Pirms dažām dienām krievu mediji demonstrēja aizraujošus kadrus no Krimas (Kerčas tilta) diversantu aizturēšanas epizodēm. Brašie FSB „štirlici“ Krievijā it kā aiztur vīrieti pie pieturas ar sprāgstvielām somās. Atrauj vaļā zibenīgi, un visi varam apskatīt, kādas izskatās vielas, ar kurām spridzina tiltus. Iespējams, ka naivs skatītājs šādām „reportāžām“ tic. Var gadīties, ka šādi videostāsti vairumu pārliecina. Taču iespējams, ka ir arī aizdomīgāki ļaudis, kas zina, ka sprāgstvielu gadījumā tiek lietotas ierīces un sapieri. Tāpēc minētā epizode vairāk atgādina sliktu teātra iestudējumu, nevis reālu, dokumentālu ziņojumu no notikuma vietas.
Piedāvātais librets
Krievija esot aizturējusi astoņus tilta spridzinātājus, ziņo Interfax. Pieci no Krievijas, divi ukraiņi un viens armēnis. Pasākuma smadzeņu ass esot Kirilo Budanovs, Ukrainas izlūkošanas dienesta vadītājs. Ukrainas puse šo stāstu noliedz.
Tātad sestdien sešos no rīta (pēc vietējā laika) notika eksplozija uz tilta, kas savieno Krimu ar Krieviju. Šis tilts tika būvēts pēc okupācijas (2014) un tiek uzskatīts par Putina „prestiža projektu“. Tiek izvirzītas vairākas versijas par to, kurš šo eksploziju sarīkojis. Vai tā bija raķete no Ukrainas, vai laiva ar sprāgstvielām, vai tomēr bumba smagajā automašīnā. FSB žigli piedāvāja versiju par vainīgo automašīnu, kurā sprāgstvielas esot bijušas satītas plēvē, ar kopējo svaru 22 770 kg. Dramatisks videoieraksts rāda kādu smago automašīnu, kura pabrauc garām novērošanas kamerām. Pēc tam sprādziens un tilta posms uziet gaisā.
Kurš bija pie stūres un kas ar šoferi noticis, to mums nestāsta. Neatkarīgais eksperts Reins Pela no Stokholmas aizsardzības augstskolas uzskata, ka tā tas varbūt arī esot noticis. Sprādziens realizēts uz tilta, taču sprāgstvielas neesot bijušas profesionālas. „Pēc manām domām, šeit izmantota automašīna, kas piepildīta ar amonija/nātrija nitrātu. Tātad ar mākslīgajiem mēsliem jeb to pašu vielu, kuru norvēģu terorists Anderss Breivīks izmantoja terorisma akcijā Oslo vai teroristi lietoja eksplozijai Beirūtā (Dagens Nyheter).“ Viņš uzskata, ka to pierāda traipi uz neuzspridzinātās brauktuves, likvidētās tilta margas, kas ziņo par sprādzienu uz tilta, nevis zem tā. Ja būtu lietojuši militāru sprāgstvielu trotilu, tad dūmi būtu bijuši melni.
Vai šauts no Himars? Šos sistēmu var uzlādēt komplektā pa 6 vai nu ar standarta, vai lielajām ATACSM raķetēm. Rezultāts šādam trāpījumam būtu bijis cits.
„Ja noskatāmies videoierakstus, tad redzam gaišus dūmus un dzirksteles. Tā reaģē amatieru bumbas. Trotilam būtu melni dūmi, bez dzirkstelēm,“ konstatē Reins Pela. Pēc viņa domām, šo pieņēmumu apstiprina arī degšanas ātrums. Trotils deg 7000 – 8000 m/sek., bet amonija nitrāts daudz lēnāk – 2000 m/sek. Attēli liecina, ka it kā smaga roka būtu saliekusi tiltu. Tas liecina, ka izmantota lēnā sprāgstviela. Līdzīgās domās ir arī somu eksperts Mika Toirī. Taču viņam šķiet, ka izmantotā sprāgstviela nav bijusi tik primitīva kā Breivīkam vai Beirūtas spridzinātājiem. Tajā izmantots arī magnēzijs vai alumīnijs, kas forsēja eksplozijas spēku. „Metāli būtiski pastiprina eksplozijas spēku, kas arī izskaidro apstākli, kāpēc aizdegās arī vilciens, kas atradās krietni tālāk uz tilta“ (Yle).
