Ukraiņu sparu veicinās ATACMS

Ukrainas karš visiem uzspiež zīmogu: „par„ vai „pret“.  Pat automašīnu „numuri“ kļuvuši par būtisku komunikācijas atribūtu. Kolēģe Anna Lena par to pārliecinājās pati, nododot izgāztuvē Somijā vecus bērnu ratiņus. „Oho! Tu runā zviedriski!? Padomā tik! Tu taču esi krieviete!“, – pārsteigts vaicāja izgāztuves apsargs pēc „mantas“ reģistrēšanas. Efektu bija radījis Annas automašīnas numurs. Viņa strādā par lielākas liberālās zviedru rīta avīzes korespondenti Pēterburgā un ir spiesta pārvietoties arī dzimtenē ar Krievijā reģistrētu vieglo automašīnu. Tā ērtāk tikt no Pēterburgas atpakaļ Somijā un atpakaļ. Nevis lidot ar lidmašīnu caur Stambulu. Tā kā Krievijā ar ārzemju numuru labāk nerādīties, tad Anna – Lena ir izvēlējusies šādu variantu savai ikdienai. 

Jā, viņa zināja ka cilvēki seko automašīnu numuriem un paredzēja, ka reakcija varētu izpausties arī pret viņu. Protams, ka somu nepatika ir saprotama. Karš satrauc visus, Krievijas tuvās ārzemes ieskaitot. Vai ir pareizi paust savu nepatiku pret konkrētiem cilvēkiem no Krievijas?  

Kopš 15. jūlija krievu tūristi platā straumē ceļo iekšā Somijā. Pandēmijas aizliegumi ir atcelti un Pēterburgas iedzīvotāji aktīvi sāka izmantot savu privilēģiju – vieglu un ērtu ceļošanu uz Somiju. Laikā, kad krievu kara lidmašīnas un artilērija grāva kopā Viņņicu,  Hersonu, Mariopoli un Severodoņecku,  krievi aktīvi devās uz Helsinkiem, lai iepirktos, uzdzīvotu un atpūstos. 

Lielai somu daļai šis process ļoti nepatika un nepatīk joprojām. Īpaši skarbi šī antipātija izpaužas sociālajos medijos. Tautas spiediens panāca, ka pašlaik vairākums no Somijas parlamenta partijām pieprasa pārtraukt izsniegt krieviem vīzas iebraukšanai Somijā. Liela daļa tirgotāju priecājas par krievu pieplūdumu un atkal tiek runāts par to, ka nedrīkst jaukt biznesu ar politiku. Ārlietu ministrija žēlojas, ka vienā rāvienā to neesot iespējams paveikt. 

Taču pats fakts ir uzmanības cienīgs – nav normāli, ka cilvēki no valsts, kura izraisījusi asiņainu karu, turpina bez problēmām braukāt pa Eiropas Savienības valstīm. 

Igaunija it kā neseko šai praksei, taču ar Šengenas vīzām krievi turpina ieceļot caur Narvu. Pandēmijas laikā krievi izkārtoja sev viltus „medicīnas apmeklējumus„ Igaunijā, lai šādi vieglāk šķērsotu robežas. Pēc tam viņiem nav problēmu pamest Tallinu un doties tālāk uz rietumiem. 

Laikā, kad Putins un Šoigu ir atklāti pateikuši, ka šis karš ir sācies, lai atjaunotu Padomju Savienību vecajās robežās, šķiet nejēdzība atbalstīt nākotnes okupācijas piekritēju atpūtu un izklaides nīstajos rietumos.

Annai – Lenai ir pārliecināta, ka krievu vidusšķira ir „aptrakusi ar ceļošanu“. Man jākonstatē, ka Latvijā ir tieši tāpat. Ja kāds nav kaut kur aizbraucis un atrādījies ar ceļojumu socmedijos, tad šis cilvēks neskaitās dzīvs. Krievi pašlaik vēlas tik ļoti ceļot, ka neviens žogs tos nenoturēs uz vietas. Vai tās ir pandēmijas vai socialo mediju sekas, to pagaidām grūti izšķirt. 

Somija krieviem ir vispiemērotākā, jo piešķir tūristu vīzas viegli un vienkārši. Katru dienu no Pēterburgas uz Helsinkiem ceļo seši lieli, „līdz griestiem piebāzti“ tūristu autobusi. Tie sākumā apstāja Helsinku centrā un pēc tam lidostā. Vairums izkāpj lidostā, lai ceļotu tālāk uz Itāliju, ASV vai Franciju. 

