Karš krieviem nevedas. Ukraiņu droni ietriecas dziļi iekšā Krievijas teritorijā un rada tur brīnumus. Putins izliekas, ka neko neredz. Valsts televīzija cilvēkiem nerāda ukraiņu dronu izraisītos dūmus Maskavā un Pēterburgā. Viņi ir tālu no uzvaras, kuru izbazūnēja pirms četriem gadiem. Taču savu sagrāvi vēl neapzinās.

Jūnija sākumā Putins noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzaicinājumu sākt miera sarunas.  Pēc tam krievu svinības Pēterburgā pārtrauca ukraiņu izraisītie sprādzieni. Droni bija trāpījuši pilsētas naftas pārstrādes rūpnīcai un karakuģiem Krievijas jūras spēku bāzē Kronštatē. Debesis virs  krievu otras, lielākās pilsētas tinās melnos dūmos. Tam sekoja skarbs ukraiņu uzbrukums Maskavai, bet krievu televīzija atkal savai tauta neko nerādīja un nestāstīja. Krievu atriebība par šo visu bija Kijivas klostera graušana ar droniem. Vai viņi “trāpīja” nepareizi. Nē, ta tas bija paredzēts, lai vēlāk savai tautai (krieviem) iestāstītu, ka šis uzbrukums alu klosterim bija “pašu ukraiņu izraisīta provokācija”, jo pēc Putina versijas – viss šis Ukrainas karš ir ukraiņu izraisīts pasākums. Paši krievi tikai aizstāvas…protams, kā gan citādi.  

Slavenās “sadursmes” laikā ar Zelenski Baltajā namā (2025. gada februārī) Tramps kliedza: “Jums nav kāršu!”. Tagad izskatās, ka ukraiņiem tomēr “ir kārtis” un krievu armija nav neuzvarama.  

Uzvaru var definēt dažādi. Putina sākotnējais mērķis bija pilnībā vai daļēji iekļaut Ukrainu Krievijas Federācijā. Tagad ir skaidrs, ka tas nekad nenotiks. Krievijas vadītājam, piesakot karu 2022. gada februārī, bija divas konkrētas prasības: lai Ukraina tiktu “denacificēta” un “demilitarizēta”. Vienkāršoti sakot: Kijevā jānodibina promaskaviskais režīms un Ukrainai jāatņem spēja militāri aizstāvēties. Arī šis Putina projekts nav izdevies.

Krievijas neveiksmes frontē vairs nav noslēpjamas. Viņu armija vairs negūst būtiskus teritoriālus ieguvumus frontē un  mēnesi tiek nogalināti desmitiem tūkstošu krievu karavīru. Ukrainas droni un raķetes tagad spēj sasniegt mērķus Krievijas iekšienē, iznīcinot enerģijas objektus, naftas noliktavas un militāros mērķus 1000 kilometru attālumā. Okupētā Krima jeb Putina nozīmīgākais kara iekarojums, ir kļuvusi par loģistikas murgu un arvien grūtāk kontrolējamo teritoriju.  “Sauszemes tilts” no Rostovas pie Donas caur Mariupoli uz Krimu ir gandrīz nogriezts. Šajā teritorijā pašlaik valda akūta degvielas krīze un benzīna normēšana. Vasarnieki atceļ plānotās brīvdienas Krimā. Kerčas tilts joprojām ir neaizsargātais glābšanas riņķis, kas var eksplodēt jebkurā brīdī. Pat krievu ultranacionālisti, piemēram, rakstnieks Zahars Priļepins izsakās skumji un pesimistiski. Pats Priļepins savulaik brīvprātīgi piedalījies karos Čečenijā un Ukrainā, taču savā Telegram tagad atzīstas, ka Krievijai pietrūkst spēka sakaut Ukrainu un tā riskē piedzīvot nopietnu militāru sakāvi. 

2024. gada beigās Maskava zaudēja savu sabiedroto Sīrijā, pēc tam vēlēšanas Moldovā, Ungārijā un pavisam nesen Armēnijā. Taču Putins to visu neredz un apgalvo, ka Krievijas tautas “patriotisms” palīdz Maskavai sasniegt savus mērķus Ukrainā: “Krievijas spēki virzās uz priekšu pa visu frontes līniju.” Tā Putins apliecināja savā runā Pēterburgā.

Vai viņš pats tam tic?

Pirms 20 gadiem Putins paziņoja, ka Padomju Savienības krišana esot bijusi 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa.  Taču šodien viņa izraisītais karš Ukrainā varētu novest pie vēl lielākas ģeopolitiskās katastrofas šajā gadsimtā. Proti – pie Krievijas Federācijas izzušanas. Maskavas un Pēterburgas iedzīvotāji tagad beidzot jūt šī kara tuvošanos konkrēti sev. Putina karš sāk pagriezties pret krieviem pašiem. 

x

Naktī Krievija atkal uzbruka vairākiem mērķiem Ukrainā. Poltavā gāja bojā divi cilvēki un 14 ievainoto, to skaitā – seši bērni. (Kyiv Post) Harkivā krievu Viens gājis bojā un pieci ievainoti Sumos. (Kyiv Post)

Ilustrācija: Biezi melni dūmi pacēlās debesīs Pēterburgā 3. jūnijā pēc tam, kad Ukrainas droni ietriecās krievu naftas pārstrādes rūpnīcā pilsētas nomalē. ​​Foto: AFP