Naktī Maskavas apgabalam uzbrukuši  430 Ukrainas dronu. Lielāko daļu apturējusi krievu pretgaisa aizsardzības sistēma. Tā apgalvo krievu mediji. (SvD) 

Vairāki citi ukraiņu uzbrukumi vakar un naktī bija vērsti pret Belgorodas apgabalu. Netālu no Ukrainas robežas. Tur izcēlušies lieli ugunsgrēki. (TT) Pienāk ziņas, ka krievi tur esot noguruši no šī kara. 

Taču Putins neizskatās noguris no kara. Lai atriebtos krievu armija turpina uzbrukt Kijivai un Višņevei. Tāpēc no Višņeves apdzīvotā rajona vakar evakuēti vairāk nekā 600 cilvēku. 

Vakar Kijivā bija sēru diena. Karogi pusmastā, visi izklaides pasākumi anulēti. Traģēdijas iemesls bija 3 ballistiskās raķetes, kas sagrāva dzīvojamos namus un apraka gruvešos neskaitāmus cilvēkus. Nevienu no modernajām krievu raķetēm Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma nespēja apturēt. Tāpēc upuru skaits bija lielāks nekā parasti. 

Ukraiņiem tagad vajag jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un viņi tās saņems no Francijas un Itālijas. Tās būs modernas, ar tādām pašam iespējam kā Patriot.

Pēdējā gada laikā Ukraina ir notriekusi 90 % Krievijas tāla darbības rādiusa droniem un 80% spārnoto raķešu. (TT) Taču karš turpinās. 

Zelenskis ieradies NATO samitā Ankarā un uzstājies ar runu NATO Aizsardzības rūpniecības forumā. Viņš apgalvo, ka Ukrainas droni pašlaik nodara lielu kaitējumu Krievijas bruņotajiem spēkiem. “Katru mēnesi likvidējam ap 30 000 Krievijas karavīru”. Pēc tam Ukrainas prezidents uzsvēra, ka ukraiņiem esot pati modernākā dronu armija un šis iemesls varētu paātrināt valsts iestāju NATO. (SvD)

Amerikāņi piešķiršot Ukrainai licenci Patriot pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanai. (Iltalehti) Šī informācija saņemta vakar. Tātad pirms tikšanās starp prezidentiem Donaldu Trampu un Volodimiru Zelenski NATO samitā Ankarā, Turcijā. Prezidenti vienosies par veidiem kā stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. (Iltalehti)

Zeļenskis vairākkārt ir lūdzis ASV licenci, jo tad Ukraina pati varētu ražot Patriot raķetes. Savām vajadzībām. Nedomāju, ka šādu ražošanu varētu uzsākt uzreiz, taču tas būtu solis uz priekšu pareizā virzienā. 

Ir arī viena pretīga ziņa. Proti, Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) vakar paziņoja, ka Krievijas sportisti turpmāk varēs piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, Krievijas sportistiem bija aizliegts piedalīties lielos starptautiskā sporta pasākumos. Piemēram, hokeja un slēpošanas čempionātos, 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā šī gada janvārī Krievijas sportistiem bija atļauts startēt zem neitrāla karoga. Otrdienas paziņojums paver viņiem ceļu atkal pārstāvēt Krieviju Losandželosā.

Tomēr SOK vēl nav pieņēmusi lēmumu par to, vai Olimpisko spēļu laikā jāizmanto Krievijas karogs, himna un krāsas. Šis ir pretīgs lēmums. Piekrītu zviedru sporta ministram Jakobam Forsmeda, kas šo SOK lēmumu kritizē: “Nožēlojams lēmums, kas normalizē Krievijas ofensīvo karu. Krievijas sports kopumā ir cieši saistīts arī ar Krievijas valsts aparātu. Sliktāks laiks šī lēmuma pieņemšanai nevar būt, jo tieši pašlaik notiek asiņaini Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Ukrainas sportisti un treneri ir starp šādu Krievijas uzbrukumu upuriem.” 

Aicinu turpmāk boikotēt olimpiskās spēlēs un neatbalstīt Latvijas sportistu līdzdalību tajās.  

Ilustrācija: krievi pašlaik sistemātiski uzbrūk Kijivai ar raķetēm. Attēlā redzami postījumi pilsētā pēc 2. jūlija uzbrukuma. (TT)