākt futbolas pasaules čempionātu valstī, kurā vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +50 grādu. ”Par” nobalsoja arī M.Platīni un taisnojās, ka  viņu “esot spiedis” bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, jo Katara sponsorējot viņa favorītklubu Zlatans PSG. (2010. gadā tika izlemts, ka pasaules čempionāts Katarā notiks 2022. gadā)

Blaters vienmēr lepojās, ka viņš esot gaidīts viesis visu valstu varas gaiteņos. FIFA tagad spēlē arī politisku spēli. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen novērtēja Zepa Blatera ieguldījumu Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) vadītāja amatā kā ļoti nozīmīgu un paziņoja, ka Blaters būtu pelnījis Nobela Miera prēmiju. “Tas ir ļoti cienījams cilvēks. Viņš ļoti daudz izdarījis pasaules futbola attīstībai, viņa ieguldījums humanitārajā sfērā pasaulē ir kolosāls,” – sacīja Putins ikgadējā lielajā preses konferencē Maskavā (TVNET, 17.12.2015) Krievijas prezidents uzsvēra, ka Blaters “mēģināja vienmēr izmantot futbolu ne tikai kā sportu, bet kā sadarbības elementu starp valstīm un tautām”. “Lūk, kam ir jādod Nobela Miera prēmija,” – sacīja Putins. Taču izskatās, ka Miera prēmijas vietā Blatera karjerai pienākušas beigas. Organizācijas ētikas komisija nometusi viņu un ”ķēdes suni” UEFA bosu M.Patīni no amatiem.

Kāpēc Blateru neatmaskoja agrāk? 
Pašlaik dažāda ranga tiesas ”gāž ārā skeletus” no futbola funkcionāru ”skapjiem”. To ir daudz. Kad maijā Blateram atkal izdevās ”izmanevrēt ārā no spēles” Jordānijas princi Ali, izskatījās, ka sirmais kungs atkal noturēsies pie kloķiem. Taču trīs dienas vēlāk nāca klajā paziņojums: ”Es atkāpjos”. Kas īsti notika starp viņa piekto uzvaru un kritienu – nav zināms. No Cīrihes ziņo, ka FIFA līdzstrādnieki kautrējas staigāt pa pilsētu ar organizācijas zīmotnēm uz žaketes vai mēteļa. Nosaukums ”FIFA” tagad daudziem ir sinonīms korumpētībai.

Kā ar mūsu Latvijas Futbola federāciju? Vai tur viss kārtībā? Tātad Indriksons nav 1998. gadā balsojis par Blateru? Nav saņēmis kukuli?

3 comments


  1. Līdzīgas tendences ir vērojamas pasaules autosporta elitē. Pirmās formulas funkcionārs Bērnijs Eklstons jau 40 gadus turpina “diriģēt orķestri” un F1 šobrīd aizvien vairāk attālinās no savām saknēm Eiropā, priekšroku dodot sacīkstēm Krievijā, Azerbaidžānā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Šajā gadījumā “korupcija” vismaz daļēji ir legāla, jo ir zināms, ka šajās valstīs trases ar valdošā režīma atbalstu par atļauju rīkot sacensības oficiāli maksā Pirmajai formulai daudz lielākas naudas summas nekā, piemēram, Monca Itālijā vai Silverstona Anglijā. Taču Eklstons arī pats ir bijis apsūdzēts gan kukuļņemšanā, gan nodokļu nemaksāšanā. Tāpat F1 tiek pārmesta netaisnīga ienākumu sadale starp komandām un F1 īpašniekiem.

    Vai varētu būt, ka futbols, olimpiāde un F1 ir kļuvuši pārāk grandiozi? Šo sporta veidu / notikumu popularitāte nozīmē vairāku miljardu eiro naudas apgrozījumu, kas dod sporta funkcionāriem milzīgu varu un kontroli pār ļoti lielām naudas summām, radot arī pateicīgu augsni dažādām afērām un blēdībām. Vai varbūt korupcija ir tikpat bieži sastopama arī mazāk populāros sporta veidos, tikai mēs par to neuzzinam? Un kā ar to cīnīties?

Leave a Reply