Krievija ir pamodusies citai dzīvei

Speciāli TVNET

Pirms dažām dienām Krievija sāka atvilkt savas armijas daļas no Ukrainas pierobežas. Akūta kara risks novērsts. Šis bija kārtējais Vladimira Putina „dūres rādīšanas“ akts Ukrainai un ASV. Paralēli norisinājās viņa uzruna nācijai,  kurā Krievijas prezidents draudēja ārzemniekiem nepārkāpt „sarkanās līnijas“, jo tad izrēķināšanās būšot skarba. Lai gan pats pārkāpj tās regulāri indējot un apcietinot cilvēkus, kas varētu apdraudēt viņa varu Krievijā.

„Sarkanās līnijas“ jau sen ignorē pati Krievija

 Ukrainas karš ir prasījis jau 13 000 upurus un iekļaujas Vladimira Putina „neredzamā kara“ stratēģijā. Viņa 3. pasaules kara politikā ietilpst dubultā morāle – viena lieta, kas notiek patiesībā un otra lieta, kā tas tiek paskaidrots krieviem. Tā kā Krievijā cenzūra nupat jau atgādina Padomju Savienības ārzemju informācijas ierobežojumus, tad Kremļa propagandas buldozers var un spēj saviem cilvēkiem katru dienu stāstīt nepatiesības. Viena no tādām ir apgalvojums, ka Krievija esot „Rietumu peramais bērns“, ka NATO nemitīgi Krieviju apdraudot un krieviem jābūt visu laiku gataviem aizstāvēties. Lai gan faktiski tieši Krievija pati mērķtiecīgi un sistemātiski apdraud citas valstis: iejaukšanās ASV vēlēšanas,  informatīvā manipulēšana Brexit referendumā, disidentu indēšana Lielbritānijā, 2 munīciju noliktavu spridzināšana Čehijā, Aleksandra Ļitviņenko slepkavība, Krimas okupēšana, austrumu Ukrainas separātistu atbalstīšana, līdzdalība pasažieru lidmašīnas Malaysia Airlines MH17 notriekšanā, Sergeja un Jūlijas Skripaļu slepkavības mēģinājums, Alekseja Navaļņija slepkavības mēģinājums, tam sekojošais arests utt.

Kāpēc Vladimiram Putinam vajadzēja šo spēka demonstrāciju pie Ukrainas robežām?  Iespējams, ka tā bija atbilde uz Volodimira Zelenska sarunām ar ASV par iespējamu Ukrainas pievienošanos NATO. 4. aprīlī, NATO 72. gadadienas svinību laikā Ukrainas prezidents lūdza atļauju Ukrainai piedalīties ”Membership Action Plan“, kas nozīmē soli uz priekšu dalībvalsts virzienā. Apliecināja Ukrainas gatavību piedalīties 15 NATO manevros.

ASV atbalsts Ukrainai ir vienmēr bijis iespaidīgs, to apliecina arī pēdējie Džo Baidena izteikumi. Līdz ar to Ukraina pašlaik traucē Vladimiram Putinam. Jaunais ASV prezidents ir ar lielu pieredzi ārpolitiskajos jautājumos un tāpēc viņu Krievijai neizdosies nomanevrēt savu interešu aizstāvībai tik labi kā tas izdevās ar Donaldu Trampu. Ar savu pēdējo akciju pie Ukrainas robežas, Vladimirs Putins vēlējās vēlreiz paziņot, kur atrodas Austrumeiropa, kuru NATO sasniegt neizdosies.

Kremlis un Putins nekad nav slēpuši savu nostāju par to, ka Ukraina vispār nav neatkarīga valsts, bet tikai Krievijas sastāvdaļa. Ieroču žvadzināšana liek saprast, ka Krievija vienmēr ir izplētusies uz savu kaimiņvalstu rēķina un tā tas turpināsies arī šoreiz Donbasa reģionā. Zelenskim ar to esot jāsamierinās. Tāpat kā mums ar Abreni.

