2011.gada 26. oktobrī

Pasaules mediji ziņo, ka jau apmēram nedēļu ķīniešu drošībnieki papildina savu masīvo okupācijas klātbūtni Tibetā. Tanku kustība Lhasas virzienā neapsīkst arī šodien.

Armijnieki un bruņoti policisti ieņem stratēģiskos krustojumus pie tempļiem.

Ofensīva sākās jau 18. oktobrī un turpinās joprojām. (Radio Free Asia).

Nemieri sākās pēc kādas mūķenes pašsadedzināšanās. Tas bija jau devītais šāds protesta mēģinājums (pieci no protestētājiem no apdegumiem gājuši bojā).

Pašsadedzināšanās ir tibetiešu pēdējais, dramatiskais mēģinājums pievērst pasaules sabiedrības uzmanību Tibetā notiekošajiem okupācijas procesiem.  

Protesta akti notiek tālu no Lhasas, galvenokārt Abā (Sičuanas provincē).

Ķīniešu pašreizējais spiediens Lhasas virzienā liecina par iebaidīšanu.

Varai ir bail no protestiem. Tiem pašiem, kurus nācās piedzīvot pirms 2008. gada olimpiskajā spēlēm.

Ar šo Komunistu partija norāda, ka arī turpmāk ”neredz iespēju” uzsākt sarunas par Tibetas autonomijas atzīšanu.

Centieni ”panākt, lai tibetieši jūtas kā apmierināti un laimīgi Ķīna iedzīvotāji”, joprojām ir bez rezultātiem.

Tempļu blokāde, mūku masveida aresti un piespiedu skološana Ķīna patriotisma garā (pieprasot Dalailamas noliegšanu) neko labu nav panākuši.

Rezultāts nav iepriecinošs – ieroču gredzens ap Lhasu samilzt.

Vara ir gatava rīkoties vēl bargāk pret tiem, kas domā un vēlas dzīvot citādāk nekā totalitārās Ķīnas līderi.

Cerams, ka arī Latvijas ārlietu stūrmaņi reāli protestēs pret Tibetas konflikta eskalāciju tagad 2011. gada rudeni. 

Jo kam vēl, ja ne kādreiz okupētai Latvijai būtu vislabāk jāsaprot citas mazas okupētas tautas ciešanas.

 

 

 Saites:

http://www.freetibet.org/newsmedia

http://www.friends-of-tibet.org.nz/occu.html