Tūkstošiem krievu karavīru esot jau zvanījuši uz Ukrainas „karsto telefonu“, lai noskaidrotu kā iespējams padoties gūstā. (DN) Tā apgalvo ukraiņu kara gūstekņu centrs. Aktivitātes augušas augumā pēc Harsonas atbrīvošanas. Monologi bijuši apmēram šādi: „ Lūdzu palīdziet mums tikt projām no šīs putras!“, – apgalvo Vitālijs Matvienko laikrakstam „The Guardian“.  Pieņemot, ka kara propagandas apstākļos viss var būt pārspīlēts, es tomēr sliecos šīm liecībām lielā mērā piekrist. Nedomāju, ka visi krievi ar lielu entuziasmu dodas karot ar ukraiņiem. Vairāk entuziasma var saskatīt krievu sieviešu sajūsminātajos forumos, kuros daudzas neslēpj prieku par to, ka tās, kurām vīri būs krituši karā, saņems mūža pensiju no valsts un pie viena varēs „tikt pie jauna veča“. Ciniski, skarbi, bet vismaz godīgi. “Katram savs krekls tuvāks“. Proti –  daudzas Krievijas sievietes ir gatavas kļūt par bagātām atraitnēm, bet ne visi krievu vīrieši ir gatavi viņām. šo godu piešķirt. 

Ukraiņu „karstais telefons “ sācis darboties kopš septembra vidus un piezvanīt var visu diennakti ikviens. To apkalpo 10 operatori un tautas valodā šo sauc par „es vēlos palikt dzīvs“ līniju. Katru dienu tiek saņemtas apm. 80-100 sarunas telefoniski vai ar Telegram starpniecību. Mājas lapu decembrī apmeklēja 2 miljoni cilvēku no kuriem 1,6 miljoni bija no Krievijas.  Pirms sarunas operatori noskaidro vai zvanītājs patiešām dienē Krievijas armijā, precizējot viņa personas datus un dienesta numuru. 

Lai padotos gūstā Ukrainai ir paredzēti 2 soļi: 1) ir jāzvana un jāinformē par savu apņemšanos, jāreģistrē savi dati. Pēc tam, kad dezertēt gatavais karavīrs ierodas Ukrainas teritorijā, viņam 2) jāzvana vēlreiz un jāpaziņo, ka ir gatavs padoties gūstā. Tad operators dezertierim paziņo ierašanās vietu, kurā viņu sastaps īpašās ukraiņu vienības kaujinieki. (The Guardian)

Pieteikšanās gūstam ir ļoti atkarīga no tā kā veicas krieviem frontē. Pēc Hersonas atstāšanas dezertieru esot bijis īpaši daudz. Operatore Oksana (25 g.v.) uzsver, ka šīs sarunas esot ļoti dažādas, taču kopumā rodas iespaids, ka krievu armija ir nemotivēta cīnīties tālāk un diezgan nogurusi. „Zvana tādi, kas pašlaik ir frontē un vēlas kaut kur bēgt. Kapitulēt. Ir arī tādi, kas zvana no Krievijas, jo nevēlas doties uz fronti. Taču visbiežāk kapitulēt gatavie ir jau aizbēguši un atrodas Ukrainas teritorijā, “- konstatē Oksana (The Guardian)

Kas ar šiem cilvēkiem notiek tālāk? Viņiem piedāvā vai nu gūstekņu apmaiņu, jeb atrašanos ieslodzījuma vietā ar iespēju vēlāk palikt uz dzīvi Ukrainā vai doties projām uz ārzemēm.  

Eksperts Markus Jornasons domā, ka šī ir ļoti gudra ukraiņu stratēģiskā komunikācija. Ir zināms, ka krievu karavīri nav motivēti cīnīties un ar šo var vēl dziļāk iedzīt plaisu krievu kara morālē. Pagaidām nav neviena neatkarīga avota, ka šo dezertēšanas praksi Ukrainā būtu pārbaudījis. Nav neatkarīgu avotu, kas šo visu apstiprinātu, taču ir diezgan daudz faktu par to, ka krievi patiešām dezertē un nonāk gūstā Ukrainā. No otras puses nav ukraiņu interesēs spīdzināt gūstā saņemtus krievus, jo šāda informācija ātri nonāktu pie rietumu sabiedrotajiem un traucētu saņemt atbalstu kara vajadzībām. 

Vācija informējusi, ka kara lidmašīnas ukraiņiem nepiešķiršot (BBC). Ukraina vēlas izvedot kara lidmašīnu koalīciju, kurā piedalītos visi, kas atbalsta ukraiņus šajā karā. Vācijas kancleram Šolcam tas nešķiet „nopietni“. (DN)  Starp citu, Vācijas kanclers socialdemokrāts Šolcs gatavojas tikties ar Putinu. Būšot sarunas par mieru. Tātad kaut kas līdzīgs Makrona bezcerīgajiem sarunu mēģinājumiem ar Kremli, panākt šī kara apturēšanu. Pēdējo reizi Šolcs ar  Putinu telefoniski sarunājās decembrī (Tagesspiegel)

Līdzīgs spiediens no ukraiņu puses jūtams arī ASV. Pieprasot F-16. Līdz šim sabiedrotie nevēlējās piešķirt kara lidmašīnas Ukrainai, „lai izvairītos no kara eskalācijas“. (Politico) Taču tagad, kara situācijai sarežģījoties, Pentagons sāk izturēties pret ukraiņu prasībām labvēlīgāk.  Liela problēma ir serviss. Kara lidmašīnām nepieciešams ļoti augsta ranga superserviss, kas pagaidām Ukrainā neesot nodrošināms. Iespējams, ka šī ir nopietna problēma, kuru atrisināt ir grūtāk, nekā apmācīt ukraiņu pilotus. Starp citu, Ukraiņu vēlmju sarakstā ir arī zviedru Jas Gripen. 

Lielbritānijā jau ieradušies ukraiņu karavīri, kas mācīsies apieties ar tankiem Challenger 2.  Pēc apmācības beigām 14 tanki ieradīsies Ukrainā. Tas notiks marta sākumā. 

Turpinās strīdi par to vai krievu „vagnerieši“ ir vai nav iekarojuši Bahmutas priekšpilsētu Blahodatni. Krievi saka, ka ir to ieņēmuši, bet ukraiņi apgalvo, ka tās tas nav. Miestiņš esot joprojām ukraiņu kontrolē. Blahodatne atrodas uz rietumiem no Soledaras, kuru krievi no jauna okupēja janvāra vidū. (DN)

Starp citu, Ziemeļkoreja tikko noliegusi faktu, ka „vagneriešus“ ar ieročiem apgādātu viņi. (KCNA) Līdz šim ASV publiskoja šo faktu, kas ir novērots un pierādīts. Ir publicēti satelītu attēli, kas dokumentē korejiešu ieroču piegādes „vagneriešiem.“ (TT)  

ANO diplomāts Stafano Sannino ziņu dienestam CNN ziņojis par to, ka krievi radikāli mainījuši savu uzbrukumu taktiku. „No specoperācijas šis karš pārveidojies par cīņu pret Ukrainas civilajiem mērķiem, NATO un Rietumiem“. (TT)

Attēlā kaujas lidmašīna, kuru ukraiņi gaida no ASV