2011. gada 29. janvāris
Foto: XPix
Tas, ko šodien novērojam Ēģiptē ir giganta eksplozija un sadrupšana pīšļos. Piramīdu impērija ir arābu pasaules lielākā un politiski nozīmīgākā valsts.
Notiekošā sekas pagaidām grūti paredzamas un nav noslēpums, ka nervozitāte par notikumu attīstību Kairā novērojama ne tikai Izraēlā (kas līdz šim sistemātiski izmantoja Ēģipti kā drošības sviru cīņā pret Hamazu un palestīniešu pretošanās kustību), bet arī citviet.
Satraukušies ir praktiski visi, kas saprot situācijas nopietnību arī tagad, kad saule spīd un slēpot var tepat aiz mājas sliekšņa, seko notikumu attīstībai faraonu zemē.
Amerikāņiem nāksies rīt un parīt plašāk deklarēt savas ambīcijas cilvēktiesību joma, jo līdzšinējā, ciešā sadarbība ar Mubaraka režīmu un klusais varas spiediena akcepts Kairas despotam prasa ko vairāk nekā Hilarijas Klintenes un Baraka Obamas vakardienas piesardzīgos izteikumus medijos.
Ja jasmīnu revolūcijas spars pārsviedīsies arī uz Sauda Arābiju, tad mums arī Latvijā un Zviedrijā jārēķinās ar benzīna un dīzeļdegvielas cenu celšanos, jo pasaules naftas krīze būs klāt.
Kas ir Mubaraks un kāpēc ēģiptieši vakar un šodien dedzina viņa portretus? Hosni Mubaraks kā Ēģiptes prezidents valda jau 30 gadus, ir stingrās rokas politikas piekritējs, pieļauj sīkas, nenozīmīgas opozīcijas eksistenci, manipulē vēlēšanu procesu, aizliedz varai bīstamas kustības (Musulmaņu brālību ieskaitot).
Disidenti, blogeri un citādi domājošie tiek ieslodzīti cietumos, spīdzināšana ieslodzījumu vietās ir parasta metode, kas varas eliti neuztrauc.
Gaidāmajās prezidenta vēlēšanās septembrī Mubaraks gatavojās uzvarēt no jauna (līdzīgi Lukašenko, Baltkrievijā) un valdīt tālāk jeb nodot savu troni dēlam Gemalam. Prezidenta posteņa mantošana ģimenes ietvaros jau kļuvusi par ierastu arābu valstu prezidentu tradīciju un Ēģiptes valdnieks nav izņēmums.
Kāpēc Ēģipte eksplodē tieši tagad? Tā nav organizēta revolūcija. Informācijas kanāli ir atslēgti, nedarbojas nedz internets, nedz mobilie telefoni. Valstī nav stabila opozīcijas, kas būtu šo pretošanās aktivitāti organizējusi vai vadījusi. Ēģiptes janvāra notikumi ir pašaizdegšanās. Pašuzliesmošana.
Aiz izmisuma un cerību noguruma. ⅔ ēģiptiešu šobrīd ir jaunāki par 30 gadiem un viņu attīstību un karjeru bloķē vecā elite ar savu alkatību, nespēju strādāt efektīvi un pārveidot valsti progresīvi. Korumpētība sagrauzusi visas attiecības kā rūsa un tautas vairākums iztiek ar 2 latiem dienā.
Tie, kam izdodas tikt pie izglītības, spiesti papildināt bezdarbnieku rindas ar diplomu kabatā.
Tātad? Jā, arābu pasaule ir uzliesmojusi. Jasmīnu revolūcija Tunisijā ir pārsviedusies uz Ēģipti, Jemenu, Alžīriju un Jordāniju. Nemieri sasnieguši pat Lībiju, kur vakar satrakojies pūlis izdemolēja celtniecības firmas birojus, protestējot pret mājokļu dārdzību valstī.
Arābu pasaule ir faktiski vienīgais reģions, kurā demokrātisku protestu viļņi sašūpojušies 20 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas. Eiropā, Latīņamerikā un Āzijā vairums valstu šodien ir demokrātijas. Kaut arī vispieticīgākajā izteiksmē. No 22 arābu apvienība valstīm tikai trijās šodien eksistē kaut cik pieņemama demokrātiskā pārvaldes sistēma. To skaitā ir Irāka, Libāna un palestīniešu teritorijas. Taču arī te situācija ir eksplozīva un nestabila.
