Sirmās princeses smaids

2013. gada 11. martā

Princese Lilliana

Princese Lilliana

“Šīs te kurpes noteikti pērciet! Tās ir ļoti daiļas un jums piestāv!” – man aiz muguras pēkšni ierunājās kāda klusa sievietes balss. Angliski. Sarāvos. Kā iztraucēta no domām.  Kurpes nebija no lētajām. Pagriezos atpakaļ.

Vispirms bija smaids, pēc tam runātāja jau bija novērusies no manis un ķemmēja tālāk kurpju plauktu ar savu možo skatienu.

Neliela auguma sirma dāma.

Atpazinu viņā Princesi Lillianu. Nebijām privāti pazīstamas, lai gan intervējot karaļnama pārstāvjus un piedaloties karaļa pasākumos, šo kundzi biju jau sen ielāgojusi.

Viņa vienmēr bija moža, optimistiska un enerģiska, eleganta un laipna.

Tāda sirmā princese paliks arī manā atmiņā, jo šodien mediji ziņo, ka princese Lilliana (ar 2 ll!) ir pametusi šo zemi un 97 gadu vecumā devusies projām pie sava prinča Bertila ”citos medību laukos”.

Tāpēc šorīt Stokholmā zvanīja baznīcu zvani un galms pašlaik plāno svinīgas bēres ar ceremoniju cauri Stokholmai uz kapiem, kur apbedīts viņas vīrs – princis Bertils. Līdzjūtību zviedriem turpina izteikt dažādu valstu valdītāji.

Kas īsti bija Viņas Augstība princese Lilliana?

Romantisks stāsts, kas patiks visām bloga lasītājām un lasītājiem, kuri nav zaudējuši cerību sastapt savā mūžā lielo, liktenīgo mīlestību. To pašu, kuras dēļ var gaidīt 40 un vairāk gadu.

Lilliana nejauši sastapa savu sapņu princi Bertilu (pašreizējā Zviedrijas karaļa tēva brāli) 1943. gadā Londonā. Tobrīd jaunā angliete bija precējusies ar britu aktieri Ivanu Kreigu (Ivan Craig) un laulība ar zviedru karaļnama pārstāvi bija 100% neiespējams pasākums.

Norvēģu ”nepareizā līgava” Mette Marita vai zviedru ”karalienes līgavainis”  Daniels Vestlings ir šodienas ”izlēcēji”. Tobrīd – 1943. gadā nekas ”tamlīdzīgs ” nebija iespējams. Karaļnama pārstāvis nedrīkstēja precēties ar parasta Velsas ogļrača meitu, kas gatavojas šķirties no sava pirmā vīra. Bertils bija gatavs atteikties (mīlestības dēļ) no karaliskā titula. Taču galms to neatbalstīja, jo Bertila brālis Sigvards jau bija rīkojies līdzīgi (precoties ar Ēriku Paceku 1938.g.). Otrs brālis Karls Juhans arī zaudēja karalisko titulu, noslēdzot laulību ar parastu žurnālisti Čerstinu Viljmarku 1946. gadā un Bertilam vienīgajam bija ”jāpaliek seglos”.

Abi upurēja savu privāto laimi valsts interesēs.

Visu vēl vairāk sarežģīja vecākā brāļa – Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa traģiskā bojā eja lidmašīnas katastrofā 1947.gadā, kad karaliene Sibilla palika atraitne ar četrām meitām un tikko piedzimušo puisīti – nākamo Zviedrijas karali uz rokām. Bertilam nācās uzņemties reģenta posteni, līdz mazais puisītis būs pieaudzis un varēs tikt kronēts kā Zviedrijas karalis.

Bertils un Liliāna gaidīja savas kāzas ilgi.

Tikai pēc pašreizējā karaļa kronēšanas un viņa laulībām ar Silviju Sommerlatu (1976) abi romantiskie mīlētāji – zviedrs Bertils un angliete Lilliana varēja beidzot rīkot savas kāzas.

Bertila un Lillianas kāzas

Bertila un Lillianas kāzas

Tā Lilliana kļuva par sava mīļotā Bertila sievu tikai 61 gada vecumā. Viņi nodzīvoja laimīgi – 30 gadus, gaidot savas kāzas un 21 gadu pavadīja ideāli laimīgā laulībā.

Pēc Bertila nāves Lilliana turpināja pildīt visus savus pienākumus galmā, aktīvi atbalstot bērnu un jauniešu sportu. Piedaloties visos valsts vizīšu un  galma oficiālajos pasākumos.

