Ukraina turpina nakts uzbrukumus Krievija. Vakar bombardēts Saratovas apgabals. Uzbrukuma mērķis bija naftas pārstrādes rūpnīca netālu no Saratovas pilsētas un militārā bāze Engelsas pilsētā. Divi civiliedzīvotāji gājuši bojā pēc tam, kad drons ietriecās  arī kādā daudzdzīvokļu mājā Engelsā. Videosižetā no notikuma vietas redzami dūmi un liesmas rūpnīcu teritorijās. 

Aizdedzināts arī kārtējais Krievijas e-komercijas uzņēmuma Wildberries objekts.Tur redzams liels dūmu mākonis, kas paceļas no degošās ēkas. Uzņēmums savās noliktavās glabā un transportē dronu komponentus un militāro aprīkojumu Krievijas armijai.

Krievija apsūdz Ukrainu konteinerkuģa nogremdēšanā Melnajā jūrā sestdienas rītā. Kuģa īpašnieks, valsts atomenerģijas uzņēmums Rosatom, paziņo, ka kuģi “Janina” (netālu no Krievijas ostas pilsētas Novorosijskas) esot nogremdējuši divi ukraiņu droni.  Apkalpes locekļi izglābti. (Rosatom) Zeļenskis Telegram apstiprināja, ka kuģim ir uzbrukts un tas ir nogrimis. Tas nozīmē, ka ukraiņi turpina uzbrukt krievu kuģiem, kas pārkāpj starptautiskās sankcijas un transportē naftu un gāzi. (TT)

Naktī ukraiņi uzbruka arī trim Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas Baškortostānas republikā. (DN)

Frontes līnija joprojām ir nekustīga. Nedz Ukrainai, nedz arī Krievija nevirzās uz priekšu. Tā ir “iesalusi”. 

Kijiva pašlaik “liek visas kārtis” uz Krievijas ekonomikas graušanu. Graujot degvielas un militārās rūpniecības bāzes.

Intensīvākās kaujas pašlaik notiek Doņeckas apgabala rietumu daļā un Kostantinivkas pilsētā. Jūlija sākumā Krievija apgalvoja, ka esot pārņēmusi kontroli pār frontes pilsētu. Taču Ukraina un starptautiskie novērotāji šo apgalvojumu noliedza.

Krievi cīnās par katru centimetru ukraiņu zemes, lai “uzvaru” varētu nosūtīt uz Maskavu Putinam un saņemt pretī naudu un ordeņus. Ukraina nogaida un iesaldē pozīcijas. 

Intervijā “Financial Times” (jūlija sākumā) Zelenskis  vēlreiz uzsvēra, ka  ukraiņiem ir izdevies apturēt krievus uz sauszemes un gandrīz pilnībā paralizēt jūrā. “Tagad esam pārgājuši uz gaisa telpu” –  konstatēja Zelenskis.

Krievijai ir problēmas ar pretgaisa aizsardzību. Ukrainas mazāk sarežģītie ieroči spēja netraucēti nolidot simtiem kilometru cauri ienaidnieka valstij un pēc tam ietriekties Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās. Pat Putins beidzot ir atzinis šo problēmu un pieprasījis, lai valsts palielinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanu. Krievu diktators atzīst arī degvielas trūkumu. Tāpēc ukraiņu stratēģija ir pareiza – spiediens uz krievu bāzēm un pilsētām veic brīnumus. Tautas revolūcijas Maskavā pagaidām nebūs, taču tauta tur kurn.  Iespējams, ka nekas nemainīsies līdz brīdim kad Krievijas valsts neglābjami nonāks pie militāra, politiska un ekonomiska bezdibeņa robežas. 

Eiropa ir  jau palielinājusi piegādes un Ukraina ir izveidojusi savu, liela mēroga aizsardzības rūpniecību. Taču atbalsts no Amerikas Savienotajām Valstīm joprojām ir ļoti svarīgs valsts noturībai – un tas tāds paliks vēl ilgi. Baltā nama nostāja Ukrainas kara jautājumā ietekmē arī miera centienus. Kad ASV februāra beigās sāka bombardēt Irānu, trīspusējās sarunas starp Ukrainu, ASV un Krieviju tika nekavējoties apturētas.

Tramps nav bijis ukraiņiem labvēlīgs. Taču ukraiņu panākumi ir iespaidojuši pat viņu. “Tramps apbrīno autoritārus līderus, kurus uzskata par spēcīgiem. Viņam patīk uzvarētāji. Ja viņš pēkšņi atklās, ka Putins zaudē, tad nav izslēgts, ka sāks distancēties un apstiprināt papildu sankcijas pret Krieviju” – tā uzskata eksperts  Jakobs Hedenskogs.

Pagaidām kara vējš pūš ukraiņu burā.

Attēlā redzama aizdegusies Wildberries ražotne Krievijā. Foto: Screenshot/Telegram