Krievi gatavo kārtējo uzbrukumu Ukrainai februāra sākumā. Vēlas pagūt iedragāt frontes līniju, pirms rietumu tanku ierašanās brīdim Ukrainā. “Pašlaik stratēģiski gudra laika izvēle var noteikt ļoti daudz“ – spriež Joakims Pāsikivi. Ukraiņu sarunu ar Rietumiem tanku jautājumā atspoguļo visi pasaules mediji, taču krievu bruņojuma lietas neviens pasaules medijs netaurē, jo tas nav zināms plašai publikai. Rezultātā par ukraiņiem vara izlasīt avīzēs, bet par krieviem objektīvas informācijas ir maz. Tā kā tanku piegādes notiek salīdzinoši lēni, tad krievi vēlas paspēt uzbrukt pirms tam. Tā sakot – izmantot „pareizu taimingu“.

Spiegi eksistē un tie ziņo, ka krievu ofensīva sāksies februāra sākumā. Esošās frontes ietvaros. (Bloomberg). Par to informējuši avoti Kremlī. Iespējams, ka galvenie virzieni būs atkal Doņecka un Luhanska. 

Kolēģu žurnālistu reportāžas no Doņeckas liecina, ka vietējie Doņemckā ar lielu sajūsmu gaida rietumu tankus. Aizvadītās nedēļas laikā krieviem izdevies atgūt miestus ap Bahmutu: Vuhledaru, Marinku, Nevelsku, Vodjanu un Paraksovijivku. Vienlaikus krievu artilērija turpina bombardēt apdzīvotas vietas un apšaudes rezultātā miruši atkal 10 cilvēki. Tā esot krievu atbilde ukraiņu sarunām ar Rietumiem. Atriebība par to, ka ukraiņiem dos tankus. 

Vācijas piekrišana dot Leopardu tankus, radījusi ļoti interesantu aktivitāti Ukrainas pilsētās. Tauta tiek aicināta uzvilkt mugurā kaut ko „tīģerisku“ (musturotu), lai nosvinētu lielisko tanku ierašanos. Vienīgie negatīvie komentāri ir par britu Challenger kas esot smags un neērts tanks un tehniski atpaliekot no tiem krievu tankiem, kurus ukraiņi jau pašlaik izmanto. Taču kopumā visi ir ļoti priecīgi un cer, ka tanki pagriezīs kara attīstību ukraiņiem labvēlīgā virzienā. (DN) 

Ukraiņi jau sākuši lūgt kara lidmašīnas. Zviedru eksperts Peteris Lindēns uzskata, ka viņi šīs lidmašīnas arī saņems. Ar šādām lidmašīnām un garās distances artilēriju ukraiņi var pavisam reāli atgūt Krimu. 

Pagaidām krieviem ir labāki tālās distances ieroči, zemūdenes un lidmašīnas. Līdz šim domas dalījās par to vai ukraiņiem drīkst dot kaujas lidmašīnas. Tagad stāvoklis ir mainījies. Apmācība kara lidotājiem var notikt ātri, grūtāka būs servisa personāla apmācība. Šīm lidmašīnām jābūt ekstrēmi tīrai apkalpes stacijai, vecās paaudzes mehāniķi ar eļļainām plaukstām piedalīties nedrīkstēšot. 

Tagad par galveno – kā viss notiek. Izdevās noskaidrot sekojošo:

Nolieciet sev priekšā Eiropas karti un lasiet tālāk: lidmašīnu un helikopteru transports notiek caur Aleksadropoli. Nelielu un miegainu Grieķijas pilsētiņu. Te piestāj amerikāņu kuģi ar kara materiālu Ukrainai. Tālāk kravas tiek vestas tālāk cauri Bulgārijai un Rumānijai uz Ukrainu. Uz robežas piegādes pārņem ukraiņi paši. Šis ir pagaidām vienīgais drošais ceļš, jo Melnajā jūrā siro krievi. 

Otrs kara materiāla piegādes centrs ir Polijas miestiņš Žešuva.  Tur pašlaik kūsā dzīvība, jo lidostā regulāri nosēžas un paceļas transporta lidmašīnas: C-130 un Airbus A400M. No gigantiskajiem lidaparātiem ripo ārā pretgaisa aizsardzības sistēmas, bruņumašīnas un humanitārā palīdzība Ukrainai. Pēc tam visu salādē ukraiņu kravas automašīnās un tās dodas projām uz fronti. Aiz augstā žoga var redzēt amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot, kas apsargā Žešuvu. Tur lidinās arī amerikāņu kaujas helikopteri un Boeing 747 (Bloomberg).

