Resno kaķu brokastis bez karoga jeb jūtu uzvara pār saprātu

2d7c08db-9d87-43ce-921f-513acca86f7e-2060x1236“Šodien pirmo reizi mūžā es Jāņos neuzvilkšu mastā savas valsts karogu, jo man ir  kauns par britu balsojumu” –  tā šorīt medijiem atzīstas pazīstamais zviedru finansists un investīciju kompānijas Creades šefs Svens Hanštromers – “vienīgais apmierinātais ir tikai valsts bankas vadītājs, kuram vajag vāju SEK, tas viņam arī būs pēc šī balsojuma!”

Kamerons tas vainīgais?

“ Jā, britu premjers ar savām idejām ir saskaldījis savu partiju, valsti un tagad arī Eiropas Savienību. Ar šo balsojumu padarījis Lielbritāniju zibenīgi par 10% trūcīgāku.

Kā ar zviedru investīcijām Lielbritānijā?

“Tur esošie 1000 zviedru uzņēmumu tagad rūpīgi pārdomās, vai palikt, “ – konstatē Zviedrijas industrijas apvienības vadītāja Karola Lemme.

Kas ir tā satraucis?

Satraucoši ir redzēt, ka politika šodien ķeras pie emocionālām kampaņām, kas paredz spēlēties ar cilvēku emocijām, nevis loģisko saprātu. Šī ir jūtu uzvara pār saprātu.

Vai britiem varētu tagad sākties iekšēja finanšu panika?

“To nevar izslēgt. Valsts ir izmesta pār bortu un sakūdīta politiski. Sterliņu mārciņa kritusies par 10% pret dolāru”, – uzskata SEB Roberts Bergkvists.

Šāda ir “resno, finanšu kaķu” reakcija pret britu referenduma rezultātu, jo notikušais ir šķiru sabiedrības atbilde uz Kamerona vieglprātīgo izaicinājumu.

“Zemu izglītotie jeb sabiedrības “apakšas” pateica ko domā”, – uzskata Elīzabete Brāva. Pats Kamerons un “resnie kaķi” pašmājās un Briselē iespējams tikai tagad sāks saprast, cik ļoti parastie cilvēki (reņģēdāji) nav sajūsmā par pārtikušo Briseles politiķu un ierēdņu darbu un viņu darba rezultātu. Izglītotie, konkursus uzvarējušie, labas darba vietas ieguvušie Briseles resnie kaķi ir ieguvēji ES aizvējā. Tiem var pieskaitīt finanšu, biznesa eliti,  Erasmus studentus (tos, kas runā franču valodā🙂 ) un vēl vairākus sabiedrības segmentus, kas ir ūnijas fani.

Šiem “resnajiem kaķiem” vakar pretī nostājās galvenokārt mazizglītotās, trūcīgās britu sabiedrības daļas (sociālā grupa D un E), strādnieki un bezdarbnieki, pensionāri un nacionālisti, kas lido tikai ar Ryanair, lasa tikai lētos tabloīdus, necieš bagātos un ārzemniekus. Par izstāšanos nobalsoja reģioni, kuros novērojama “brain drain” uz Londonu. Kur nu vēl reģioni, kurus ar savu darbaspēku un sociālo pabalstu apetīti jau sen noslīcinājuši poļi, lietuvieši un mūsu pašu latvieši.

Kamerons izraisīja šo referendumu, cerot uz vieglu uzvaru. Taču rezultātā ieraudzīja “apakšējo slāņu mežonību” (Braw, SvD). Visas revolūcijas sākas šādi – satracinot apakšējos slāņus, kas nav apmierināti. Iznākums šādiem sabiedrības šeikeriem parasti nav apskaužams, jo Briseles resnie kaķi līdz šim nav pierādījuši, ka dzirde un redze ir viņu sensors. Taču populisti ierodas pirmie. Nešaubos, ka arī pie mums šodien sāks gaviles mūsu pašu “rasnačisti”, “ušakovisti”, kas ieraus pa mēriņam (kopā ar Kremli), lai veicinātu liberālās Eiropas bojā eju. Jo Eiropai sliktāk – jo viņiem labāk.

