Speciāli TVNET

No Kremļa puses sistemātiski plūst informācija par to, ka rietumvalstu sankcijas Krievijas ekonomikas labsajūtu nekādi neietekmējot. Taču patiesībā ir citādi. Tās ir smags pārbaudījums un izraisa daudz smagākas sekas, nekā mediju ziņojumos novērojams. Sankcijas ir panākušas 30 gadu investīciju anulēšanu, kas ir smags kritiens arī tik lielai valstij kā Krievija.

Šo viedokli pētījumā pauž Jeila universitātes jaunākā analīze. 1000 ārzemju vadošo uzņēmumu pametuši valsti, un Kremli turpina bombardēt ekonomiskas un diplomātiskas sankcijas. Ražotnes, kas pametušas Krieviju, veidoja 40% kopprodukta. Valsts kasē pašlaik trūkst naudas, un valūtas rezerves ir izsaimniekotas kara vajadzībām. Bez tam Krievija ir izstumta no starptautiskā valūtas tirgus. Jo ilgāks laiks paiet, jo sliktāk klāsies Krievijai nākotnē (skat. pētījumu).

Propagandas kontrasts realitātei

Tātad – zinātniski konstatētā realitāte ir krasā pretrunā tam ko sludina savos medijos Putina propaganda. Tā apgalvo, ka Krievija var pašizolēties un pati sevi nodrošināt ar visu, kas tai nepieciešams. Pat vēl vairāk, tā iegūstot no izolēšanās pret ārpasauli. Tieši tāpat kā tas bija PSRS laikā – pašizolēšanās un pašslavināšana pašlaik dominē. Lai savu viedokli uztieptu apkārtējiem, tiek izmantota „statistika“, kas pieskaņota Kremļa doktrīnai, nevis rāda reālo situāciju valstī.

„Pretēji Putina iedomām par pašapgādi un importa aizstāšanu valstī ražotajām precēm un pakalpojumiem, jākonstatē, ka Krievijas ražošana jau tagad ir apstājusies un nespēj nedz aizstāt, nedz kopēt zaudētos ārzemju uzņēmumus un pakalpojumus,“ konstatēts ziņojumā.

To, ka „uz āru“ Krievija izskatās salīdzinoši labi, nosaka apstāklis, ka visu informāciju Krievijā kontrolē vara un nekādu pretēju vai varas nostādnēm oponējošu viedokļu vispār nav. Ir izveidojusies situācija, ka lasīt avotus krievu valodā (no Krievijas) nav vērts, jo tie visi ir cenzēti atbilstoši varas vajadzībām.

„Putina izvēlētā statistika tiek pavirši izmesta uz āru caur medijiem, un tālāk to izmanto tikpat pavirši eksperti, kas neiedziļinās lietu būtībā un veido nākotnes prognozes, kas patīk Kremlim,“ konstatē Jeila universitātes zinātnieki.

Lai noskaidrotu reālo situāciju, viņiem nācās meklēt alternatīvus informācijas avotus. Pateicoties patēriņa datiem, izmantojot informāciju no Krievijas darījumu partneriem un faktu protokoliem, ir izdevies izveidot reālo Krievijas ekonomikas ainu. Krievijas imports ir sabrucis. Tagad atliek to pārvietot uz austrumiem. Tātad uz Ķīnu. Tieši tāpat kā PSRS laikā.

Eksporta problēmas Krievijā

No malas, pavirši raugoties, šķiet, ka krieviem būs viegli pārdot gāzi citur šobrīd, kad Eiropa no šīm piegādēm atsakās. To tagad pārdos Indijai un Ķīnai. Lai to izdarītu, Putinam jābūvē Sibīrijas gāzesvads, kas izmaksās ļoti dārgi. Rodas arī citas komplicētas problēmas, jo kara dēļ tiek zaudēti klienti, kas labi maksāja un bija Krievijai ērti piegādēs. Tas pats attiecas uz Krievijas naftas pārdošanu. Apjomi ražošanā samazināsies līdz 6 milj. barelu dienā. Tas notiks tuvāko gadu laikā, uzsvērts ziņojumā.

Krievijai nav izdevies nedz izveidot, nedz aizstāt ārzemju uzņēmumus, kas darbojās viņu tirgū līdz 24. februārim.

