Aizvadītās stundas ir notikumu bagātas – Zeļenskis runājis ANO par Krievijas izslēgšanu no Drošības padomes. Apmainīti krievu-ukraiņu gūstekņi. Maskavā un Irānā sākušies protesti pret diktatūras režīmiem. Krievi sacēlušies pret mobilizāciju karam Ukrainā. Irāņi pret jaunas, kurdu meičas nosišanu uz ielas dēļ „nepareizi nēsātā apģērba“. Vainīga ir tikumības policija, kas pieskata, lai sievietes ievērotu savā apģērbā visus „tikumības noteikumus“. 

Vai šie protesti varētu izvērsties un sagraut abus reliģiozos režīmus?  

Domāju, ka Putins labi zina vienu lietu – masu mobilizācija nepatīk nevienam. Neviens nevēlas iet un cīnīties, ja armijai klājas slikti. Galu galā, vairums zina, ka krievu karavīri pameta Harkovas fronti bēgot. Skriešus. Tā uzskata politologs Abas Galjamovs. 

Vai tā ir?

„Tipiskas ir Putina pavēles, kuras neviens nevar saprast. Ko nozīmē daļēja mobilizācija? Kurus iesauks un kuru nē? Vai ķers ciet uz ielas, jeb izvēlēsies citā veida?“- brīnās maskaviete Olga. 

Viņas vīrs pašlaik nav Maskavā, bet pagaidu mītnē jeb vasarnīcā Bulgārijā. Viņam bija jāatgriežas Maskavā šonedēļ, bet tagad izskatās, ka vīrs paliks tur. 

Vai Oļegu var iesaukt? Vecumā virs 50 gadiem? Jā, izslēgt to nevajadzētu. Viss var gadīties. Viņa pasē ir zīmogs, ka viņš ir rezervists. Visi pilngadīgie vīrieši Krievijā, kas izņem sev ārzemju pasi, lai dotos uz ārzemēm, ir spiesti reģistrēties kara komisariātā. Citādi viņiem pasi ārzemju ceļojumam neizsniedz. Tas nozīmē, ka ja krievu vīrietim ir ārzemju pase, tad viņš automātiski tiek aktivizēts iesākumam armijā un viņu var iesaukt jebkurā brīdī. 

Iesaukums armijā ir obligāts joprojām un kā norādīja Iekšlietu ministrs Sergejs Šoigu, pašlaik Krievijā varot mobilizēt karam pat 25 miljonus vīru. 

Šis skaitlis izskatās bezgalīgs kā Krievija, taču varētu būt parāk dekoratīvs uz papīra. Reālajā dzīvē viss var izrādīties citādi. Krievijai pašlaik nav resursu masveida mobilizācijai: nav kazarmu, mācību centru un modernu ieroču. Tāpēc var saprast, ka Šoigu pirmajā rāvienā mobilizēs tikai 1%. Tātad 300 000. Šis pasākums prasīs vairākus mēnešus līdz iesauktās personas tika savāktas, apmācītas un tikai pēc tam nosūtītas uz fronti Ukrainā. 

Rodas iespaids, ka šī akcija tik uzsākta ukraiņu iebaidīšanai. Putins lieliski saprot, ka visi vēlas šī kara beigas. Indijas un Turcijas premjerministri pauduši tieši šādu viedokli. Taču ukraiņi nevēlas noslēgt mieru pēc Putina plāna. 

Liela krievu sabiedrības daļa ir izvairījusies no iesaukuma kara dienestā gan kukuļojot ārstus,  (saņemot „balto biļeti“), gan arī piedaloties virsnieku apmācībā pēc augstskolas beigām. 

Kas sekos? 

Domāju, ka sekos protesti. Diezgan daudz cilvēku pavasarī tika apcietināti Krievijā tāpēc, ka sauca karu par karu, nevis specoperāciju. Par šo viņiem piešķīra 15 gadu sodu cietumā. Tagad izrādās, ka šis tomēr ir karš nevis operācija. Vai pavasara protestētājus tagad laidīs ārā no ķurķa?  

„Līdz šim parastam krievam bija 2 iespējas – gulēt uz dīvāna un klusēt, vai iet protesta demonstrācijās un dabūt pa galvu no policijas. Tagad ir vēl trešā iespēja – iet un nomirt  Ukrainas frontē. Pie šādas izvēles, daudzi ies protesta demonstrācijās, jo labāk sēdēt cietumā, nekā nomirt frontē“ (Abas Galjamovs).

Savā trešdienas runā Putins atkal stāstīja, ka krievi cīnoties pret „rietumu kara mašīnu“, radot iespaidu, ka krievu mērojas spēkiem ar nelietīgu pārspēku, kas vēlas iekarot viņu dzimteni. Lai gan faktiski ir otrādi – uzbrucēja ir Krievija, kas cenšas okupēt Ukrainu. Vissmagākie meli bija Putina paziņojums, ka pavasarī jau esot bijis izstrādāts miera sarunu risinājums ar ukraiņiem Stambulā. Nav jēgas atstāstīt Putina melu izdomājumus kā „viņi nevēlējas“, „viņi atteicās no iespējām“ utt.  Visa viņa runa bija paredzēta izdomātā stāsta cementēšanai par to, ka rietumi uzbrūk Krievijai nevis ritumi aizstāv Ukrainas demokrātiskās tiesības būt neatkarīgai valstij.  Putins šeit atkal izmato tradicionālo krievu demagoģiju – „mēs piedāvājām mieru, bet viņi atteicās“.  Tieši tāpat Staļins komentēja Ziemeļu kara uzsākšanu 1939. gadā pret Somiju. 

Vakar tika aizturēti 109 cilvēki 15 pilsētās, kas Krievijā protestēja pret mobilizāciju Ukrainas karam (Reuters). Demonstrācijas turpinās šodien.   

Attēlā Vladimirs bēg no Maskavas uz Serbiju. DN