Turpinās Hersonas atbrīvošanas akcija. Iznākums ir ļoti svarīgs, jo pierādītu, ka kara gaitā pienācis izšķirošs lūzums. Šī uzvara varētu kļūt par ukraiņu „staļingradu“. Tātad – par pagrieziena punktu. Cerēsim, ka tā notiks.
Hersona atrodas Melnās jūras krastā un bija pirmā pilsēta, kuru krieviem kara sākumā izdevās okupēt. Uzkrītoši, ka krievi visiem spēkiem cenšas iegūt teritoriju ap Krimu un šī pilsēta viņu okupācijas projektā ir ļoti svarīga. Tāpēc ukraiņi jau salīdzinoši sen gatavojas Hersonas atkarošanai un ir aicinājuši pilsētniekus pamest savus dzīvokļus, lai tie nenonāktu kauju krustugunīs (BBC).
Prezidents Zeļenskis apgalvo, ka pilsētas austrumu daļa pašlaik tiek atkarota un viņa spēki pamazām virzās uz priekšu (BBC). Teritorija starp pilsētu un fronti ir lauku zona, kurā ir mazi ciemi. Līdz šim nav īsti skaidrs kā frontes līnija pavirzījusies uz priekšu vakar (ISW). „Ir zināms, ka ukraiņi veikuši vairākas veiksmīgas uzbrukumu operācijas un pašlaik gatavojas lielam, izšķirošam triecienam“, – komentē Ilmari Keihko (kara lietu eksperts un Stokholmas aizsardzības augstskolas docents). „Ja Dņepras zonā krievi tiks apturēti un viņus aplenks Hersonā, nogriežot komunikāciju ar ārpasauli, tad tas būs ļoti būtisks un izšķirošs Krievijas zaudējums“ (Lielbritānijas aizsardzības departamenta ziņojums).
Nav zināms cik spēcīgi ir ukraiņu spēki. Ja izdosies saspridzināt tiltu, tad ir iespējams uzvarēt arī ar mazāku kaujinieku skaitu. Tad var aplenkt okupantus un ar mazākiem zaudējumiem atkarot okupēto Hersonu.
Krievija līdz šim ir divas reizes iemaisījusies tilta liktenī. Pirmajā reizē tai izdevās apturēt tā uzspridzināšanu un tagad šis tilts ir vairākas reizes remontēts. Cerēsim, ka ukraiņiem plānotais izdosies un Hersona tiks atkarota.
Pašlaik ap 1000 krievu karavīru esot aplenkti Visokopiljā (BBC), taču šis fakts nav guvis apstiprinājumu neitrālo avotu ziņojumos.
Tikmēr emigrantu straume no Krievijas aug augumā. Nedēļas nogalē Krievija bija satraukusies par to, ka aizvien vairāk krievu emigrē uz Izraēlu. Tiek pieprasīts pārtraukt Jewish Agency aktivitātes, kas nodrošina izceļošanu uz Telavivu. Premjerministrs Jairs Lapids jau izteicies, ka šāds solis būtiski pasliktināšot Izraēlas attiecības ar Krieviju.
Šī aģentūra ir dibināta 1929.gadā kā nevalstiska organizācijā, taču pamazām kļuvusi gandrīz vai par Izraēlas iestādi, kas atbalsta ebreju ceļošanu uz Izraēlu. Līdz 1989.gadam bija aizliegta Padomju Savienībā. Kopš 90.gadiem apmēram viens miljons krievu jau ir emigrējuši uz Izraēlu. Pēdējo gadu laikā emigrācija šajā virzienā bija krietni apsīkusi, taču Ukrainas kara iespaidā tā uzbangoja no jauna. Kopš 24.ferbuāra 15 000 ukraiņu un 17 000 krievu ir devušies uz Izraēlu, lai apmestos tur. Nav zināms cik no viņiem ir pieprasījuši Izraēlas pilsonību.
Jāpiezīmē, ka liela daļa inteliģences un izglītoto cilvēku ir šo emigrantu sarakstā: mākslinieki, žurnālisti, inženieri jau pametuši un turpina atstāt Krieviju. Tātad notiek un turpinās smadzeņu bēgšana projām no Krievijas.
Benjamina Netanjahu varas laikā attiecības ar Krieviju bija siltas un jaukas. Viņš nemēdza krievus kritizēt un nenosodīja Krimas vai Ukrainas austrumu daļu okupāciju. Izraēla nenosodīja krievu nežēlīgo civilo iedzīvotāju bombardēšanu Sīrijā. Par to saņēma pretī no Putina atbalstu Izraēlas uzbrukumam pret Irānas mērķiem Sīrijā. Taču jaunais premjers nav tik pat saprotošs un iecietīgs pret Putinu un ir skarbi nosodījis Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Lietas nostājas savās vietās pašas, tieši tāpat kā problēmas.