Turpinās ziema un krievu uzlidojumi

Karš turpinās, neraugoties uz salu un sniegu. Cik var noprast, tad ukraiņi vēlas pabeigt šo nejēdzību jau pavasarī. Taču Krievija nav ar mieru atkāpties, cenšoties atgūt zaudēto iniciatīvu. Čmobiku apmācība notiekot un viņi būšot gatavi karot janvārī vai februārī. Pašlaik krievi pārvieto savu tehniku, vāc kopā ierindniekus un vēlas sākt smagu uzbrukumu ukraiņu līnijām. Izskatās, ka tas varētu notikt janvāra beigās. Runāts tiek daudz, tad nav īsti skaidrs cik spējīgas būs šīs krievu kaujas vienības. Viena lieta ir runāt, otra – darīt.  

Pēc 10 mēnešu karošanas gigantiskās Krievijas varenā armija nav spējusi sakaut mazās Ukrainas bruņotos spēkus. 

Tas daudz ko pasaka. 

Ja kara darbību turpinās komandēt Putins pats, tad viss iebrauks grāvī. Pavēles šajā karā būtu koncentrējamas centralizēti, taču krieviem tas neizdodas. Lai pārrautu ukraiņu līnijas uzbrukumā, ir vajadzīgas ļoti motivētas armijas daļas. 

Tagad šo visu izdarīt grasās ģenerālis Sergejs Surovkins, kurš mēdz skarbi izrīkoties ar civilajiem iedzīvotājiem. Tāpēc viņam piešķirta iesauka „Sīrijas bende“. „Pie kloķiem“ Suvorkins ķērās oktobrī un uzreiz aizvāca krievu armijas daļas no Hersonas. Papildinot krievu līnijas pie Harkivas un Luhanskas. Pēc tam (pēc viņa komandas!) sākās uzbrukumi Ukrainas elektroapgādes līnijām. Tā bija viņa ideja, ka nepieciešams sagraut visu Ukrainas infrastruktūru. Ar mērķi nogalināt ukraiņu vēlmi pretoties krieviem.

Viņa vadībā jau vairākas nedēļas notiek kaujas pie Bahmutas. Ja agrāk šajā pilsētā dzīvoja ap 70 000 iedzīvotāju, tad tagad te iedzīvotājus vairs nemana. Militārie stratēģi uzsver, ka Bahmutai nav nekādas būtiskas nozīmes, taču krievi šo pilsētu uztver kā „tiltu“ uz Slovjansku un Kramatorsku. Katru dienu krievi cenšas šo pilsētu ieņemt, taču tas viņiem neizdodas. Tāpēc Kremlim šeit ir ļoti lieli zaudējumi. Katru dienu Bahmutā iet bojā ap 100 krievu karavīru. Taču viņi turpina mākties virsū. 

Paši krievi runā ko citu un stāsta, ka šeit viņi esot ieslēguši ukraiņus, kas lēnām noasiņošot, lai gan šāda loģika atgādina pirmā pasaules kara taktiku. Drīzāk izskatā, ka Bahmutā dramaturģiju nosaka algotņi jeb Vāgnera armija, kuriem Putins pasūtījis vismaz vienu labu uzvaru. Tad nu puiši cenšas Putinam šo jaungada dāvanu uzdāvināt.  

No kuras puses krievi gāzīsies virsū, tas pašlaik nav skaidrs.„Pašlaik krievi gatavo šo nāvīgo triecienu un nav izslēgts, ka brāzīsies iekšā no Baltkrievijas pa taisno uz Kijivu“ (Valerijs Zalušnijs, The Ekonomist). 

Piektdienas uzbrukums Kijivai bija viens no liekākajām šajā karā. (Reuters). 40 ienākošās  krievu raķetes notrieca pretgaisa aizsardzības sistēma, bet viena trāpīja ēkā un divi cilvēki tur gāja bojā. 

Pentagons gatavojas izglītot tālāk ukraiņu karavīrus. Ap 800 kaujinieku katru mēnesi. Tas notiks bāzē Vācijā. (NYT) Līdzīgu darbu veic arī angļi Lielbritānijā, izglītojot ukraiņus tur. Francijas Makrons sola uzrunāt Putinu un lūgt viņu izbeigt bombardēt Ukrainas infrastruktūru.(SvD; TT). Neticu, ka Francijas prezidentam iecerētais izdosies. 

Taču var ukraiņiem palīdzēt pavisam praktiski. Piemēram Stokholmas Brommas ģimnāzijas jaunieši paši izgatavojuši 50 malkas kamīnus, kurus nosūtīt ukraiņiem. Tie vakar nosūtīti uz Ukrainu.  

Attēlā ukraiņu karavīri (SvD)

Leave a Reply