Valdības vadītāji ir autoritāri monarhi vai prezidenti ar autoritārām, diktatora ambīcijām.
Kas notiks tālāk? Mubaraks vakar uzrunāja tautu televīzijā un solīja atlaist valdību. Pats neatkāpsies. Viņš vēlas iegūt laiku, nogurdināt pūli tieši tāpat kā tas pirms gada izdevās Irānas ajatolām. Taču ir atšķirības – ēģiptiešu drošībnieki izskatās pašapzinīgāki un nesaļimst politiskās vara priekšā.
Protams, ka vārda brīvība Ēģiptē līdz šim ir bijusi nesalīdzināmi lielākā nekā piemēram Tunisijā vai Saūda Arābijā. Iespējams, ka tāpēc var prognozēt loģisku izeju no krīzes, jo ir reāls, starptautiski atzīts līderis, kas tikko ieradies dzimtenē un pašlaik tiek ” turēts” mājas arestā. Bijušais IAEA šefs, Nobela prēmijas laureāts Muhameds El Baradejs ir ”smaga kārts” pasaules politikā un spēj uzņemties valsts demokrātijas nodrošinājuma ceļa vadīšanu. Taču kurš tagad nodrošinās labi apmaksātas darba vietas tiem pašiem Ēģiptes jauniešiem, kas joprojām iet ielās un pieprasa mieru, pārticību un labklājību? Kurš palīdzēs? Neviens? Vai ēģiptiešiem jāemigrē uz Eiropu un jāmeklē darbs citur?
Ja arī izdosies investēt fabrikās un uzņēmumos Kairā un citur, tad ar to arābu krīze nav atrisināta, jo rindā pēc tā paša (labklājības) jau stāv alžīrieši, lībieši, Marokas un Jordānijas iedzīvotāji.
Giganta sagrūšana notiek strauji un mums kā demokrātijas piekritējiem būtu jāatbalsta ceļš pie brīvas un demokrātiskas sabiedrības piramīdu valstī.
Vakar pēc tautas uzruna televīzijā Mubaraks esot runājis ar ASV prezidentu Baraku Obamu vismaz pusstundu (informē Baltais Nams). Pēc dialoga Obama publiski pieprasīja, lai Mubaraks tur vārdu un īsteno solītās demokrātijas reformas valstī.
Tikmēr protesti ielās turpinās Kairā, Aleksandrijā un Suecā.
Ielās smird asaru gāze, statistika skaita upurus un ievainotos.
Pasaule sagrīļojas un, izrādās, ka Latvijas nav vienīgā vieta, kur daži izeju no krīzes elite redz stingrās rokas politikā.
Acīmredzot korumpētās elites laiks ir beidzies un durvīs jāparādās jauniem, sabiedrību saviļņojošiem spēkiem, kas nevis cirtīs un diktēs (pielūdzot diktatorus pagātnē), bet lietos valsts vadīšanā pavisam jaunus un progresīvus instrumentus.
Vai 68. gadus vecais Muhameds ElBaradejs būs īstais Ēģiptes politiskajai stūrei, to rādīs laiks. Tikmēr Latvijā turpinās ”tupsunīšu spēlēšana” ap gaidāmajām prezidenta kandidatūrām. Tieši tāpat kā Ēģiptē virzot uz vara krēslu Rīgā virza nevis piemērotāko bet gan ”tiem un tiem vajadzīgāko” kandidatūru.
Provinces sindroms ar argumentu – ” mums nav ko likt” jeb ”labāk tas pats sliktais nekā nepazīstams svešinieks” ir spēkā joprojām un liecina, ka arī Latvijā kaut kas nav kārtībā ar politiskās elites domāšanas elastību.
Taču viens ir skaidrs – liesmo arī Latvijā. Ielu demonstrāciju vietā notiek masveida aizbraukšana projām no savas valsts.
Latvijas emigranti tieši tāpat kā ēģiptiešu protestētāji vēlas labklājību.
