Nodevības veidi krievu karā pret Ukrainu

Pēc Krievijas dronu uzbrukumiem naktī dažādās Kijevas daļās izcēlās vairāki ugunsgrēki. Ievainoti septiņi cilvēki, arī divi bērni.

Kijevas ziemeļrietumos ugunsgrēks izcēlās kādā 12. stāva dzīvoklī un izplatījās uz ēkas jumta. Dega arī vairākas automašīnas un viena dzīvojamā ēka. (TT)


Kopš 2022. gada 24. februāra, ievainoti vai nogalināti ir 956 810 Krievijas karavīri. (Kyiv Independent) Krievija ir cietusi arī lielus materiālos zaudējumus: 10 758 tankus, 22 403 bruņutransportierus, 47 142 transporta līdzekļus, 27 327 artilērijas sistēmas, 1376 šaujamieroču sistēmas, 1155 pretgaisa aizsardzības sistēmas, 372 lidmašīnas, 335 helikopterus, 34 860 dronus, 28 kuģus un motorlaivas, kā arī vienu zemūdeni.

Kāpēc krieviem izdodas sagādāt ieročus un turpināt šo karu? Tāpēc, ka visas valstis nav pārtraukušas iegādāties krievu naftu un gāzi. Pat vairums  ES valstu joprojām katru gadu no Krievijas pērk naftu un gāzi par miljardiem (Zviedrija, Radio Ekot) un šie pirkumi finansē Putina karu Ukrainā.

Piemēram, pērn Eiropas Savienības valstis iegādājās Krievijas naftu un gāzi par gandrīz 22 miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā finansiālais atbalsts Ukrainai – 19 miljardi eiro.

Pirkšana nenotiek tieši, bet caur citām valstīm. Piemēram, caur Turciju. Tikai Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir pilnībā atteikušās no Krievijas enerģijas. Ir principiālas un godīgas pret Ukrainu. 

Putins atkal sācis vicināties un draudēt ar saviem kodolieročiem. Intervijā televīzijā svētdien viņš teica, ka līdz šim nav bijusi nepieciešamība izmantot kodolieročus pret Ukrainu un viņš cerot, ka “arī turpmāk nebūs nepieciešams ķerties pie kodolieročiem”. (AP)

Vienpadsmit dienas pēc pāvesta Franciska nāves Tramps sāka izrādīties medijos jaunā ampluā. Ar mākslīgā intelekta radīta attēla palīdzību viņš sevi piedāvā Romas pāvesta tērpā. Sestdien Tramps publicēja šo mākslīgā intelekta attēlu savā vietnē Truth Social, kurā pats iztēlojies, ka ir  pāvests. Pie viena arī pauda interesi ieņemt šo katoļu baznīcas galvas amatu. “Es gribētu būt arī pāvests. Tā būtu mana pirmā izvēle,”  -Tramps jokojot sacīja televīzijas reportierim. Taču visi par šo joku nav sajūsmā. Pirmie pauda savu neapmierinātību ASV katoļi: “Šajā attēlā nav nekā gudra vai smieklīga,” rakstīja Ņujorkas štata katoļu baznīca vietnē X. Vatikāns ir atteicies sniegt komentārus ziņu aģentūrai AP, bet Itālijas valdība ir jau paudusi savu neapmierinātību ar Trampa jociņiem. 

Bijušais Itālijas premjerministrs Mateo Renci ir neapmierināts: “Šis attēls aizskar ticīgos, apvaino institūcijas un parāda, ka labējo līderim patīk spēlēt klaunu.” (X)