Vai sprādzieni Baltijas jūrā pie Bornholmas ir saistībā ar Ukrainas karu? Jā, tā uzskata daudzi. Saskatot saistību ar infrastruktūras graušanu un apzinātu kaitniecību pret Ukrainas sabiedrotajiem Rietumeiropā. Taču ir vēl vairāki blakus efekti, kurus šādi sprādzieni var izraisīt.  

Baltijas jūrā pēc otrā pasaules kara „apglabāts“ 50 000 tonnu ķīmisko kaujas ieroču. Tā izlēma uzvarētāji pēc kara, iemetot vācu reiha neizmantotos ieročus Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Iespējams, ka briti, amerikāņi un krievi domāja, ka jūra ir ļoti, ļoti dziļa un neviens nekad ar šo bīstamo ieroču efektiem nesaskārsies. Var gadīties, ka tā tolaik bija vieglāk tikt no problēmas vaļa. Ātri ērti un nedomājot par sekām.

Liela daļa no bumbām, kas bija pildītas ar sinepju gāzi, arsēnu un citām ļoti indīgām vielām,  ir nogremdētas tieši tur, kur septembrī tika saspirdzināts krievu Nordstreem gāzes vads. Netālu no Bornholmas. Kara bumbas jau sen sarūsējušas un indīgās vielas viegli izplatās ūdenī. Pastāv risks, ka sprādzieni pie abiem gāzes vadiem ir panākuši nogremdēto indīgo vielu spēju izplatīšanos jūras ūdenī. Triecienviļņi varētu būt sagrāvuši kara munīciju, kas līdz šim bija kompakta, bet tagad var sākt izplatīties un saindēt ne tikai jūras vidi, bet arī piekrastes. Tā uzskata Jaceks Beldovskis, Polijas okeanoloģijas institūta profesors. Viņš jau 10 gadus pēta nogremdēto ieroču ietekmi uz vidi jūrā. Pašlaik tiek veikti mērījumi jūras ūdenī un pēc nedēļas mēs uzzināsim vai tā tas ir noticis. (DN)

Lielākā daļa bumbu ir pildītas ar sinepju gāzi. Atliekas bieži izskalo liedagā un tās var izraisīt elpošanas traucējumus un ādas apdegumus (DN)

Tas attiecas uz mums. Taču kā ar ukraiņiem? 

Ukraiņu armija lēni atbrīvo teritorijas un „nodevēju“ jeb „kažoka apmetēju“ tēma pēkšņi kļūst aktuāla. Nesen atbrīvotajā Kupjanskā šī tēmā patlaban ļoti svarīga. Pilsēta atrodas Harkivas apgabalā, Oskilas upes krastā. Pēc okupācijas pilsētas galva pārgāja krievu dienestā,  tāpēc tagad aizbēdzis. Pašlaik notiek krievu transparentu, sazīmēto karogu un pieminekļu demontāža. Kāds ar pindzeli krāso pāri tekstam „Mēs un Krievija esam viena nācija“ un “Mēs un Krievija – vareni mūžu mūžos“. Virsū liks ukraiņu emblēmas un aicinājumus. 

Attēlā var redzēt kā Krievijas karogs tika iekrāsots pat sabombardētā kultūras nama fasādē. 

Skola sabombardēta, skolotāji nosūtīti „kvalifikācijas celšanas kursos“ Krievijā, lai iemācītos kā pareizi bērniem jāmāca priekšmeti. Daudzi no skolmeistariem esot pārgājuši krievu pusē un tagad bēgot projām (DN). Bērnu arī vairs nav. 28.augustā (2 nedēļas pirms atbrīvošanas) 200 skolnieciņus nosūtīja uz vasaras nometni Gelendžikā, kas tagad skaitās Krievijas teritorija. Atgriezās mājās tikai 42 bērni. Nemācēja atbraukt, netika nosūtīt atpakaļ? (DN).

Protams, ka smagās kaujas šajā zonā ir sagrāvušas cilvēku sabiedrības, vidi un kopības sajūtu. Māju jumti tiek laboti, sienas pārbūvētas un bedres aizbērtas, taču brūces sirdī un dvēselē paliek. 

Nodevība. Aizdomīgums pret visiem. Kā indīga smaka gaisā. „Ar viņiem vairs nesarunājos“, – saka Boriss Mahutenko. „Viņi“ ir tie, kas sadarbojās ar okupantiem. Boriss labo sagrautos elektrotīklus reģionā un neslēpj savu nepatiku pret kremlīnu piekritējiem. Atceras kā okupanti šantažēja un spieda  arī viņu nodot Ukrainas idejas. Tas neizdevās un viņu no priekšnieka pazemināja par parastu elektriķi. „Ziniet, no 100 priekšniekiem manā jomā, tikai astoņi kļuva par nodevējiem“ – viņš konstatē. (DN).

Laiks visu saliks vietā. 

Krievija sūdzas, ka sestdien noticis dronu uzbrukums Krimai (TASS) un pārmet Lielbritānijai Nordstreem sabotāžu Baltijas jūrā. Londona šos apvainojumus nepieņem. (SvD)

Smagākā Krievijas bombardēšana pašlaik vērsta atbrīvotās Nikopoles virzienā un Sevastopoles „incidenti“. (TT)