Lidošana un mākslas pielabināšana

2014. gada 1. februārī

Jaunākā diska Artpop prezentāciju Ņujorkā Lady Gaga bija sarīkojusi bijušās ”zivju fabrikas” telpās. Bruklinas industriālajā zonā. Dārga ballīte ar 1800 ielūgtajiem viesiem kļuva par performances pirmizrādi ar pašu solisti lidojošā kleitā.
Vai gribat lai es vispirms lidoju vai atbildu uz jūsu jautājumiem?- klātesošajiem noprasīja Gaga.
Lidooooo! – aicināja klātesošais žurnālistu korpuss.
Viņa paklausīja. Iespraucās iekšā savā savādajā kleitā un mazliet palidoja pa telpu, apmēram pusmetru virs zemes. Gribējāt raķetes cienīgu trajektoriju? Nē, pietiek ar šo pašu. Modes fotogrāfs Terry Richardson, kas režisējis viņa pēdējo video, ir apmierināts. Viss esot noticis ideāli.
Lidošana ietilpstot mūsu nākotnes komunikācijā, tā uzskata Jeff Koons, kura performanci paplidināja gigantiska Gagas skulptūra un aicinājumi ”cīņai par mieru” un ”tiesībām brīvi izteikties” abu autoru izpratnē.
Ko īsti viņa cenšas panākt? Izskatās, ka Gaga mēģina ievilkt mākslu popmūzikas pasaulē. Šajā virzienā viņa nav vienīgā, jo līdzīgu aktivitāti praktizē arī reperis Jay-Z kopā ar Marinu Abramoviču (”Picasso baby”, ”House like the Louvre or the Tate Modern/Cause I be going ape at the auction”); Kanye West sadarbībā ar Vanessa Beecroft, George Condo un Kadir Nelson.
Pasaules mūzikas vēsture ir reģistrējusi neskaitāmus produtīvas sadarbības piemērus, kuros popmūzika saplūst ar tēlotājmākslu. Pazīstamākais no tiem ir Andy Warhols veidotais skaņu plates apvalks grupai Velvet Underground. Tas pats : Björk un viņas vīra, mākslinieka Matthew Barney, jeb Basquiats sadarbība ar Blondie. Būtībā mākslas ideāliem nav jāsaskrienas uz vienas un tās pašas skatuves, lai kolīzijas rezultātā rakstos kopējs sprādziens. Var kustēties arī pa tuvām trajektorijām. Taču viens ir skaidrs – popmūzika izmisīgi vēlas piesavināties intelektuālo statusu mākslas pasaulē un ar šo paplašināt savu magnētismu.

Mākslas industrijas statuss
Neraugoties uz savu gigantismu, mākslas industrija jorpojām tiek uztverta kā ekskluzīva joma. Tai ir kultūras statuss un nopērkot singlu, mēs it kā iegādājamies daļiņu no šī statusa. Tas vēl nav viss. Pastāv arī mīlas trīsstūris: māksla- industrija (sponsori) un slavenību kults. Warhols ar to sāka ”spēlēties” jau 60 gados, taču tagad kārta pienākusi jaunai šķautnei – sabiedriski politiskajai skatuvei. ”ASV mākslinieka statuss nav diezko augsts”- konstatē māksla eksperte Carolina Miranda, uzsverot, ka Eiropā un Latiņamerikā rakstnieki un mākslinieki ar savu klātbūtni būtiski spēj ietekmēt valsts sabiedriski politiskās norises, taču ASV visu nosaka ”profesionāli eksperti Vašingtonā” nevis filozofi vai mākslinieki.
Tas nozīmē, ka ”sponosrēšanā” ieinteresētie ir abi – gan augstā māksla gan populārais poparts. Vieni vēlas atbrīvoties no finansu elites marķējuma un iegūt ”ielas akceptu”, pateicoties Kanye West, Jay-Z vai Lady Gaga. Popzvaigznes, savukārt, ir gatavas ”aprīt” kultūras kapitālu, piedaloties galerijās, projektos un pērkot mākslu. Pat Jeff Koons uzskata, ka krievu oligarhu apsēstība ar viņa mākslu (10 miljoni dolāru par Scooby Doo skulptūru) 100% apliecinot viņa ģenialitāti, jo ”tirgus nosaka visu”. Tā viņš domā.
Lai gan Bodlēram, savulaik, bija pilnīgi pretējs viedoklis šajā jautājumā, uzskatot, ka augstā māksla nekad negūs panākumus savā laikā un komerciāli panākumi liecina par mākslas darba ļoti zemo līmeni.
Tagad nu iznāk, ka populārais tēlnieks Jeff Koons ar tikko izsolē pārdoto skulptūru ”Ballon dog (Orange)” par 58 miljoniem dolāru ir vienlaikus visdārgāk apmaksātais šodienas mākslinieks un paralēli Bodlēra nicināts mahinators.

Māksla vai nekaustāmais īpašums
Jā, mākslas darbi pašlaik kļuvuši par ļoti izplatītu investīciju formu. Daudz izplatītāku nekā nekaustāmais īpašums. Tikko kādu Andy Warhol gleznu izsolē pārdeva par 105 miljoniem USD, kas ir faktiski rekords. Mākslas darbu cenas pašlaik ir visaugstākās. Pirkt mākslu pašlaik nozīmē – būt formā. Tāpēc arī pop mākslinieki rēgojas vernisāžās un faktiski uzvedas tieši tāpat kā visi pārējie turīgie ļaudis – eksponē savu pārticību kā tikumu. Modernā māksla ir pārvērtusies par miljardieru kroketu, kur pērkot Jeff Koons, Francis Bacon, PIcasso, Damien Hirst, Rothko var piesavināties viņu ”auru”.
Naudas medības, politiski saukļi un šokēšana ir kopīga iezīme laikmetīgajai mākslai un popmūzikai. Pavisma nesen Madonna noīrēja dārgo Gagosian Gallery mākslas personību manifestācijai. Performance ar nosaukumu ” Art for freedom” ietvēra runas par izteikšanās brīvību, teatrālu apcietināšanu uz skatuves un dejošanu ar kordebaletu, kas tērpts Pussy Riot maskās un gāzmaskās un ar filmu fonā, kurā Madonna it kā tiek apcietināta.
Mākslas tirgus šodien ir naudas noteikts un lielā mērā atgādina investētāju smilšu kasti, kurā vairāk nosaka naudas maka biezums nevis mākslas estētiskās vērtībās.
Starp citu, biržas loģikas izmantošana ņujorkiešu mākslas kolekcionēšanā ir sava veida absurds, jo ir attīstītas īpašas ”ekonomiskās sistēmas”, kas prognozē iegādātā mākslas priekšmeta ”naudas vērtībās” pieaugumu tuvāko gadu laikā.

Vai Gagas performances ir tikai ballītes vai tomēr māksla?
Stefani Garmanotta (Lady Gaga) ir dzimusi ņujorkiete (1986), gājusi katoļu skolā, kuru beigusi ar izcilām sekmēm un jau 17 gadu vecumā sākusi mācīties New York Unversity priekšlaicīgi, lai pēc tam pamestu iesākto un ķertos pie savas popmūzikas karjeras. Viņas pirmais studiju pētījums augstskolā bijis veltīts Damien Hirst. Tātad modernai māksliniecei, kura līdzīgi Jeff Koons, spēj pārvērst ikdienas priekšmetus gigantiskos mākslas darbos. Pirms sešiem gadiem Stefanija jeb Lady Gaga noenkurojās popmūzikas ainavā pateicoties diviem hitiem ” Poker face” un ”Just dance”, kurus toreiz ļoti veiksmīgi producēja zviedrs Red One. 2010. gada žurnāls Roling Stone atzina Gagu par pasaules lielāko popzvaigzni. Taču viņas panākums šodien nevar mērīt tikai mūzikas kategorijās. Par saviem iedvesmas avotiem viņa uzskata Grace Jones, Andy Warhol, David Bowie un Madonnu. Tāpēc nav nejauši, ka viņš savu misiju redz kā aktiera darbu t.i., izlikties par kādu citu nevis sevi pašu. Tieši šī iemesla dēļ Lady Gaga ir vairāk poparta māksliniece un mazāk mūziķe, tāpēc projekts ”Lady Gaga” izskatās vairāk pēc performances nevis solokoncerta.
Pēc trim apbrīnojami populārie albūmiem Lady Gaga pašlaik atrodas savas karjeras ”imperiālajā fāzē” (Neil Tennant/ Pet Shop Boys). Tas ir – viņa ir tik panākumiem bagāta, ka var darīt ko vēlas. Tāpēc Artpop salīdzinoši ”pieticīgie” panākumi nav pamats bažām un viņa turpina joņot cauri vizuālām un muzikālām kulisēm ar Andy Warhol, Cindy Sherman, Ingmar Bergman vienā ”skatuves” pusē un radikālo džezu (Sun Ra) un moderno baletu (Alvin Aileys) otrajā.
Li došana klietā atmaksājas.
Tiem, kas prot lidot.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s