Raimonds Pauls savulaik nebija lielā sajūsmā, ka viņa galda biedrene pils svinīgajās vakariņās (Gunta Ulmaņa valsts vizītes laikā) bija tieši Lilliana.

  • Apsēdinājuši man līdzās 100 gadus vecu tanti”, – toreiz pukojās cienījamais komponists. Lai gan princeses Lillianas rangs zviedru protokolā bija samērā augsts un komponistam tika izrādīts liels gods (no zviedru karaļnama puses), ierādot vietu līdzās tik augstai monarhijas personai.

Šķiet, ka man izdevās to paskaidrot un mūsu mūzikas dižgars vairs nejutās apskādēts.

Smaidošā, ar humora sajūtu apveltītā princese ir aizgājusi no mums.

Lai viņai labi veicas ”tai saulē”.

Starp citu, ”tās kurpes” es toreiz nopirku.

Paldies!

2 thoughts on “Sirmās princeses smaids

  1. Atvainojiet ,Sandra,ka rakstu ne par šo tēmu.Man gribējās uzzināt Jūsu domas par visu 3 galveno Latvijas tv kanālu nedēļas apskatiem, svētdienās.Tas ir kautkāds negāciju kopsavilkums, gan profesionāla žurnālistika ,bet…,kaut kā šķērmi beigās kļūst.Varbūt tomēr varētu arī parādīt kādus veiksmes stāstus,nedaudz optimistiskāk noskaņot cilvēkus .Nav brīnums,ka gāna Valdību un visus pie varas esošos,ja man kā pensionārei jāpieņem,jāsamierinās ,ka simti tūkstoši un miloni tiek zagti ,itkā pa gaisu mētāti ,no vienas kabatas otrā.Jā, tiek atklāts ,bet ,kur ir sodi ,atkāpšanas no amatiem ? To tauta nejūt un neredz ,arī atbildība par to ,kas nes?Vienmēr esmu ar pietāti uztvērusi V.Dombrovski ,ar domu ,ka ”karali nospēlē galms ”,liekas ,tur tā nelame,pārāk liels ,izplūdis, nesaturams.

    • Jūs ļoti precīzi uztverat mediju situāciju Latvijā. Problēma, kurai pieskārāties ir ļoti nopietna un es par to varētu uzrakstīt garu rakstu vai pat grāmatu.:) Šeit mana atbilde būs īsa – runa ir par nepietiekamu profesionālismu mediju vadībā (nevis par pozitīvu materiālu trūkumu ēterā). Vadītāji ir iemācījušies “pletnes loģiku” – dauzīt varu nozīmē būt publikas mīlētam, jo politiķi nevienam nepatīk (viņi nenodrošina mums joprojām pārticību). Tāpēc brēkt visū varai un ierēdņiem nozīmē izpatikt publikai. Ja žurnālists sāk runāt par tēmām, kas skar pašus lasītāju un viņa nelāgas ierašas, tad publikai šis žurnālists vairs nepatīk. Tas ir mediju populisms – darīt publikai pa prātam: šaut visu laiku ar automāta kārtu uz valsts vadītājiem. Savulaik (pēc LV atbrīvošanas 90. gados) es biju nemīlēta žurnāliste, jo vienīgā toreiz kritizēju varu (Latvijas ceļš) un mani tāpēc dēvēja Rīgā par Latvijas nelabvēli. Toreiz bija modē slavēt (tos, kas pie varas).Tas skaitījās patriotiski! 🙂 Tagad ir pretējā galējība – ir modē viņus=politiķus + ierēdņus hroniski pļaukāt. Protams, ka šada pieeja sēj tautā pesimismu. Mediju vadītājiem tas nerūp, galvenais, lai lasa, skatās, klausās (lai ir labi skatītāju skaitļi un tāpēc lielāki reklāmas ienākumi). Mediju šefiem Latvijā ir biznesa nevis misijas pieeja medijiem. Tikko par Latvijas TV satura vadītāju ir iecelts reklāmists un tas nozīmē, ka mums nav pamata cerēt uz satura padziļinājumu arī tur. Esošie TV nedēļu apskati nav dziļi. Tie ir sekli un deklaratīvi. Tā ir vieglāk un izskatās koši. Sapucēti cilvēki apgalvo tukšas frāzes. Forma dominē pār saturu. Izklaide un reklāma pamazām izstumj no ētera žurnālistiku. Galvenais lai izskatās smuki nevis “lai ir gudri”. Šo procesu sauc par mediju satura eroziju. Pie mums tas tagad “iet vaļā”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s