Vakar Krievija publiski paziņoja un „parādīja“ kā aizturēti atentāta ļaudis pret Krimas tiltu. Rīkotāji esot ukraiņi, atmaskotāji -FSB. Kā galvenā persona norādīts Kirils Bogdanovs (Izvestija). Sprāgstvielas esot transportētas no Ukrainas (Odesas) caur Bulgāriju, Gruziju un Armēniju. Augusta sākumā. Ukraiņi šo „stāstu“ neapstiprina. Krievu TV rādītās „reportāžas“ no aizturēšanas bija smieklīgi patētiskas un vairāk atgādināja slikti iestudētu teātri, nevis reālu reportāžu no notikuma vietas. Acīmredzot tās nepieciešamas, lai Putins nomierinātos. Ir „noķertie“, kas var izradīties nevainīgi. Tā ir krievu norma – atrast „upurjēru“ un pamest to pūlim saplosīšanai. Izskatās, ka arī šajā gadījumā ir noticis tieši tāpat. Atentāta līdzdalībnieku uzvārdi publiskoti netiek. Nav zināms arī kā sauca kravas auto šoferi un pāri no Pēterburgas, kuri gāja bojā eksplozijas rezultātā.  

Tikmēr krievi turpina graut Ukrainas infrastruktūru. 30 raķetes tika nosūtītas, lai iznīcinātu ukraiņu elektrotīklu. 3500 apdzīvotas vietas palikušas bez elektrības, taču uz vakaru tumsā nācās sēdēt vairs tikai 300 no tām. Pārējos atkal pievienoja atpakaļ elektroapgādes līnijām (Kyiv Independent). Neticami ātrā tempā – vienas diennakts laikā, tika aizbērtas krievu artilērijas bedres un postījumi Kijivā. Ukraiņi nepadodas un pierāda, ka spēj dzīvot tālāk arī šādos apstākļos.      

Kā viss notika?

Katerina (Dņipro): gulēju, kad aiz loga nograndēja sprādziens. Izrāvos no miega kā no ūdens. Neciešu spalgas skaņas. Kopš kara sākuma man traumēta dzirde. Sākumā nenobijos, taču dzirdot kā eksplozijas tuvojas, metos bēgt. Tieši tad logu rūtis sāka vibrēt un džinkstēt. Kaimiņi skaļi bēga lejup pa kāpnēm. Palīdu zem gultas. Nevaru tur lejā putekļos. Nevaru…pierāpoja suns. Nolēmām abi slēpties dušā. Sēdējām vannā un rūpīgi lasīju telefonā ziņas par to kā bombardē visu Ukrainu. 24.februāris bija atgriezies. 

Pēc uzlidojuma beigām, elektrība tomēr bija atgriezusies. Paldies Dievam! Lejā pie veikaliem pēkšņi uzradās garas rindas. Kas būs tālāk? Domāju, ka šādi uzbrukumi atkārtosies…

Andrejs (Harkiva): Tobrīd braucu uz darbu. Savā automašīnā. Pēkšņi uz ielas sāka birt bumbas. Vispār jau esmu pieradis pie bombardēšanas, bet šī aina bija savādāka. Skaidrs, ka tas ir uzbrukums visai Ukrainai. To varēja redzēt. Masīvs un pārāk graujošs. Elektrība pazuda, gaismas signāli nedarbojās, automašīnas iesprūda korķos un uz ietvēm sākās panika. Cilvēki auļoja uz metro ieeju, lai slēptos pazemē. Mēģināju tikt ārā no „sprosta“ un nokļūt mājās. Mobilais vairs nefunkcionēja. Nedz interneta, nedz zvanīšanas režīmā. Iebraucu garāžā zem mājas. Tad beidzot sapratu, ka brīnumainā kārtā esmu dzīvs. 

Harkovu nesen atbrīvoja. Nožēlojami, ka viņi brūk virsū atkal. Šķiet, ka krievu loģika ir vienkārša – ja nevaram Ukrainu iekarot, tad vismaz sagrausim to lupatu lēveros. Viņi zina, ka sit nost civilos iedzīvotājus. Bērnus ieskaitot. Viņi to zina. 

