Rietumu izlūkdienestu avoti laikrakstam “New York Times” apstiprinājuši faktu, ka Kremļa mērķis 2026. gadā esot bijis panākt “NATO un ES sabrukumu no iekšpuses”. Šim nolūkam tika izmantotas dalībvalstis ar lielu krievu iedzīvotāju īpatsvaru un valstis, kas vēl nav iestājušās Eiropas Savenībā.  

Pagaidām visvairāk “ticis spiests” uz Gruziju un Moldovu. Pirmajā gadījumā Kremlim izdevās, otrajā – neizdevās. 

Lai sagrauto Rietumus, krievi organizē teroristu “treniņnometnes”, menedžē vēlētāju balsu pirkšanu, ģenerē melu propagandu un realizē kiberuzbrukumus.  Ar šādām – agresīvām metodēm Putina komanda cenšas “destabilizēt Rietumus”. Publikācijā var redzēt, ka ir pētīti tūkstošiem dokumentu, datu bāzu, ziņojumu un maksājumi no Krievijas uz ārzemēm,  lai konkrēti ietekmētu politisko procesu attīstību Moldovā.

Starp citu, Moldovas “paņemšanu” Putins līdz šim ir izcēlis kā svarīgāko mērķi pēc Ukrainas. Tā atrodas stratēģiskā nišā – starp Ukrainu un NATO valstīm un tāpēc krievi gatavojās šo valsti izmantot kā potenciālu bāzi Ukrainas un Rietumu graušanai.

Maskava, protams, visu noliedz un Dmitrijs Peskovs (komentārā laikrakstam New York Times) šos atklājumus nosauca par “nepatiesiem apgalvojumiem”.

Vēl decembrī Putins publiski apsūdzēja Rietumu līderus baiļu kurināšanā par Krieviju, taču nopludināta informācija no Kremļa liecina par pretējo: slepenā sanāksmē (tajā pašā mēnesī)  augstākās krievu militārpersonas tika informētas, ka 2026. gada mērķis būšot “NATO un ES sabrukums no iekšpuses”.

Šī mērķa vārdā tika organizētas teroristu nometnes Serbijā, kur dalībniekiem no Moldovas krievi mācīja tēlot protestētājus, lauzties cauri policijas kordoniem un aizdedzināt ēkas. (NYT) Mācīja arī šaut ar automātiskajiem ieročiem. Apmācību instruktoriem bija saistība ar Krievijas militāro izlūkdienestu, un mērķis – triecienvienību izveidošana, lai ietekmētu vai traucētu vēlēšanas. Līdzīgas apmācību programmas tika realizētas arī Bosnijā un Maskavā. 

Krievija maksāja labus honorārus simtiem pareizticīgo moldāvu priesteru, lai viņi izplatītu savā valstī Kremlim vajadzīgas politiskās nostājas. (NYT) Simtiem miljonu dolāru  lielas summas bija paredzētas vēlētāju balsu uzpirkšanai.  

Taču Kremļa projekts neizdevās. Moldāvi nobalsoja par ceļu Eiropas Savienības, nevis Krievijas virzienā. 

Tagad vēlēšanas notiks Latvijā un mums jārēķinās, ka krievu teroristu skolas gatavo arī sabotierus mūsu vēlēšanu taranēšanai. 

x

Ukraina turpina uzbrukt Krievijas e-komercijas uzņēmuma Wildberries noliktavām. 

Pēc uzbrukuma Koledino noliktavai (uz dienvidiem no Maskavas), jau izcēlies ugunsgrēks.

Ukraiņi uzbrukuši arī vairākiem citiem mērķiem Maskavas apgabalā, ieskaitot loģistikas centru. Maskavas gubernators Andrejs Vorobjovs šos uzbrukumus raksturo kā “vienus no vērienīgākajiem dronu uzbrukumiem pēdējā laikā”.( Kyiv Independent)

Ukraiņi trāpījuši arī Progresa centram Samaras apgabalā (900 kilometru attālumā no robežas). Tas pieder Krievijas kosmosa aģentūrai Roscosmos. Uzbrukumam tika izmantotas Ukrainas Flamingo raķetes.

Nakts uzbrukumi turpinās arī gaisa spēku bāzēm, 700 kilometru attālumā no Ukrainas.

Zelenskis  uzskata, ka tikai šādā veidā varēs piespiest krievus šo karu pārtraukt: 

“Ir nepieciešams miers, un tam ir jābūt jūtamam Krievijā. Tikai ar  postījumiem pret konkrētiem objektiem, to iespējams panākt.” (X)

Ilustrācija: Ukrainas policija un brīvprātīgie evakuē vecāka gadagājuma cilvēkus no Zaporižjes apgabala rajoniem, jo tur tuvojas frontes līnija (2026. gada 14. augusts). Autors:

Oļegs Movčaniuks / EPA / Scanpix