Vai tagad var nopirkt biļeti? Nē, nevar. Anna – Lena pārbaudīja, ka visas biļetes šajos autobusos ir izpārdotas līdz augusta beigām. Varat pārbaudīt – igauņu Lux express. 

Kā rīkoties tālāk? Turpināt ar moto: ”business as usual” kamēr krievu karavīri katru dienu nogalina ukraiņus? Vai ir taisnīgi izolēt krievu cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi dzīvo korumpēta un brutāla režīma apstākļos? 

Viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav.

Kā reaģē Annas – Lenas paziņas Pēterburgā? 

Cilvēki reaģē ļoti atšķirīgi:

  • Nesaprotu kāpēc soda krievu tautu šādā veidā?
  • Saprotu, bet vai tu spēj saprast ko mēs turpinām darīt Ukrainā? 
  • Nākošais solis būs aizliegums mūsu bērniem studēt rietumos…
  • Ja šis karš turpināsies, tad  mums aizvērs visas robežas…
  • Ja Hersonā notiks referendums, tad mums atņems visas vīzas, Somijas priekšrocības ieskaitot.
  • Velns viņus rāvis, tos aizliedzējus! Taču faktiski nav ko klaigāt. Viņi neiesāka šo nelaimi.

Laikā no 1 – 22. jūlijam Somija ir izsniegusi 10 520 vīzas krieviem. Ieceļošanai Somijā. Tas ir tikai 15% no izsniegto vīzu skaita 2019.gada jūlijā.  

Tikmēr Ukrainas karā turpinās pagrieziena punkts. Neskatoties uz ogļu elektrostacijas krišanu krievu rokās, Ukrainas armija ir sākusi masīvu uzbrukumu un stratēģiski gudri izstrādātais plāns jau sāk atmaksāties. Katrs otrais krievu karavīrs ir izsists no ierindas vai miris (75 000) un frontes atvēršana vairākos virzienos var kļūt par lielāko Krievijas armijas klupšanas akmeni. Ja Kremlim ir tik svarīgi 2014.gada austrumu zonas, tad ukraiņi par katru cenu pašlaik cenšas izgrūst krievus ārā no Melnās jūras piekrastes un atgūt Hersonu. Ar šo sabrūk Putina plāns Krimas apgādei. Vai varam jau prognozēt ukraiņu uzvaru karā? Ekspertiem šķiet, ka tas notiks neizbēgami, taču ne šogad.

Laba ziņa – amerikāņu politiķi nolēmuši piegādāt ukraiņiem daudz spēcīgākus ieročus nekā līdz šim un tās būs raķešu sistēmas, kas sasniedz 280 km tālu. Tā nolēmuši republikāņi un demokrāti kopā un šo sistēmu sauc ATACMS. Līdz šim šo ieroci ukraiņiem baidījās dot, lai ukraiņi nesāktu ar to apšaudīt Krieviju. Tagad šī bažas (šķiet) rimušas. 

ATACMS var lietot, izmantot Ukrainā jau esošās platformas jeb Himars. Tas pats, ka sagrāva liktenīgo tiltu, un neļaus krieviem apgādāt Hersonu. Tas pats, ka sistemātiski grauj krievu munīcijas noliktavas un piegādes.

Vakar krievi ar 49 raķetēm bombardēja Harkivu, Kijevu, Kropivinsku. Notika arī 44 kaujas lidmašīnu reidi. Pavisam 198 uzbrukumi. Nogalināti 5 cilvēki, 25 smagi ievainoti. Pamatā civilie (Ukrainas Interfax). 

Negaidīti bija 20 raķešu uzlidojumi Kijevai. Zalves tika veiktas piecas reizes. Divas raķetes notrieca pretgaisa aizsardzības sistēma. Šāva no Baltkrievijas. 

„Mēs neesam kolonija, province vai protektorāts. Mēs cīnīsimies līdz galam un neapstāsimies kamēr nebūsim atbrīvojuši Ukrainas teritorijas pēdējo metru. Mēs neatpūtīsimies pirms nebūs atbrīvots pēdējais ciems, pēdējā lauku māja, pēdējais avots, pēdējais ķiršu koks vai vītols “, – vakar konstatēja Ukrainas prezidents Zeļenskis.    

Attēlā igauņu autobusi, kas transportē krievus uz Helsinkiem

Leave a Reply