Rīt (NATO samita ietvaros) Turcijā Tramps tiksies ar Zelenski. Tā vakar paziņoja Baltais nams. Saruna paredz Ukrainas kara analīzi. Pēc Zelenska domām ASV apņēmība būšot izšķiroša, lai izbeigtu asinsizliešanu.  (TT) Vakar krievu gaisa uzbrukumos Kijevas apgabalam gājuši bojā astoņi cilvēki, 30 ievainoti.Sabrukušas dzīvojamās ēkas, daudzi joprojām iesprostoti zem drupām. (DN) Glābšanas dienests strādā diennakts režīmā. 

Ukrainas spēki vakar uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcai Omskā (Sibīrijā), kas tiek uzskatīta par lielāko Krievijā. (SSO) “Šis ir vistālākais mūsu uzbrukums ienaidnieka teritorijai” – komentē notikušo Ukrainas ģenerālštābs. (TT) Aizturēti arī divi krievu “ēnu flotes kuģi” Azovas jūrā. Tie mēģinājuši transportēt degvielu ( 7000 tonnas) no Taganrogas uz Krimu.  (Reuters)

Vienlaikus Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs pēkšņi atzinis, ka Krievijas valsts tagad atrodoties “īstā karā situācijā”. (TT) Kas tad nu? Līdz šim vārdu “karš” lietot Krievijā bija aizliegts, taču tagad pat Putina preses sekretārs to pasaka bez stomīšanās. Kas noticis?

Domāju, ka pašlaik tiek mainīta krievu kara stratēģija. Viņiem galīgi neveicas un tāpēc jāmaina retorika un jārevidē naratīvs tautai. Lai saprastu kas notiek, ir mazliet jāatkāpjas laikā. 

Kā Kremlis stāsta par šo karu? A) šis karš neesot (no krievu puses) ukraiņiem pieteikts. Nē, tā esot bijusi ātrā “specoperācja”, lai novāktu nepaklausīgo Zelenski, okupētu ukraiņus un pievienotu viņu zemi Krievijai. Tāpēc patiesības vietā krieviem stāsta melus: sauc uzbrukumu (okupāciju) par “operāciju” (ātru projektu) un izdomā melīgus iemeslus, lai attaisnotu uzbrukumu. B) Diemžēl četru gadu laikā “Putina operācija” nav mērķi sasniegusi un Putina plāns nav izdevies. Ukraiņi bliež pretī un Rietumi turpina Kijivu atbalstīt negaidīti ilgi. 

Ko darīt tālāk? Vai pareizāk būtu atzīt, ka Putina plāns izgāzies, kara ideja bija muļķīgs pārpratums, kas izvērtās masveida slepkavībās un nežēlīgos kara grautiņos Eiropas centrā? Nē… paškritiku padomju cilvēkam Putinam mamma nav iemācījusi. Kļūdas viņš neredz un nemāk pārtraukt šo bezjēdzīgo karu. Atkāpjoties. Tā vietā – meklē vainas citur un citos.

Kurš tagad skaitās vainīgais pie šī kara un tā ievilkšanas garumā? Kremlis stāsta, ka pie visa vainīgi esot “kolektīvie Rietumi”, kas atbalsta ukraiņus. Ja mēs ukraiņu neatbalstītu, tad viņi jau sen būtu šo karu zaudējuši un Maskava tagad sēdētu arī Kijivā. Skaidrs, ka Putins un Kremļa stratēģi šādu notikumu attīstību nebija prognozējuši un ir nikni par to.  

Cerēja, ka citām valstīm būs vienalga kas Ukrainā notiek. Ticēja, ka visi eiropieši uz šo karu raudzīsies pēc egoisma loģikas: ne mana cūka, ne mana druva. Ignorēs to. Tad Putina plāns būtu izdevies.  Taču tā nenotika. Uzvara neiekrita Putinam klēpī ātri un viegli.

Kas notiks tālāk? 

Paši krievi (diemžēl) neprot savu vadoni aizvākt no varas pozīcijām Kremlī. Tāpēc ārprāta karuseļa (kara) šefs turpinās spirināties, spļaudīties, lamāties un ālēties: bombardēt, uzbrukt, tiranizēt. Pašlaik viņa galvenā līnija ir pierādīt krieviem, ka nevis Krievija ir uzbrukusi un bijusi agresīva pret kaimiņvalsti, bet “ārzemes uzbrūk Krievijai”. Tātad tiek veikta “darbojošos personu” apmaiņa vietām. Agresors (Krievija) tiek attēlots kā upuris, kuram uzbrūk “kolektīvie Rietumi” kopā ar “ukraiņu nacistiem Kijivā”. 

Kāpēc Kremlis stāsta “upura (ciešanu) pasaku”, ja pats šo jezgu (karu) sāka un negrib pārtraukt?  Tas saistīts ar krievu domāšanu un agresīvo tradīciju vēsturi.  