Minētais jautājums tiek dimdināts nu jau septiņus gadus, kopš Krievijas okupācijas brīža. Jo Putins toreiz deleģēja savas specvienības uz austrumu Ukrainu ar mērķi nodibināt šajās teritorijās 2 atsevišķas, prokremliskas valstis – „Tautas republiku Doņecku“ un „Tautas republiku Luhansku“. Kremlim šī ir pierasta prakse, kopš Gruzijas kara laikiem. Toreiz arī tika „nokosta“ Abhāzijas teritorija un nosaukta kā suverēna valsts. Tagad Putins pieprasa, lai Ukraina (un arī mēs pārējie) akceptējam krievu specvienību „nokosto Ukrainas zemi“ kā 2 prokrieviskas valstis.  Šāds Kremļa ultimāts ir jau iesniegts Zelenskim, bet viņš neizskatās labvēlīgs šādam priekšlikumam.

Ko panāca Putins ar kara bungu rībināšanu Ukrainas pierobežā? Tas bija propagandas gājiens, lai iezīmētu krieviem un pārējiem, ka šis „iesaldētais konflikts“ var tikt izmantots brīdī, kad Kremlim kaut kas pēkšņi sāks nepatikt. Ukraina ir viņa sarkanā līnija, kuru Rietumi nedrīkst „pievākt sev“. Tāpēc Kremlis darīs visu, lai  neatļautu Ukrainai attīstīties un integrēties rietumu politiski – ekonomiskajā kontekstā.  

Kas ir Putina „sarkanās līnijas“

Tie, kas neatceras Berlīnes mūra krišanu, varu atgādināt, ka „aukstā kara“ apstākļos visas sarkanās līnijas starp Austrumiem un Rietumiem, apsargāja armijas. Tā tas bija ne tikai ap totalitārās valsts robežām, bet arī ap simbolisko 43 km garo Berlīnes mūri (155 km kopā visā valstī), kura vienā pusē bija ASV ar 11 NATO valstīm, bet otrajā pusē Varšavas pakts ( 6 valstis) ar Padomju Savienību vadības pozīcijās. Tas nozīmē, ka eksistēja vairogs pret NATO, kas 1991.gadā tika likvidēts.  Vladimirs Putins savās runās bieži ir izteicies, ka PSRS sabrukšana bija „viņa dzīves lielākā katastrofa“. Loģiski, ka kopā ar impēriju izzuda arī aizsardzības vairogs. Vladimira Putina bērnībā un jaunībā Maskava un Kremlis noteica 100% visu planētas padomju lielvalstī un lielā mērā turēja stresā rietumus. Līdz ar PSRS sabrukumu, šī varmācības iespēja zuda. Loģiski, ka Putina plānos ir atjaunot Krievijas militāro varenību, lai varētu tupināt terorizēt rietumus. Šo sapni Putins ir saglabājis un realizē izmantojot visus iespējamos līdzekļus.

Traucējošs apstāklis ir arī jaunais jurists Aleksejs Navaļnijs, kuru Putinam neizdevās novākt ar indes Novičok palīdzību. Tieši pēc šī atentāta, šis krievu opozīcijas politiķis pēkšņi kļuva plaši pazīstams gan rietumos, gan arī Krievijā. Paradoksāli, ka tieši pārkāpjot „sarkano līniju“ – pavēlot krievu drošības dienesta FSB cilvēkiem noindēt Navaļniju, tika iegūti pierādījumi par Vladimira Putina uzbrukuma stratēģiju oponentiem un to iznīcināšanas taktiku. Starp citu, tieši Navaļnija vadībā tika izveidotas lieliskās filmas, kas atmasko Kremļa līdera korumpētību. 

Pēc Alekseja atgriešanās Krievijā viņš tika aizturēts, izmantojot safabricētu apsūdzību, un apcietināts uz diviem gadiem. Taču filmas ar atmaskojumiem Vladimira Putina virzienā turpina parādīties internetā un opozīcijas atbalstītāji neskopojās ar atbalstu vairākās Krievijas pilsētās. Tas notiek laikā, kad piedalīties šādās manifestācijās kļūst patiešām bīstami.

Ko Navaļnijs nozīmē Krievijai?  

„Viņš ir vienīgais, kas spēj un var pulcināt ap sevi citādi domājošos. Simbols.“, –  konstatē cilvēktiesību eksperte Damelia Aitkhozhina. Viņa uzskata, ka Aleksejs nav tikai harizmātisks un drosmīgs cilvēks. Viņš labi komunicē, viņam ir precīzs vēstījums krieviem un pasaulei. Lai gan krievu opozīcija ir sadrumstalota un tas ir labi Kremlim, tomēr korupcijas atmaskojumi augstākajā varas ešelonā visiem krieviem ir svarīgi.

