Aizvadītais gads drīz garām. Vēl tikai dažas stundas un mēs būsim 2018.

The original 1963 NDR performance of the German Silvester ritual, originally a British music hall sketch.

Tumsas uzbrukums ir sācies. Dedzam sveces, ierokam sniegā „Dzeltenās atraitnes“ pudeli gaidot gadu miju, kad ekrānā parādīsies klasiskā dzeja un jaungada laimes vēlējumi. Kamēr Zviedrijā vecgada vakarā jau desmitiem gadus tauta skatās no Vācijas NDR TV kanāla patapināto tradicionālo rituala filmiņu “Vakariņas vienatnē” (Dinner for One) ar  Freddie Frinton un May Warden vienīgajās lomās, es pakavēšos pie manuprāt svarīgākām aizvadīta gada norisēm
“To pašu ko pērn?”- jautās sulainis. “To pašu ko katru gadu!”- apstiprinās grāfiene un pēc tam abi dzers visāda veida alkoholu, kamēr nolūzis. Skan banāli, bet nofilmēts labi. Pats galvenais, ka  viņiem tas ir izdevies.

Aizvadītais gads drīz garām. Tas nav bijis viegls un vienmēr patīkams.

Credit StoryBlocks.com

Credit: StoryBlocks.com

Krievija (tepat aiz Zilupes) turpina dīdīties un investē mediju kanālos. Tādos kā RT,  Sputņik pareizticīgo baznīcā kā modernā laika “Katjušās”. Pateicoties Maskavas ideoloģiskajai artilērijai, pasaule tiek slīcināta melīgo ziņu paisumā un ir neziņā kā šim okupācijas veidam pretoties. Latviju ieskaitot.

Viens no riebīgākajiem melīgās informācijas izplatīšanas veidiem ir noklusēšanas metode. Tās rezultātā nozīmīga un svarīga informācija tiek nosmacēta un mediju telpā vispār neparādās.  Krievijas medijiem šo metodi ir tieksme izmantot brīžos, kad valstī parādās cilvēki, kas nedzied unisonā ar Putinu. Radot iespaidu, ka visi krievi ir par un ar Putinu. Piemēram tikko cilvēktiesību aktīvists Jurijs Dmitrijevs pa kluso pārvietots uz Butirku cietumu Maskavā, kas ir vienas diennakts brauciena attālumā no viņa dzimtās Petrozavodskas Karēlijā. Par šo ārkārtējo gadījumu pie mums arī nerunā. Žurnālisti tiesas procesos nedrīkst piedalīties un šai lietai ir jānomirst klusumā. Vispār jau Dmitrijevs ir apcietinājumā kopš 13. decembra un viņu apsūdz spiegošanā un bērnu pornogrāfijas izplatīšanā. Parasti jau Putina sistēma prot atrast apmelojumus, kas izskatās ticami, ja kādu nepieciešams piekaut un morāli iznīcināt. Tieši tāpat kā pie mums Latvijā prot uzkurināt “čekas maisu” skandālu tad, kad valstij tuvojas vēlēšanas un dūmu sveces noder publiskās domas saprāta aptumšošanai. Tāpēc iespējams, ka pat Latvijā daudzi nezina, ka šis cilvēks ilgstoši cīnās (jau 20 gadus) par Staļina upuru apzināšanu Karēlijā. Līdz šim viņam izdevies panākt 10 000 upuru identificēšanu ar arhīvu materiālu palīdzību. Starp citu, daudzi no konstatētajiem upuriem šeit bija ārzemnieki: amerikāņi, zviedri, kanādieši, somi, latvieši. Dmitrijevs šajā reģionāla veica gigantisku darbu, sadarbojoties ar organizāciju Memorials (kas Krievijā skaitās naidīga organizācija). Protams, ka Putina valstij šādi atmaskojumi nav vajadzīgi un Dmitrijevs tika kompromitēts ar apmelojumiem un tagad tiek traktēts kā psihiski slims. Viss šis stāsts ir pretīgi atpazīstams no PSRS laikiem. Tie paši tiesātāji, tie paši nosodītāji un varoņa nosmacēšana pēc klasiskās staļinistu shēmas.  Krievijai nav gaismas tuneļa galā. Joprojām nav. Tas ir slikti, jo mums nekļūst labāk no tā, ka kaimiņvalsts Krievija turpina maršēt atpakaļgaitā.

ASV jau gadu mocās dēļ sava jaunā prezidenta Donalda Trampa narcisisma izlēcieniem, kaprīzēm un gražošanos. Diemžēl Tramps nav kļuvis par produktīvas amerikāņu politikas tradīciju turpinātāju. Lai gan vārdos tiek klaigāts “America First”, darbos notiek pašizolēšanās un barikādēšanās.  Tas nav labi. Tramps paliks “Tramps” arī nākamgad: viegli uzbudināms, neprognozējams, egoistisks un nekompetents pasaules politiskajos procesos. Vissliktākais, ka nevar iespējams atrast nevienu pozitīvu viņa politiskās rīcības elementu, kas tagad – vecgada vakarā varētu sasildīt mūsu sirdis un prātus. Pat biznesa jautājumos un ekonomiskajā politikā viņš neko vairāk par “0” nav sasniedzis. Bēdīgi, ka viņš var izraisīt kodolkaru nākamajā 2018. Cerams, ka tas nenotiks. Lai gan Putina piegādes Ziemeļkorejai šajā sfērā ir pamats nemieram ne tikai Ziemeļkorejā un Japānā, bet arī pie mums.

Protesti Irānā ir mūsu uzmanības vērti arī šovakar. Valsts ir slēgta un skaidru notiekoša attēlojumu mēs pagaidām nesam spējīgi no turienes saņemt. Irānas šīsnedēļas protesti ir daļēji līdzīgi 2009. gada notikumiem. Toreiz tos izraisīja politiskas, bet tagad – ekonomiskas prasības. Toreiz režīms uzreiz noslēdza interneta komunikāciju un apkaroja demonstrācijas ar varmācību. Tagad varas reakcija ir biklāka. Vissliktākais, ka informācija “uz āru” reāli nenonāk, jo vadošos medijus 100% kontrolē režīms. Žurnālistus novēro un nekādas pašdarbības aktivitātes netiek pieļautas.

Tāds 2017. bija. Cerams, ka nākamais 2018. būs labāks.

Cerēsim. Jo turpināsim izvairīties no “fake news” medijos ikdienā un izbēgt no dūmu svecēm priekšvēlēšanu periodā.

Brīvdabas muzejs šovakar 2017. gada 31. decembrī. Autora foto.

 

2 thoughts on “Aizvadītais gads drīz garām. Vēl tikai dažas stundas un mēs būsim 2018.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s