Aizejošos netiesāsim.

Laiks rādīs kā tiksim galā ar šīm bremzēm un sprunguļiem spieķos.

Vēl par tēmu: Brexit, please!

Euroindentity Līgo priekšvakarā

 

13 thoughts on “Resno kaķu brokastis bez karoga jeb jūtu uzvara pār saprātu

  1. Hm, bet vai te nav vēl viens aspekts, proti, mūsu civilizācijas izglītības kvalitāte. Nezinu, kā lai precīzi pasaku, bet principā izglītotie resnie runči, kuri pārmet brexit atbalstītājiem nekompetenci, un pamatoti, paši nav ne pa piecu kapeiku kompetentāki. Īsumā, nenoliedzot izglītības nozīmi, taču jāatzīst ka tā nenodrošina viedumu. Atšķirība starp neizglītoto augstprātīgi apmierināto un tā izglītoto līdzinieku ir tikai ka pēdējais savu aprobežotību maskē ar saliktiem teikumiem.

    • Domāju, ka lielākā daļa sabiedrības ir slikti informēta par finanšu, kapitāla tirgu un īsti nesaprot kā šāds lēmums ietekmēs viņu pašu labklājību. UK, protams, zaudēs izstājoties un populisti šo “fīču” viņiem nepaskaidro. Pasaule pašlaik ir ļoti mainījusies (nekā tā bija mūsu bērnībā) un mediji nespēj to paskaidrot.

  2. Nu, par Briseles ierēdņiem derētu atcerēties pāris lietas: jau 2004. gada algu reforma krietni samazināja ierēdņu algas, nav skaidrs, kāpēc žurnālisti šo faktu vienmēr ‘aizmirst’. Tātad iestādēs pastāv sistēma, ka ierēdņi no jaunākām dalībvalstīm par to pašu darbu saņem 3x mazāku algu, nekā veco dalībvalstu ierēdņi. Pēc šīs reformas trūkst ierēdņu no Ziemeļeiropas valstīm, īpaši dāņu, zviedru, somu, arī britu īstenībā, jo viņiem šīs algas absolūti nav interesantas. Un kas nāk vietā? Iestādes ir pārpildītas ar itāļiem, spāņiem, un tagad arī rumāņiem un bulgāriem. Algu politikas dēļ trūkst līdzsvara starp Ziemeļeiropu un Dienvideiropu. Turklāt, ja ierēdņi no savas valsts pārceļas uz Briseli ar visu ģimeni, tad tā tikai arī pietiek dzīvošanai – vecvecāku taču šeit nav, kas ģimenei var palīdzēt ar bērniem, un nākas daudz izdot, algojot aukles, utt. Arī mazās valstis nav pietiekami pārstāvētas ierēdņu skaita ziņā, jo diemžēl nepastāv kvotas attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, ar ko varētu kontrolēt dienvidnieku pārmērīgu skaitu. Ierēdņu algas ir tukša populistiska bļaustīšanās, īpaši ņemot vērā to, ka šie cilvēki prot vismaz 4-5 valodas, ir zināmi arī, kas prot 8-12 valodas, un tik tiešām daudzi ir augsti izglītoti un dara visu pēc labākās sirdsapziņas. BET: gala lēmumi pieder politķiem, un ir tik viegli novelt atbildību uz nekonkrētu ierēdņu masu. ‘Paldies’ žurnālistiem par stabulēšanu bezatbildīgu politiķu stabulēs!