Putinam ir ļoti svarīgi turpināt apgalvojumus, ka “krievi nekad, nevienam nevienam neuzbrūk”, jo “grib mieru” , lai gan visa Krievijas vēsture ir pretēja agresīvu karu uzbrukumu ķēde. Šī valsts šodien nebūtu tik liela (ģeogrāfiski), ja krievu cariem un ģensekiem nebūtu izdevies nepārtraukti izraisīt karus ar kaimiņvalstīm un okupēt kaimiņu teritorijas. Krievi nepārtraukti ir kolonizējuši svešas teritorijas un turpina to darīt arī šodien.

Krievija vēsturiski veidojusies Austrumeiropas līdzenumā, kurā nav dabisku šķēršļu (augstu kalnu vai plašu okeānu), kas kaimiņus pasargātu no krievu iebrucējiem. Tāpēc visi krievu cari sistemātiski nodarbojās ar kaimiņu pakļaušanu sev. Tā iegūstot Krievijai jaunas teritorijas.

Vai tas bija koloniālisms? Jā, 100%.  

Piemēram, lai kļūtu par pilnvērtīgu lielvaru, krieviem bija nepieciešama izeja uz Baltijas jūru (piemēram, Pētera I īstenotais Ziemeļu karš un Latvijas teritorijas iekarošana). Tāpat arī  “izeja”  un Melno jūru, lai piekļūtu pasaules okeāniem. Pašai Krievijai šādas izejas nebija, jo trūka jūras robežu. 

Pēc Konstantinopoles krišanas 1453. gadā, Maskava sevi pasludināja par “trešo Romu” jeb pasaules pareizticības centru. Ar šo brīdi it kā “ticības vārdā” krievu cari sāka “ aizsargāt” visus pareizticīgos. Šis “aizsargāšanas” lozungs krieviem  deva “tiesības” iebrukt   kaimiņvalstīs un tās okupēt. Tā tas ir noticis simtiem gadu pēc kārtas un tieši tāpēc ikvienu krievu okupācijas karu Maskava pārdēvē par aizsargāšanas un atbrīvošanas procesu.  

Putina režīms turpina caru un ģenseku loģiku, pielāgojot to mūsdienu apstākļiem un personiskajām ambīcijām. Tas nozīmē, ka Maskavai ir “tiesības un pienākums” aizstāvēt visus krievus un krievvalodīgos ārzemēs. Jo vairāk krievu dzīvo citās valstīs, jo lielāks ir Putina pienākums šīs valstis okupēt un pakļaut sev.  

Tātad – “aizsardzības vārdā” Putins realizē militāru agresiju un okupē teritorijas (kā tas notika Gruzijā, Moldāvijā, Krimā, Donbasā un citos Ukrainas reģionos), jo pēc Putina domām Krievijas robežas nekur nebeidzas. 

Vai šādi Putins izmanto krievu migrēšanu pa pasauli savu ideoloģisko plānu attaisnošanai? Jā, protams.

Latvija ir labs piemērs krievu revanšisma realizēšanai. Padomju laika ievestie “krieviski runājošie” viesstrādnieki tagad veido Putina bļāvēju kolonu, kas vēlas, lai Latviju no Daugavpils līdz Liepājas pievienotu Putina impērijai.  

Kāpēc Putinam izdodas zombēt krievus?

Tāpēc, ka krievi (vēsturiski) nekad nav bijuši kultūrtauta, interesanta cilvēces intelektuālā pienesuma zona. Nē, pievilcīguma viņiem maz, jo caru loģika nekad nav bijusi vērsta savas zemes attīstīšanas virzienā. Krievu elite vienmēr dzīvojusi izolēti no tumšajām, trūcīgajām krievu tautas masām un nekad nav rūpējusies par savas zemes uzplaukumu.  

Vienīgais ko viņi prot un finansē ir – kara mašīna. 

Viņiem patīk iekarot, pakļaut uz uzvārīties (apzagt). Ja nav iekaroto zonu, tad Kremlis cieš no trūkuma un tukšuma. Tieši iekarošana ir krievu valsts izdzīvošanas un uzplaukuma priekšnosacījums. Kā jau parazīti, viņi nevar iztikt bez upura no kura var izsūkt asinis.

Lai attaisnotu savu nejēdzīgo rijību, Kremļis tēlo vajāto. Izliekas, ka NATO paplašināšanās apdraud krievu drošību. Cenšas likvidēt Rietumu ietekmi un nepieļaut kaimiņvalstu integrāciju Eiropas Savienībā vai NATO. 

Tas nozīmē, ka Putins pašlaik mēģinās iesaistīt kara akcijās NATO. Lai paralizētu ukraiņu sabiedrotos. Vai tas būs lokāls uzbrukums Suvalkos, Narvā vai Polijā? To parādīs augusts.  

 Ilustrācija: Ukraiņi Doņeckas apgabalā 2022. gada 23. novembrī. RadioFreeEurope.