Gruzija zina, ko nozīmē Kremļa okupācija, jo 1/5 teritorijas pašlaik ir Kremļa „autonomo republiku“ kontrolē. Abhāzijas un Dienvidosetijas okupācija tika sākta pirms 14 gadiem, un būtu loģiski, ka tieši gruzīni īpaši aktīvi šodien atbalstītu ukraiņus. Taču tā nav. Gruzija iebilst pret sankcijām Krievijas virzienā un liek cietumā demonstrantus, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas okupāciju. Šā iemesla dēļ Ukraina ir atsaukusi pat savu vēstnieku no Tbilisi. Kas noticis?
Gruzīni seko notikumiem atšķirīgi
Savulaik pirku gruzīnu vīnus, lai atbalstītu Gruzijas cīņu pret Krieviju. Tagad gruzīnu jaunā valdība kardināli mainījusi valsts virzienu – tā ir prokremliska. Mani tā laika centieni finansiāli atbalstīt gruzīnus šodien kļūst absurdi. Formāli 75% iedzīvotāju vēlas iekļauties NATO sastāvā un 88% grib piederēt Eiropas Savienībai, bet valdība iet pretējā virzienā. Liela daļa gruzīnu atbalsta ukraiņu cīņu, uz daudziem Tbilisi balkoniem vējā plīvo zilidzeltenie karogi, bet valdības gaiteņos noskaņas ir pavisam citas.
“Šāda lietu attīstība notiek jau sen,“ konstatē Šota Digmelašvili, kustības „Kauns“ vadītājs. Gruzija palēnām, bet noteikti ir nosvērusies Krievijas pusē, un tāpēc lienošā krievu okupācija valstī turpinās.
Pagrieziens uz Krieviju
Jā, pašreizējā valdība izmanto kašķi ar bijušo līderi Mihailu Saakašvili un uzkrauj viņam vainu par visu slikto, kas valstī līdz šim noticis. Kā arī baida, ka Saakašvili vadībā Gruzija kļūs par Ukrainas kara aktīvu dalībnieci un šāds pavērsiens neesot vēlams. Tāpēc policija sāk vajāt citādi domājošos, dauza žurnālistus, kas atspoguļo mītiņus un parādes. Kāpēc šāds pagrieziens Gruzijas varas gaiteņos ir noticis?
Parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Nikolozs Samšaradze izvairās no saturīgām frāzēm un tiešas atbildes. Viņš apgalvo, ka formāli viss kārtībā. Gruzija atbalsta Krievijas nosodījumu ANO un ir pieņēmusi 20 000 ukraiņu bēgļu. Taču sankciju pret tirdzniecību ar Krieviju nebūšot. Esot krieviem jāpārdod sava lauksaimniecības produkcija. Piemēram, 56% vīna tiek pārdots tagad tieši Krievijai un 94% kviešu iepirkts no krieviem. Taču tas neesot viss. Pret Krieviju esot jāizturas ļoti uzmanīgi un piesardzīgi, citādi būs kiberuzbrukumi un dažāda veida hibrīdkari būšot fakts. Tā uzskata Gruzijas ārlietu komisijas vadītājs.
Vai nav neērti nebūt solidāriem? Jā un nē. Izdevīgāk esot turēties malā un iegūt, nopelnīt uz kara fona. Protams, šāda nostāja tiek formulēta ar vārdiem „gudri“, „apdomīgi“ utt., lai gan ir vēl viens apstāklis un tas ir Gruzijas tā saucamais oligarhs Bidzina Ivanišvili. Viņš stūrē valsts politiku no malas (no kulisēm) un vienmēr ir bijis prokrievisks un prokremlisks. Starp citu, valdošā partija „Gruzijas sapnis“ ir faktiski viņa kabatas partija, tieši tāpat kā Latvijas zemnieku un vides partija nīkst azotē kādam bijušajam cietumniekam no Ventspils.
Viss Ivanišvili īpašums iegūts 90. gados. Ar Krievijas ziņu. Toreiz gan oligarhu sauca nedaudz citādi – Boriss Ivanišvili, un nav noslēpums, ka šis cilvēks sazinās ar Putinu regulāri un uzskatāms par vienu no Kremlim lojālākajiem oligarhiem. „Praktiski mūs vada cilvēks no Kremļa, lai gan 80% iedzīvotāju vēlas integrēties rietumos, nevis Krievijā. Šī ir ļoti nepatīkama un uzvilkta situācija,“ uzskata Šota Digmelašvili.
Šis apstāklis arī izskaidro savādo Gruzijas reakciju Ukrainas kara laikā. Vienkārši un nepatīkami.
Iespējams, ka arī mums Latvijā vajadzētu sākt pārskatīt savu pielīšanu Kremlim un tēlošanu, ka „tas ir izdevīgi“ un „vajadzīgi“. Piemēram, atteikties no krievu valodas lietošanas visās valsts institūcijās un uzņēmumos komunikācijā ar apmeklētājiem un klientiem. To vajadzētu vienreiz izdarīt, nevis turpināt šķobīties un attaisnot savu gļēvulību ar piesardzību. Tad atrisināsies daudzas problēmas, un tas būs labi.