Materiāls tiek sagatavots gaisa spēku bāzē Dover Air Force Base Delaverā un uz visām kravām ir viens un tas pats uzraksts: „ Mēs palīdzam Ukrainai aizstāvēt sevi“.

Netālu no Žešuvas atrodas kara slimnīca Medevac Hub, kas pieņem ārstēšanā ievainotos karavīrus un civilpersonas no Ukrainas. Īpaši smagus slimniekus sūta tālāk uz slimnīcām Rietumeiropā. 

Pārējos transporta ceļus medijiem neatklāj. Pārvietošanās notiekot galvenokārt naktīs. (Wall Street Journal).  Zviedrija pašlaik piegādā 90 tankus, artilērijas sistēmu Archer. Taču man neizdevās uzzināt kā tas tiek darīts. Transporta ceļi un piegādes veids ir noslēpums. „Mēs 100% neteiksim neko,  what so ever! Viss ir slepens no sākuma līdz beigām, “, –  skarbi nobēra armijas preses sekretārs Filips Simons.  

Transports, piegādes, degviela un nepieciešamības preces ir ļoti svarīga kara sastāvdaļa. Termins “loģistika” ir radies no franču vārda logistique (no loger — “izmitināt”). Sākotnēji loģistika tika saprasta kā armijas nodrošinājuma pārvietošana un vadība. Izmantojot loģistiku, Napoleons  pārvietoja savu karaspēku ātrāk un taktiski veiksmīgāk, kas deva lielu efektu cīņās.

„Ja armija uzvar kauju, tad loģistika uzvar karu“ – esot teicis amerikāņu ģenerālis Džons Džozefs Peršings pirmā pasaules kara laikā. Vai tā ir arī šodien? Vācu ģenerālis Geralds Funke, kas ir atbildīgs par vācu loģistikas procesiem, izsakās piesardzīgāk: „ Loģistika nevar uzvarēt karā, bet bez loģistikas karš ir zaudēts“. 

Tas nozīmē, ka loģistikas procesu ir jāslēpj no ienaidnieka. Tas arī tā tiek darīts. Ja mēs neko daudz nezinām, tas nenozīmē, ka nekas nenotiek. Ukraina šodien „aprij“ gigantisku daudzumu kara materiāla. Armijas daļa ar 15 000 karavīriem un 10 000 transporta līdzekļiem, patērē 1,5 miljonus litru degvielas katru dienu.  Pieskaitiet vēl dzeramo ūdeni, pārtiku, zāles, rezerves daļas un munīciju. Gigantisks daudzums mantu, lietu, priekšmetu. Jābūt sistēmai, cikliskumam un visam pārdomātam (līdz pēdējam sīkumam). 

Jau tagad redzams, ka krieviem ar šo neveicas. Turpretī Ukrainai viss notiek organizēti un pedantiski kārtīgi. Viņi salabo visu sagrauto zibenīgi, atgriež lietošanā kartībā salauztas lietas un saremontē ātri pat sabombardētu elektrotīklu vai demolētu dzelzceļa līniju. 

Pašlaik Ukrainai tiks piegādātas ļoti dārgas ieroču sistēmas, kas ir nežēlīgi spēcīgas, taču jāiemācās vadīt. „Zirneklis“ (centrs) šajā apmācības tīklā ir Vīsbādenas – Erbenheimas bāze Vācijā. Tur strādā loģistikas eksperti no 17 valstīm, lai piegādātu visu nepieciešamo Ukrainai. Neue Zürcher Zeitung bija iespēja apmeklēt šo bāzi un viņi apgalvo, ka visi eksperti strādā kā „Šveices pulksteņi“: nevainojami precīzi, ātri un procesi tiek vadīti ar datoriem. Informācija ir šifrēta un to liek lietā savām piegādēm arī Austrālija, Jaunzēlande, Zviedrija un Somija (kas nav NATO dalībvalstis). Vadības centrāle saucas  International Donor Coordination Center, IDCC un atrodas netālu no EUCOM Štutgartē. 

Galvenā tranzīta valsts ir Polija. Pēc tam Slovākija un Rumānija. Ungārija nepalīdz. Moldāviju nevar izmantot, jo Putins jau ir mēģinājis to okupēt un šī valsts nav NATO sastāvā. 

Ja Ukraina sāks saņemt lidmašīnas, tad tās arī „ies šo pašu ceļu“. 

Cik ilgi mēs apgādāsim ukraiņus? 

„Gadiem. Ja vajadzēs, “- strupi atbild britu ģenerālis Timotijs Kroselands, kas pašlaik atbild par šīm piegādēm. Ceru, ka visi jutāmies labāk uzzinot, ka VISS NOTIEK