Ķīna nevēlas, lai Krievija zaudētu agresijas karā pret Ukrainu. Tad ASV pilnībā pievērstos Pekinai un izjuktu ķīniešu plāni Taivanas okupācijas virzienā.  Šis vēstījums tika publiski pausts Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji un ES ārlietu ministres Kajas Kallasas tikšanās laikā Briselē. (CNN) Eiropas Savienības amatpersonas, kas piedalījās šajā tikšanās reizē, apgalvo, ka viņus pārsteigusi Vana atklātība par Ukrainas karu. (TT)

Kāds 11 gadus vecs dāņu pusaudzis Jenss Fogs Tomsens tikko saņēmis Kopenhāgenā Ukrainas prezidenta apbalvojumu un medaļu par palīdzību ukraiņiem. Kopš pagājušā gada Jenss pārdod pašdarinātus Lieldienu rotājumus, lai vāktu naudu Ukrainai. Šis solis izrādījies veiksmīgs – kopumā Jenss savācis aptuveni 50 tūkstošus kronu. Nauda nodota ukraiņu armijai. (TT)

Cēls puika. 

Kas jauns frontē?

Frontes līnija Hersonas reģionā jau ilgu laiku nav būtiski mainījusies. Taču pēdējo divu nedēļu laikā Putins tur pastiprinājis spiedienu. Krievu droni tagad uzbrūk sistemātiski. Hersona bija pirmā pilsēta, kuru Krievija okupēja kara sākumā. Taču vēlāk ukraiņi to atkaroja atpakaļ. Tā atrodas vietā, kur Dņipras upe satek ar Melno jūru. Šodien šī zona ir sadalīta divās daļās : Ukrainas kontrolētajā un okupētajā daļā. Krievijas spēki 2022. gada novembrī bija spiesti atkāpties no pilsētas uz upes austrumu krastu. 2022. gada novembrī frontes līnija tika novilkta gar upi un kopš tā laika ir palikusi nekustīga. 

Veiksmīgas sauszemes operācijas nedz krieviem, nedz ukraiņiem tur pagaidām nav izdevušās. Abas puses ir mēģinājušas, bet bez panākumiem. Tāpēc tagad krievu mēģina uzbrukt tikai no gaisa. “Krievija arvien biežāk izmanto taktiku, kuru mēs saucam par ”jauktajiem triecienu viļņiem”. Vispirms tiek sūtīts spiegu drons, tam seko raķešu uzbrukumi.  Ja tiek šauts uz civilajiem arī ar raķetēm, tad upuru ir vairāk un tas Putinam ir vajadzīgs”- konstatē eksperts Oleksandrs Tolokoņikovs. Viņš uzskata, ka Ukrainas aizsardzības spēkiem izdodas apturēt aptuveni 80 % “naidīgo lidoņu”. Diemžēl 20% no tiem sasniedz savus mērķus. Pagājušajā mēnesī Hersonā tika nogalināti 29 civiliedzīvotāji un 255 ievainoti, stāsta Tolokoņikovs.(DN)

Elektroenerģijas un ūdensapgādes sistēmas, ceļi un sabiedriskās ēkas tiek katru dienu, sistemātiski apšaudītas. Īpaši frontes pilsētās Dņipro krastos. Daži krievu dronu uzbrukumi apzināti tiek vērsti pret ātrās palīdzības automašīnām, rūpniecības strādniekiem un lauksaimniekiem. “Iedzīvotāji šeit dzīvo pastāvīgos draudos. Redzam, ka cilvēkiem atkal nākas nakšņot patvertnēs, jo atrasties mājās vairs nav droši. Katrs krievu drons, kas izlien cauri mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmām, nozīmē vēl viena civiliedzīvotāja nāvi”.

Pašlaik karš ieslīdējis ļoti intensīvā fāzē. Grūti nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību,  pretoties krievu uzbrukumiem infrastruktūrai un sāk pārņemt psiholoģiskais izsīkums.

Jūlija sākumā ASV paziņoja, ka tiek apturēta pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas piegāde ukraiņiem. Dažas dienas vēlāk Ukraina piedzīvoja lielāko krievu gaisa triecienu kopš iebrukuma sākuma. Krievija izmanto krīzes situāciju. Ziņojumi no Dņipro liecina, ka Krievijas spēki tur palielinājuši aktivitāti upē un mazās laivas cenšas šķērsot straumi. Ukraiņi to viņiem nav ļāvuši paveikt. Vairāki krievu mēģinājumi pārcelties jeb forsēt upi esot atvairīti.

Sagaidāms, ka  krievu uzbrukumu intensitāte palielināsies. “Darām visu iespējamo, lai sevi aizsargātu. Paplašinām mūsu mobilās operatīvās grupas, esam ieviesuši vairāk kiberdrošības pasākumu un būvējam jaunas patvertnes”, – konstatēja Tolokoņikovs. (DN)

Karš turpinās. Nekas nav briesmīgāks par jaudīgu tumsonību un muļķību. Šo arī krievi šajā karā demonstrē.