    • Vispār man īsti nav skaidrs, kāpēc mūsu telekomunikāciju laikmetā vienuviet ir jātur vesels bars ierēdņu? Es vēl saprastu tos, kas dokumentus paraksta, lai gan arī …. Un stāsti par valodu zināšanām, īpaši no ksenofobes mutes (jo nesaprotu, kas vainas dienvidniekiem?), stipri smird pēc PSRS. Ne jau valodu politiku viņi tur risina, un tas nav viņu uzdevums pildīt tulku un tulkotāju pienākumus. Cita lieta, ka bez konsultatiem atstātajiem tulkotājiem (tātad kā īsti ir ar ierēdņu zināšanām) neiet viegli (spriežot pēc tekstiem, ko izmantoju es), bet tā nav ne žurnālistu, ne Briseles vaina, bet mūsu pašu darba organizācijas vaina.

  3. heh, jau sagaidīju pirmo bliezienu no izstāšanās – domēnu tirgotājs no .uk paziņoja par cenu celšanu, cena pieauga par aptuveni 1eur. Sīkums , bet nu tomēr.

  4. Man kampaņas atgādināja situāciju pirms Krimas “referenduma”, it īpaši tāpēc, ka tie, kas balsoja par, nesaprata, kas notiks pēc tam. Stāstīja, ka pēc tam nez ko sarunāšot, nez kādu speciālu statusu dabūšot, lai gan nebija pamanījuši, ka Krievijas konstitūcija neko tādu nepieļauj. Un, jā, cik sapratu, tad Krima Ukrainā bija pamesta novārtā, bet ar Ukrainu sarunāt vai nu nemācēja vai nevarēja, vai negrbēja…. Vārdu sakot diezgan liela līdzība.

      • Jā, tas bija tāds ķeksīša pasākumus, taču arī kārtīgi organizēts referendums bez nopietnām kampaņām ne ar ko nav labāks. Galu galā, ja neskaita Antīkās Grieķijas pilsētvalstis, demokrātijā drīkst balsot jebkurš: arī stulbenis, neizglītotais, tas, kas nodzēris smadzenes, tas, kas uztver referendumu kā joku (spriežot pēc ziņām par pārsteigtiem vēlētājiem)…

    • Krimu okupēja un nekas tur nebija jāsarunā. Krimas referendums bija tikai dekorācija, lai no malas izskatītos daiļi un okupācija izskatītos pēc “labprātīgas pievienošanās”. Taču āža kāju var labi redzēt.

      • Es tad diezgan paklausījos visāda veida raidījumos, ko turienieši stāstīja. Nevajag aizmirst, kas tur dzīvoja. Ja tātārus Ukraiņi bija vairāk vai mazāk pieņēmuši un savlai savārītā putra risinājās, tāpēc tatāriem nekāda iemesla ar Krieviju brāļoties nebija, tad krievi bija pavisam cita lieta. Un, kad šie krievi konsekventi, turklāt ne tikai Kremļa kanāliem stāsta, ka, jā, iestāsies Krievijā, un tad kļūs par autonomu republiku (lai gan konstitūcija to neparedz), un tad viss būšot lieliski …. Sasolīja viņiem, un viņi uzķērās. Un pretargumenti palika gaisā karājamies. Ukraina Krievijas mācību grāmatas nelaida iekšā? Bet kas tās bija par grāmatām? Tiešām tik vērtīgas? Ukraina kūrortos neinvestēja un tie lēnām bruka kopā? Neinvestēja vai neviens nemaz neprasīja? Un tā tālāk un tā jo projām. Bet neviens nekādus jautājumus neuzdeva. Dožģ parunāja, ka Krima Krievijai pārāk dārgi izmaksās un viss.

        • Lielai daļai krievu galvas piebāztas ar Putina propagandu un viņi vairs neatšķir patiesību no ilūzijas. Krima ir krievu okupēta teritorija un ukraiņi nebija jādzen ārā tikai tāpēc, ka Putinam bija bail zaudēt Melnās jūras bāzes. Krievijai jūras nekad nav bijis un viņi šīs teritorijas vienmēr iekaro, Karēliju ieskaitot. Krievijas kuroti ir kā Gulāga luksusa paveids, Krimu ieskaitot.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s