Marija (Kijiva): Pamodāmies abas ar māsu no diviem sprādzieniem zem loga. Uzrāvām drēbes mugurā un bēgām uz metro. Sēdējām tur pāris stundas. Vienā brīdī uzgāju augšā, lai paskatītos kā viss izskatās. Pēkšņi norībēja divas eksplozijas Hilosivska rajonā. Tik spēcīgu troksni vēl nebiju dzirdējusi. Saplīsa rūtis pat metro stacijā un cilvēki krita panikā pat dziļi zem zemes. Pēc tam noklausījāmies, ka jāiegādājas ēdiena rezerves, ūdens kannas un jāiekārto kamīni ēdiena vārīšanai pagalmā. Ar to jārēķinās, ja es palikšu te uz vietas. Skaidrs, ka šādi uzbrukumi spiež cilvēkus izšķirties par bēgšanu uz ārzemēm. Pavisam drīz būs ziema. Negribu nekur braukt, taču nesaprotu kā iztikt, ja nebūs elektrības, bet uz ielas -20 grādu sals. Krievija ir pretīga teroristu lielvalsts. Viņi apzināti dara visu, lai mēs kristu panikā un padotos. Viņi nespēj cīnīties frontē kā karavīri. Nē, to krievi nemāk. Tad nu terorizē mūs – sievietes, bērnus un sirmgalvjus. Šī ir drausmīga nejēdzība.

Olga (Ļviva): Vispirms zibēja gaismas un tikai vēlāk atnāca skaņa. Vienā rāvien pazuda visas pārējās, mierīgās gaismas strēles. Nomira visa komunikācija. Nevarēja piezvanīt, apskatīt netu. Mājās biju viena, jo vecāki strādā pa naktīm un tāpēc nesapratu kā rīkoties tālāk. Sagrābu kaķi un metos lejā uz patvertni. Blakus nodārdēja zeme. Bija atgriezies 24. februāris. Sēdējām rindā uz sola un gaidījām posta beigas. Pēc pāris stundām iezaigojās blāva gaisma patvertnes vienā stūrī un varēja ieliet krūzē ūdeni. Citur Ļvivā ūdens un elektrība vairs nebija pieejami. Tagad visur ir garas rindas pie veikaliem un degvielas stacijām. Esam atkrituši atpakaļ marta panikā. Taču …es nenobīšos. Krievi neiebaidīs. Neparko! Šitas viņiem neizdosies. To es zinu!

Ivans (Kijiva): Bija divdesmit minūtes pāri astoņiem, kad draudzene mani pamodināja. Māja šūpojās no detonācijas viļņiem. Dzīvojam 13 stāvā, tāpēc metāmies pa kāpnēm lejup. Kāpņu telpā uzmirgoja un periodiski nodzisa apgaismojums. Neta nebija, telefoni klusēja un nereaģēja. Pazemes garāžā bija pilns ar cilvēkiem un dzīvniekiem. Nosēdējām uz vietas tur 5 stundas un 37 minūtes. Čalojām, centāmies nedomāt kas notiek virs zemes. Bērni spēlējās ar suņiem. Daži mūs pacienāja ar sviestmaizēm un kafiju. Cik labi. Pēc gaisa trauksmes beigām, kāpām augšup. Kauca ātrās palīdzības sirēnas un gaiss piebārstīts pilns ar ļoti bieziem putekļiem. Pat elpot bija grūti. Skaidrs, ka tagad šādi uzbrukumi būs. Iespējams, ka bieži. Putins mums atriebjoties par tiltu. Nez ko šis terorists izdomās nākamreiz, lai mūsu baidītu un sāpinātu. Nezinu…

Taču ir labas ziņas – Vācija piegādājusi Ukrainai vienu no četrām modernākajam pretgaisa aizsardzības sistēmām Iris-T-SLM. Tas notika otrdien, slepenas operācijas ietvaros. Laikā, kad krievi bombardēja. Šo aizsardzības ieroci ražo vācu Diehl Defence, lai pasargātu pret kara lidmašīnu, helikopteru, raķešu, artilērijas un visa cita veida uzbrukumiem līdz 20 km augstumam. 40 km zonā. Ar šo sistēmu var aizsargāt veselu pilsētu (Tagessppiegel). 

Ierocis sastāv no 3 daļām: vadības centrāles, 360 grādu radaru sistēmas, kas atļauj konstatēt vairākus uzbrucējus vienlaicīgi un palaišanas rampas ar astoņām raķetēm. Raķetes var palaist pirms mērķis ir konstatēts. Tātad, tās uzbrūk jau no liela augstuma. Lai aizstāvētu Kijivu, vajadzēs divas šādas sistēmas. Katra no tām maksā 140 miljonus eiro. 

Šie modernie ieroči aizsargās Ukrainas gaisa telpu (SvD).