Domāju, ka visi Krievijas izskaidrojumi šim notikumam būs tādi, kas apmierina Putinu, nevis patiesība. Vienkārši tāpēc, ka pašlaik krievi citādi nespēj rīkoties.
Putina atriebība
Pēc tilta uzspridzināšanas nebija ilgi jāgaida uz Vladimira Putina atriebību. Lai gan sprāgšana notika ar „nosebošanos“, t.i., vienu dienu pēc Krievijas diktatora dzimšanas dienas, viņš saprata šo „dāvanu“. Tāpēc jau nākamajā dienā sākās nejēdzīgi masīva Ukrainas civilo mērķu bombardēšana. Pastāv versijas, ka šāds uzbrukums tika plānots iepriekš. Jau agrāk. Kā atbilde par zaudējumiem frontē Harkivā un Hersonā. Taču tika realizēts tagad kā atmaksa par Putina tilta sagandēšanu. FSB nebija pienākumu augstumos un Putina acuraugu nenosargāja. Tāpēc zibenīgi tika „atrasti“ vainīgie, un tagad visi Krievijā noteikti ir apmierināti.
Krimas jeb Krečas tilta būvniecību organizēja viņa personisks draugs no Ļeņingradas laikiem Arkādijs Rotenbergs. Tagad miljardieris un ievietots arī ASV sankciju sarakstā. Tieši viņš sarūpēja Putinam šo acuraugu – tiltu uz okupēto Krimu par 4-6 miljardiem dolāru. Kas vienlaikus kļuva par garāko šādu tiltu Eiropā. Celtne iekļāvās Putina propagandas kampaņā, kas signalizēja, ka impērija atgūst savas vecās robežas. Praktiski tas nozīmē, ka būs vieglāk iekļaut Krimu Krievijā politiski, ekonomiski un militāri.
Pēc krievu okupācijas apstākļi Krimā nebija viegli. Pussalā mitinās ap 2 miljoniem iedzīvotāju, un Ukraina sāka šo teritoriju bloķēt. Radās problēmas ar visu veidu komunikāciju, satiksmi, ūdens un elektroapgādi ieskaitot. Tāpēc Kerčas-Krimas tilts tika būvēts milzīgā steigā. Pa dienām un pa naktīm. Tiltu atklāja divus mēnešus vēlāk nekā plānots. To „iesvētīja“ diktators pats, braucot kravas automašīnā. Tagad, tieši ar tādu pašu braucamo, tiltu mēģināja sagraut.
Marija Sulalina ir no Jaltas (Krimā), taču no dzimtenes bija spiesta bēgt pēc okupācijas 2014.gadā. Krievijas varas spiediens panāca, ka daudzi viņas organizācijas biedri (Almenda) bija spiest atstāt dzimteni un sākt bēgļu gaitas. Pašlaik viņa cīnās par savas dzimtenes neatkarību ārzemēs un piedalās kara noziegumu atmaskošanā Ukrainā (šobrīd piedalās konferencē Civil Rights Defenders, Stokholmā). Viņas pienākumos ietilpst liecību dokumentēšana: „Mēs dokumentējam krievu armijas uzbrukumus skolām un slimnīcām. Situācijās, kad tuvumā nav bijis neviena militāra mērķa. Tas nozīmē, ka krievu uzbrucēji labi zināja, kam un kāpēc uzbrūk. Viņi saprata, ka ēkās ir bērni, un tomēr šos objektus apšaudīja.“
Marija nedrīkst analizēt atsevišķus gadījumus, taču uzskata, ka ir ļoti svarīgi vākt dokumentus un pierādīt, kas šajā karā notiek. Lai saglabātu patiesību valsts un tautiešu vēsturiskajā atmiņā. „Svarīgi tas ir arī tāpēc, ka krievu propaganda kropļo cilvēku priekšstatu par patieso šā kara gaitu. Mums jādara šis darbs, lai vēlāk varētu parādīt patiesību, kā īsti viss bija,“ viņa saka. Pēc Marijas domām, nekāds kompromiss ar Krieviju nav iespējams. Ja konflikts tiks iesaldēts, tas kļūs hronisks un uzliesmos no jauna. Kādas bija sajūtas, redzot Krimas tilta degšanu? „Telefons bija karsts. Draugi no Krimas zvanīja vienā gabalā, paužot vienu vienīgu domu: „Beidzot! Cik labi!“ – smejas Marija. Pēc viņas domām šis tilts ir vairāk propagandas lozungs un mazāk komunikācijas svira. Redzot tilta degšanu, kļuva skaidrs, ka Krima tomēr atgriezīsies Ukrainā.