Aleksejs Navaļnijs ir jurists, kurš uzsāka savu politiķa karjeru kā trauksmes cēlājs. Viņš pirka nelielas akciju daļas Krievijas uzņēmumos un tādā ceļa ieguva korupciju atmaskojošus  dokumentus“, kurus publiskoja. Pirms 10 gadiem viņš dibināja savu Youtube kanālu Navalnyj Live un kopš tā laika ir sistemātiski atmaskojis korupciju Krievijā.

Vladimirs Pečins, kurš vada Krievijas valsts domes ētikas komisiju, bet viņam pieder arī nekustāmie īpašumi Miami Beach, Ormond Beach un Floridā, tika atmaskots 2013.gadā.  Viņa nekustāmo īpašumu vērtība ASV ir divi miljoni dolāru. Tā ir summa, kuru nav iespējams nopelnīt ar algu, kuru saņem valsts iestādes darbinieks. 2015. gadā Navaļnijs parādīja, ka Vladimira Putina preses sekretāram Dmitrijam Peskovam ir rokas pulkstenis 600 000 eiro vērtībā. Viņa alga nav tik liela, lai ietaupītu naudu šādai greznumlietai. Protams, ka Peskovs atgaiņājās, apgalvojot, ka šī esot sievasmātes dāvana viņa kāzās. Navaļnija atmaskojumu ķēde ir gara. Tajā iekļaujas ļoti dažādi Krievijas ierēdņi un tiek atklātas ne tikai izlaupītās un saņemtās summas, bet arī apstākļi, ka daudziem visaugstākā līmeņa krievu ierēdņiem jau ir Apvienotās Karalistes pases (Andrejs Jakuņins) un daudzi no viņiem jau gatavojas pēc valsts izlaupīšanas pamest grimstošo kuģi Krieviju. Zināmā mērā var pat atgalvot, ka Navaļnijs realizē rokošās žurnālistikas darbu. Tātad ir viens no spēcīgākajiem publicistiem šobrīd Krievijā.

Domāju, nav vajadzības paskaidrot, kāpēc atmaskojošie žurnālisti varas aprindām ļoti nepatīk.  Tāpēc piemēram nacionālās gvardes virspavēlnieks Viktors Zotovs ir jau apsolījis “pataisīt Navaļniju par bifšteku“.

Ieiešanu politikā Navaļnijs sāka 2019.gada reģionālajās vēlēšanās. Aicinot krievus nebalsot par varas partiju Vienotā Krievija. Tajā brīdī viņš sāka reāli traucēt Vladimiram Putinam.  No šī brīža sistemātiski tiek aizturēti un apcietināti viņa ģimenes locekļi, draugi, sabiedrotie. Pēc vecās un pārbaudītās metodes arī šoreiz Kremlis “piešuva” Navaļnija lietu, kas it kā atļauj viņu aizturēt un ieslodzīt cietumā. Protams, ka Eiropas tiesa Strasburgā viņu jau sen attaisnojusi. Ir dokumenti, kas pierāda Navaļnija nevainību, taču Krievijā viss notiek tā kā vajag Putinam, nevis patiesībai. Tātad Navaļnija noziegums ir tas, kas viņš 2018.gadā izvirzīja savu kandidatūru Krievijas prezidenta vēlēšanās. Tā kā aresti un aizturēšana nedeva rezultātu, tad 2020. gadā Putina štābs izlēma viņu noindēt. Šim nolūkam tika izmantoti Krievijas drošības dienesta FSB aģenti, kas notraipīja Navaļnija apakšbikses viesnīcas numurā ar nāvējoši indi Novičok. Nākamajā dienā lidmašīnā Navaļnijam palika slikti un viņu izglāba pārvietošana uz Vācijas slimnīcu. Berlīnē tika atklāti noindēšanas izraisītāji un to apstiprināja arī 2 neatkarīgi eksperti citās valstīs. Tas, ka Putina štābs pavēlēja noindēt Navaļniju nav noslēpums, jo visai noziedznieku ceļi ved uz Kremli. Tikai Krievijā par to šaubās.

Paradoksāli, ka tieši pēc šīs indēšanas, Navaļnijs kļuva par ļoti populāru personu ārvalstīs. Tagad viss, kas ar viņu notiek Krievijas cietumā, ir starptautiskas nozīmes ziņa.  