Vakar TT un AFP ziņoja, ka Gazprom pārtrauks visas gāzes piegādes Latvijai, jo esot pārkāpti vienošanās noteikumi. Trešdien Gazprom samazināja savas piegādes Eiropai līdz 20% no Nord Stream 1 jaudas. Protams, Kremlis stāsta, ka šis neesot politisks spiediens, bet „tehniskas problēmas“, taču visi zina, ko tas nozīmē. Tāpēc ES tikko nolēma samazināt krievu gāzes patēriņu līdz 15% līmenim.

Taču Latvijā Aigars Kalvītis (“Latvijas Gāzes” vadītājs) ir atradis citu ceļu, kā iegādāties gāzi no tās pašas Krievijas un līdz ar to maksāt Putinam par viņa izdevumiem Ukrainas kara turpināšanai. Latvijas preses publicētie materiāli rāda, ka par šo iniciatīvu nav iespējams sodīt uz vietas Latvijā. Tas rāda, ka Kremlis ir radījis jaunas gāzes pārdošanas formas, apejot monopolu Gazprom, lai nauda tek pa citām renēm. Turklāt tiek dota iespēja pirkt un maksāt eiro, nevis rubļos, un Aigars Kalvītis par šīs iespējas izmantošanu izskatās ļoti lepns. Savādi, ka cilvēks, kurš ir vadījis mūsu valsti visaugstākajā politiskajā līmenī, izliekas nesaprotam, ko dara, un tēlo, ka ir paveicis ko unikālu. Lai gan faktiski ar šo ir pierādījis, ka kalpo Kremļa interesēm Latvijā un turpina finansēt Krievijas pusi Ukrainas karā. Radot situāciju, ka „Latvijas Gāzes“ uzņēmuma vadības stratēģija ir naidīga mūsu sabiedroto – Eiropas Savienības un NATO interesēm.

Krievija mainīs krievu slepkavu pret amerikāņu basketbolisti

CNN ziņo, ka Krievijas izlūkdienests FSB vēlas panākt divu Krievijas pilsoņu apmaiņu pret diviem amerikāņiem, kas ieslodzīti Krievijā. CNN informē, ka runa šajā gadījumā ir par slepkavu no FSB. Piektdien ASV un Krievijas ārlietu ministri pārrunāja šo jautājumu. Tātad – amerikāņu WNBA basketbola zvaigznes Britnijas Graineres un bijušā karavīra Pola Velana apmaiņu pret krievu ieroču tirgotāju Viktoru Butu.

Britniju Graineri 17.februārī aizturēja Šeremetjevas lidostā par it kā hašiša eļļas ievešanu valstī. Viņa tiesā skaidroja, ka ielikusi kārtridžus somā steigā un aiz pārpratuma. Taču ir zināms, ka viņa lietojusi marihuānu medicīniskos nolūkos – pret hroniskām sāpēm. Kopš 2014.gada Britnija spēlēja Jekaterinburgas UGMK vienībā, ar kuru četras reizes uzvarēja FIBA Eirolīgā. Tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaules basketbolistēm. Polu Velanu apsūdzēja 2018.gada 28. decembrī spiegošanā rietumvalstu interesēs un piesprieda 16 gadu ieslodzījumu. Viktors Buts ir bijušais PSRS gaisa spēku virsnieks, kas nodarbojās ar ieroču tirdzniecību no Krievijas ārzemju teroristu grupējumiem. Piemēram, Kolumbijas komunistu brigādēm FARC, bruņotiem konfliktiem Āfrikā u.c. Buts tika aizturēts Taizemē 2008.gada martā un pēc ilgas tiesvedības izdots ASV. Savu biznesa darījumu dēļ viņš izpelnījies iesauku „Nāves tirgonis“, un viņa dzīve kļuvusi par pamatu Nikolasa Keidža tēlotajam ieroču tirgonim filmā „Kara kungs“ (Lord of War).

Izskatās, ka Krievijas pusei nepatīk darījums 2:1, un FSB pieprasījusi atbrīvot arī pilsoni, 57 gadus veco Vadimu Karasikovu. Viņu notiesāja Vācijā par čečenu bēgļa Zelimhana Hangošvilli slepkavību. 2019.gada augustā. Tiesa pierādīja, ka šo slepkavību bija pasūtījis Kremlis, un šā iemesla dēļ no Vācijas tika izraidīti divi krievu diplomāti. Pateicoties Bellingcat pētījumiem, Karasikovs dzīvoja Vācijā ar viltotu identitāti (Vadims Sokolovs), kuru viņam piešķīra krievu izlūkošanas vadītāji. 

Pagaidām nav skaidrs, vai krievu spiegu un slepkavu apmainīs šajā komplektā.