Divi sprādzieni
Krečas tilts nav vienīgais sprādzienu upuris. Sprāga arī gāzesvads Nordstreem 1 un 2 Baltijas jūrā. Ceturtdien Krievijas Ārlietu ministrija pieprasīja Zviedrijas, Vācijas, Dānijas diplomātiem paskaidrojumus par to, kas notiek eksplozijas vietā. Pieprasot iespēju krievu ekspertiem līdzdarboties izmeklēšanas procesā. Tā kā notikušais tieši skar Zviedrijas un Dānijas ekonomiskās zonas ūdeņus, tad krieviem netika dota informācija par to, kas līdz šim noskaidrots. Drošības apsvērumu dēļ. Līdz šim sprādziena vietu apsargāja zviedru krasta apsardzes kuģi. Taču tagad, pēc gāzes plūsmas apturēšanas, to atbrīvo brīvai kuģu satiksmei, un krievi grib zināt, kas noskaidrots.
Loģiski šo vadu it kā uzspridzinājuši Krievijas ienaidnieki, kas, iespējams, ir ukraiņi. Taču tikpat loģisks ir krievu FSB kārtējā teātra uzveduma scenārijs, kad paši sabojā, bet veļ vainu uz pretinieku. Kā norādīja Der Spiegel (atsaucoties uz CIA pieejamo informāciju), amerikāņi zināja par šādu iespējamu uzbrukumu komunikācijas vadiem Baltijas jūrā un tika brīdinājuši iesaistītās sabiedrotās valstis. Diemžēl neviens Vācijas valdības pārstāvis nebija gatavs šīs ziņas komentēt.
Pagaidām arī šī eksplozija nav līdz galam noskaidrota. Taču aizdomas vērpjas Krievijas virzienā, jo Krievija pašlaik izmanto gāzes piegādes kā šantāžas instrumentu pret Rietumiem. Iespējams, ka ar šo FSB plānoja nākošo libretu, kuru noskatoties mēs secinātu, cik slikti ir ukraiņi, kas „spridzina vāciešiem paredzētos gāzesvadus“ + sekotu vācu pretreakcija (sašutums) par notikušo un palīdzības pārtraukšana Ukrainai. Šo Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) lugu un uzvedumu neviens loģisks skatītājs neatbalstīja. Nedz ārzemēs, nedz medijos. Nenoskatījās arī šīs „filmas“ pilnā nopietnībā, jo ir pierasts, ka viņi melo un nekad nerunā patiesību, savu stratēģisko mērķu vārdā.
Tieši šā iemesla dēļ nepirkšu biļetes uz jauno krievu teātri ar nosaukumu Krievijas Federālais drošības dienests jeb FSB un visām viņu izrādēm. Starp citu, tieši viņi (FSB) pirms kara Ukrainā piegādāja Kremlim sagrozītu informāciju par noskaņojumu Ukrainas sabiedrībā un uzstāja uz plānu, ka Kijeva būs ieņemama zibenskara formā. „Analītiķi vai nu nepareizi novērtēja pretestības potenciālu Ukrainā, vai arī novērtēja to pareizi, bet nevēlējās dot Vladimiram Putinam atskurbinošu vērtējumu,“ rakstīja The Washington Post februāra sākumā. Pēc tam Putins sāka tīrīšanu šajā „kantorī“, taču tas nenozīmē, ka aizraušanās ar teatrālu izrādīšanos medijos būtu apturēta.
Tukšas mucas tālu skan, un to var novērot arī šajos gadījumos. Pirmais sprādziens deva iespēju izlikties par upuriem Baltijas jūrā (dedzināt nevajadzīgo gāzi pie Pēterburgas bija sarežģīti un kaitīgi krievu iekārtām, tāpēc labāk lai tā plūst ārā un piesārņo Dānijas ekonomiskos ūdeņus) un otrais – par upuriem Melnajā jūrā (uzbrūk ukraiņi un Krievija tāpēc var sākt otro aneksijas vilni).
Varbūt šie lugu libreti vai scenāriji noderēs uz skatuves vai ekrāna fikcijai.
Laiks rādīs, kam tie noderēs.