Jāatgādina, ka iepriekšējā Putina oponenta slepkavība notika 2015.gadā. Toreiz uz tilta, netālu no Kremļa Maskavā, tika noslepkavots Boris Ņemcovs. Viņš arī bija nopietns konkurents uz nākamo Krievijas prezidenta amata periodu un bija sācis iedziļināties Krievijas līdzdalībā Ukrainas konfliktā. 2017.gadā formāli tika notiesāti konkrēti slepkavība sveicēji, taču pastāv versija, ka šo Ņemcova slepkavību pasūtīja Kremlis.

„Vladimirs Putins vienmēr ir ignorējis publisko domu un parasti ieslēdzas šaurā telpā, pieņemot lēmumus kopā ar saviem dažiem draugiem. Visi viņi ir saistīti ar valsts drošības dienestu FSB“, – konstatēja Suzana Stjuarte, Berlīnes SWP Austrumeiropas sekcijas vadītāja ziņu programmai Tagesschau.

Kopš Putina varas nostiprināšanas līdz 2036.gadam, viņa atbalsts visplašākajos tautas slāņos  lēni samazinās. Salīdzinājumā ar 2014. gadu no 88% uz 63%. taču neraugoties uz neapmierinātību, reāla pretinieka viņam Krievijā joprojām nav. Navaļnija atbalstītāji ir pamatā jaunieši vecuma grupā no 18 – 24 gadiem un tikai 50% no tiem ir patiešām aktīvo atbalstītāju skaitā.

Bada streika izbeigšana

Piektdien pasaules mediji ziņoja, ka Navaļnijs ir beidzot pārtraucis bada streiku Krievijas cietumā un pēc 72 dienu aresta sākt atkopties pēc slimības. Ticies beidzot ar neatkarīgu ārstu. „Pirms diviem mēnešiem apsargi ņirdza par maniem lūgumiem atļaut man tikties ar ārstu un iegūt zāles. Pirms mēneša tas pats attiecībā uz jautājumu par manas slimība statusu“, – komentē Navaļnijs savu komunikāciju ar soda izciešanas vietas jeb soda kolonijas IK2 personālu savā Instagram kontā. Tagad, pateicoties starptautiskam atbalstam un atbalstītāju demonstrācijām Krievijā, Aleksejs Navaļnijs ir beidzot sagaidījis ārsta vizīti. „Kurš guļ cietuma gultā ar Bībeli rokās? Tas esmu es. Lasu Bībeli, jo tā ir vienīgā grāmata, kuru man šeit atļauj lasīt. Man ir tiesības pieprasīt ārsta vizīti un zāļu piegādi. Taču to man neatļauj“, – komentē savu stāvokli Navaļnijs no cietuma un informē savus draugus par konkrētām veselības problēmām. Protams, ka cietums ir paredzēts cilvēka salaušanai un tieši tāpēc Navaļnijam netiek nodrošinātas pretsāpju zāles, lai atbrīvotos no muguras sāpēm. Līdzīgā veidā Krievijas cietumā spīdzināja arī Pussy Riot aktīvisti Nadju Tolokoņikovu. Šādas spīdzināšanas metodes atņem ieslodzītajam naktsmiegu un tad nav vajadzības dauzīt pie durvīm, lai neatļautu ieslodzītajam izgulēties.

„Ieslodzītā dzīvība šeit ir mazāk vērtīga nekā viena paciņa ar cigaretēm“- konstatē Navaļnijs.

Kā reaģē Kremlis? Labais stils pieprasa Navaļniju vispār neredzēt. Ignorēt viņu un atbalstītājus. Taču tas neizdodas. Visas Kremļa reakcijas pagaidām bijušas pagājušā gadsimta 30. gadu jeb Staļina stilā. Taču tagad – 100 gadus vēlāk šīs metodes vairs nedarbojas.

Krievija ir pamodusies citai dzīvei. Navaļnija ceļš pie politikas nav bijis perfekts. Ir daudzi izteikumi pagātnē, kas šodien viņu kompromitē kā progresīvu demokrātu. Taču pastāv cerība, ka ar laiku izveidosies vēlētāju grupa, kura vairs neakceptēs stingrās rokas laupītāju politiku un teroru oligarhu ideju vārdā. Tad būs iestājies jaunās Krievijas laiks, kas ir tepat līdzās. Tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs.