Speciāli TVNET

Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) izlēmis mainīt „Seju grāmatas“ veidolu, pārvēršot to par fantāzijas distopiju jeb paralēlo pasauli, kurā dzīvosim kā avatari, nevis lasītāji. Jau 22. jūnijā tika paziņots par šo kursa maiņu: prom no ziņām pie metauniversuma (metaverse, angl.) vides. Darbā tāpēc pieņems ap 10 000 cilvēku Eiropā, kas realizēs šo grandiozo ieceri. Tā būs digitāla pasaule, kurā redzēsim citu dzīvi un tērēsim naudu virtuālām vajadzībām. Pavīd informācija, ka tiks mainīts arī nosaukums, jo ziņu vietā būs science fiction jeb zinātniskās fantastikas pasaule. Šo plastisko operāciju Facebook veic pēdējā brīdī, jo ūdens jau smeļas laivā. Nogrimšana ir tuvu. Taču var vēl paspēt mainīt lomu.

Virtuālā un iedomu pasaule

Nila Stīvensona (Neal Stephenson) romāns „Sniega katastrofa“ (Snow Crash) ieraudzīja dienas gaismu 1992.gadā un piedāvāja lasītājiem distopisku nākotni pēc globālās ekonomiskās krīzes. Tas bija kā alternatīvs projekts visiem tiem, kas vīlušies un cietuši, apjukuši un izmisuši. Virtuālā pasaulē, kurā var ieiet, uzvelkot virtuālās realitātes acenes. Visi tur laužas iekšā pa durvīm, lai tiktu pie labākā „galda“. Ikviens vēlas piedalīties „Melnās saules“, klubā, jo tur uzturas smalkākie avatari.  Toreiz – 1992.gadā šis bija zinātniskās fantastikas darbs. Tagad – 2021.gadā tas kļūs par realitāti. Vislabāk to apliecina bērni, kuri vēlas izlietot vecāku piešķirto kabatas naudu savu avataru uzlabošanai. Fortnite to lieliski pierāda. Tā ir interneta spēle, kurā dalībnieki var sagaidīt savu rindu lidojošajā autobusā. Ar to tiek nogādāti uz zemes, kur valda tikai viens princips – iekļūt, nogalināt un uzvarēt. 

Vienlaikus Fortnite piedāvā arī savu pasauli, kurā ir sava ekonomika un specifiski piedzīvojumi. Spēlētāji maksā par savu spēju un pievilcības uzlabošanu. Pavisam nesen šajā pasaulē uzstājās arī Ariana Grande un dažādu fantāzijas filmu varoņi. Viņu kosmiskie kuģi, apģērbs un izturēšanās uzreiz kļuva par pieprasītu preci, kuru daudzi vēlējās nopirkt. Līdzīgs scenārijs novērojams Roblox, kas piesaista mazākus bērnus. Tur iespējams nopirkt savus virtuālos mājdzīvniekus, skaistas drēbes un sastapt īstus draugus, ejot ar tiem uz koncertiem. Populārs ir zviedru Minecraft, kuru radītāji jau paguvuši pārdot Microsoft, kas noder gan kā klubs, gan arī kā koncertzāle. Tas nozīmē, ka mums ir jau pirmā paaudze (bērni), kuri regulāri un intensīvi lieto pakalpojumus un uz šīs bāzes veido savu identitāti.  “Bērni nepievērš vērību atšķirībai starp digitālo un analogo. Viņi to visu uztver kā dažādas savas dzīves telpas“ – konstatē Umeo universitātes docente Elza Dunkela. Docente ilgstoši pētījusi bērnu ieradumus un nonākusi pie secinājuma, ka tie bērni un jaunieši, kuri dzīvo psihiski smagā vidē vai apstākļos, vairāk nosliecas digitālās pasaules vilinājumu virzienā.  Tieši šajā vidē bērni jūtas labi. 

Paralēli šīm spēlēm internets jau tagad piedāvā ne tikai maksāšanu jeb kriptovalūtu, bet arī dažādus virtuālās kolekcionēšanas veidus. Tā saucamā NFT (Non Fungible Tokens) piedāvā krāt digitālas lietas, kurām it kā nav nekādas īpašas vērtības, taču daži pērk un kļūst par miljonāriem. Iespējams, ka šie apstākļi arī nosaka lielo uzņēmumu kursa maiņu. Orientējoties uz jauniem cilvēkiem, kuri būtu gatavi vairāk maksāt par interneta priekiem, nekā to ir gatavi darīt viņu vecāki, kas lieto FB patlaban. Vēl viens „kursa maiņas“ ierosinātājs varētu būtu „Tik Tok“ panākumu spēks, jo tam izdevās īsā laikā savākt sev vienu miljardu lietotāju, paralēli Facebook eksistencei. Ja „Tik Tok“ ir aplikācija ar vienu funkciju, tad otrs ķīniešu produkts Tencent jau ir platforma kas kļuvusi par daudzu ķīniešu izklaides centrālo asi. 

The Matrix: iekasēšana un pārdzīvojumi

Uzņēmējs Metjū Bals (Matthew Ball) 2020.gadā publicēja garu tekstu par to, ka meta universums atgādināšot vidi, kuru redzējām filmā “The Matrix“. Tajā dzīvoja paverdzināti cilvēki, kuri nesaprot sava stāvokļa relativitāti. Ekstrēmos „metaverses“ izpaudumos fiziskā pasaule tur tiek pilnībā aizstāta ar digitālo. Taču ikdienišķajos variantos šai pasaulei ir 2 galvenie rādītāji: sava ekonomika (naudas iekasēšana), saturs (piedzīvojumi, kas garantē pārdzīvojumu). Pagaidām šīs iedomu pasaules ekrānā eksistē paralēli un nav savienotas. Nopērkot suni Roblox pasaulē, nav iespējams to paņemt līdzi uz Fortnite. Pasaulē ar nosaukumu „metaverse“ viss tiks savienots. 

Šodien digitālā pasaule ir kā lielveikals, kurā pastāv dažādi veikali, bodītes – katrs ar savu naudu. Jaunajā Facebook pasaulē viss būšot savienots un apvienots.  Kaut kas visiem šīs “pasaules“ lietotājiem būšot kopīgs. Iespējams, ka tas būs Oculus aprīkojums. Augustā tika publicēta apspriežu telpa ”Horizon Workrooms”, kurā visiem bija jālieto tieši šis aprīkojums, lai sazinātos savā starpā. Vide atgādina spēli ”The Sims”. Tas nozīmē, ka sociālā medija Facebook vietā mūsu priekšā pavisam drīz nostāsies virtuālā pasaule. Kā paralēlā šodienas reālajai dzīvei. 

Atteikšanās no sociāla medija lomas

Facebook aiziešana no socmedija statusa ir saprotama lieta, jo dibinātājs nebija spējīgs prognozēt savas komunikācijas anarhijas sekas. Var pat apgalvot, ka Facebook ar savu līdzdalību velēšanu kampaņās un antivakseru aktivitātēs ir zaudējis godu un saprot, ka uzraudzīt visu lietotāju viedokļu apmaiņas saturu tas nespēs. Lai gan to nāksies darīt visiem pārējiem. Var pat akcentēt, ka Facebook un Twitter lielā mērā ir veicinājuši demokrātisko valstu sabrukšanu, nevis brīvu informācijas apmaiņu.  Par šo tēmu ir daudz runāts, taču ieklausīties šāda satura būtībā agrāk daudziem likās grūti, jo tolaik dominēja tehnokrātismam raksturīgais princips, ka sistēma jāpalaiž vaļā un tā pati sevi regulēs. Diemžēl komunikācijas jomā tā nenotiek. Šodien par to, ko mēs komunikācijas pētnieki un analītiķi runājām jau sen, satraucās arī Nobela prēmijas laureāti. Miera prēmijas ieguvēja, filipīniešu izcelsmes amerikāņu žurnāliste Maria Resa nesen aktualizēja no jauna tēmu par to, ka Facebook jāuzņemas atbildība par demokrātijas un preses brīvības sistemātisku graušanu. Īpaši Āzijas un Latīņamerikas valstu zonā.  Šī kustība pret socmedijiem kā demokrātijas dragātāju un žurnālistu, ekspertu apkarotāju, ir gājusi plašumā. Dziļa uzticības krīze Markam Zakerbergam un viņa uzņēmumam ir fakts.

Marija Resa (savos rakstos) plaši informē par to kā, piemēram, prezidents Rodrigo Duarte izmanto Facebook platformu, lai organizētu savas troļļu armijas, kas sistemātiski uzbrūk žurnālistiem un kūda sabiedrības mazāk izglītoto daļu pret varas ideoloģiskajiem pretiniekiem. Marija pati ik dienas tiek „apstrādāta“ sociālajos medijos ar apsmieklu, draudiem un pavēlēm, lai panāktu viņas aiziešanu no platformas. Tieši tādi paši procesi notiek arī Latvijā. Facebook un Twitter vidē. Panākot, ka visas politiskās diskusijas tiek pārvērstas par troļļu kautiņa arēnu, norādot kuru personību nepieciešams sist un kuru atbalstīt. Šo procesu vada „leļļu raustītāji“ jeb troļļu saimnieki, kuri apkaro publiskas personas, ekspertus un sev nevēlamas individualitātes. Uzbrūkot un savās ofensīvās pieslēdzot desmitiem atbalstītājus, kas tēlo tautas viedokli un liek „īkšķīšus“ pie troļļu saimnieka tvītiem vai FB ierakstiem. Šādā veidā tiek apklusināti ārsti un eksperti, kuri vēlas izteikties par pandēmiju, jo troļļu rupjie uzbrukumu viņus pārbiedē. Izsmieti un „piesisti“ žurnālisti un eksperti. Radot iespaidu (ar organizētiem īkšķīšiem), kas viņi ir nekam nederīgi muļķi un neviens viņos nevēlas ieklausīties. Varam konstatēt, ka mūsu sociālo mediju vidē siro uzbrucēju bandas, kas slaktē sev nevēlamus cilvēkus ar mērķi – panākt viņu pazušanu no publiskās sarunas. Tā vairs nav demokrātija, bet sistemātisks terorisms. Tāpēc nav ko brīnīties, ka šāds nesodīts bandītisms ir novedis pie milzīga antivakseru skaita Latvijā, jo eksperti balsis ir apklusinātas, bet skan vienīgi troļļu rējieni.     

Kopā ar Mariju Nobela Miera prēmiju saņēma arī krievu žurnālists Dmitrijs Muratovs. Šis apbalvojums bija ne tikai žurnālistu darba augsts novērtējums, bet arī smags trieciens Facebook. Par to plaši rakstīja New York Times, kur mediju pētniece un zinātniece Nina Jankoviča izvērsa domu par to, ka Marijas Resas darbs ir pierādījis, kā sociālie mediji,  Facebook var tikt izmantoti, lai apzināti grautu tolerantu, demokrātisku un domājošu sabiedrību. Tas nozīmē, ka sociālie mediji šodien ļoti nopietni apdraud demokrātiju, izteikšanās brīvību, savstarpējo toleranci, empātiju un vārda brīvību. Tie ir saindējuši informatīvo telpu, pārvēršot publisko diskusiju par naida, savstarpējās izrēķināšanās un ekstrēmisma platformu.  

Man kā mediju zinātniecei šķiet, ka sociālie mediji (līdz šim) ir devuši cilvēcei vairāk ļauna nekā laba, jo nepārbaudītas informācijas izplatīšana nav joka lieta. Visiem informācijas izplatītājiem ir jāuzņemas atbildība par tiražētās ziņas saturu. Ja šī atbildība netiek pieprasīta, tad ikvienam no mums draud apmaldīšanās informatīvajā telpā. Proti, tajā sāk valdīt ekstrēmu kustību troļļi un avatari, kas var sākt apņēmīgi manipulēt ar sabiedrisko domu, izraisot nopietnas katastrofas sabiedrības dzīvē un apdraudot pat demokrātisko valstu eksistenci. Tā kā Facebook neuzņemas atbildību par informācijas saturu un turpina neiebilst pret meliem un nepatiesībām, kas platformā tiek izplatītas, tad Silicon Valley labi atalgotajiem ļaudīm tagad nāksies uzņemties atbildību par to, ka troļļu vajāšanas rezultātā iet bojā cilvēki, demokrātija un valstis.  Kādā BBC intervijā Marija uzsvēra, ka demokrātijai un žurnālistikas brīvībai ir tikai 2 lielākie draudi. Tie ir – diktatoru režīmi un Facebook. 

Šodien to var skaidri redzēt, jo esam atļāvuši pārāk ilgi eksperimentēt ar izteikšanās brīvību, faktiski panākot tās ierobežojumus. Vienlaikus Facebook  apzināti ignorē akūtās sabiedrības problēmas, kuras izraisījusi cilvēku iespēja nesodīti melot publiski un kūdīt sabiedrību, izplatot nepatiesu informāciju un rīdot pret noteiktām personām vai sabiedrības grupām. Ja arī pēdējo gadu laikā ir uzsākts pārbaudīt FB publikāciju saturu, tad 87% no šim mērķim paredzētā budžeta tiek novirzīts pie angliski rakstītiem tekstiem. Lai gan tekstus angļu valodā izmanto tikai 9% Facebook lietotāju. Kādā no saviem ziņojumiem Oxford Universitys Internet Institute pērn konstatēja, ka Facebook ir praktiski piedāvājis unikālu iespēju diktatūru režīmiem, ekstrēmistu grupām un teroristiem izplatīt melus, kaitīgu un nepatiesu informāciju, aicinot uz pazemošanu, ienaidu un provocējot uz grautiņiem un iebrukumiem.  56 no 70 valstīm, kurās dominē diktatūras, tieši Facebook ir piedāvājis režīmiem brīvi izvērst manipulācijas ar publisko domu, rīkot izvērstas propagandas kampaņas, lai pakļautu iedzīvotāju domāšanu savām interesēm. Viens no šādiem piemēriem ir Mjanma (Birma), kurā kampaņas Facebook tika izmantotas, lai vajātu un uzmundrinātu vardarbību pret  700 000 rohingu musulmaņiem 2017. gadā. Kā vēlāk ziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija, tieši Facebook izsludinātās aktivitātes bija izšķirošas, jo uzmundrināja vardarbībai un bēgļu vajāšanai. Pētnieks Zeinabs Tufekcī šo notikumu raksturoja kā “pirmo gadījumu, kad etniskā tīrīšana tiek veikta ar sociālo mediju palīdzību“. Politisko pretinieku vajāšanai Facebook aktīvi pašlaik izmanto: Vjetnamā, Šrilankā, Filipīnās, Hondurasā, Bolīvijā un Azerbaidžānā. Lai sistemātiski pazemotu disidentus, paustu naidu pret etniskajām minoritātēm un vajātu homoseksuālus cilvēkus. Kādā iekšējā manifestā Facebook darbinieki 2016.gadā pauda viedokli, ka platforma turpina pelnīt, neraugoties uz to, ka publikāciju iespaidā iet bojā cilvēki. “Kāds iet bojā no bara vajāšanas, kāds mirst teroristu uzbrukuma rezultātā. To visu koordinē Facebook, kā universāls un ērts instruments. Lai gan mēs paši sev iegalvojam, ka ar savu platformu veidojam cilvēku savstarpējās attiecības, patiesībā notiek pavisam pretējas lietas“, – konstatē Endrjū Bosvorts. 

Facebook jau sen būtiski apdraud demokrātiju un cilvēktiesības, brīvu žurnālistiku, izteikšanās brīvību un demokrātisku valsti arī Latvijā. Tas, ka „Seju grāmata“ grasās doties projām no mediju statusa ir labi, taču atklāts ir jautājums – kā kontrolēsim pārējos sociālos medijus, kas turpina apdraudēt mūsu brīvību un valsti?