Ukraiņi turpina virzīties uz priekšu. Kara iniciatīva ir viņu pusē. Tikmēr Krievijas vadonis un armijas kauju stratēģis Vladimirs Putins (prezidents) dodas atvaļinājumā uz nedēļu. Atpūsties pie Valdaja un padomāt par dzīvi.
Viņa pastaigu laikā ukraiņiem impulsīvi uzbrūk arī kremlīni. Vakar krievi uzbruka vairākām Ukrainas pilsētām. Tika iznīcināta dzīvojamā ēka Zaporižjē. Viens cilvēks gāja bojā, bet septiņi tika smagi ievainoti. Vēlāk krievi turpināja bombardēt Doņeckas dambjus. Lielbritānijas izlūkdienests ziņo, ka šādā veidā Maskava mēģina appludināt šo rajonu, lai nepieļautu ukraiņu armijas virzīšanos tālāk. Taču šis manevrs nepalīdzēja, jo kaujas notiek tālu no sagrautajiem dambjiem.
Doņeckā, Luhanskā, Hersonā un Zaporižjē vakar bija jābalso par pievienošanos Krievijai. Bruņotu vīru brigādes „ķemmeja“ dzīvokļus un pieprasīja, lai cilvēki velk krustiņus biļetena pareizajā vietā un pieprasa šo teritoriju pievienošanu Krievijai. Balsošana notika tā, lai ikviens var redzēt kā attiecīgais cilvēks ir nobalsojis (The New York Times). Lielākā daļa iedzīvotāju jau sen ir pametuši šo reģionu un reālais balsojums vairāk atgādināja sliktu teātra izrādi ar atvestiem statistiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis vakar un šodien aicināja okupēto rajonu iedzīvotājus atteikties no dienēšanas krievu armijā. Pašlaik tur aktīvi tiek dalītas Krievijas pases un pie viena norisinās iesaukšana armijā. „Taču, ja nav kur sprukt un jūs iesauc, tad lūdzu sabotējiet šo ienaidnieka karaspēku, traucējiet veikt operācijas, ziņojiet mums par plāniem, bāzēm, štābiem munīcijas noliktavām. Pie pirmās iespējas bēdziet pie mums! Mēs jūs gaidām!“, – informēja Ukrainas prezidents.
Krievi saglabā savu veco tradīciju un izrēķinās ar savējiem. Pazīstama morāle – līdzko kas neizdodas, tā atrod „vainīgo“. Vakar Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par ģenerāļa Dmitrija Bulgakova atcelšanu no amata. Viņš bija arī Aizsardzības ministra vietnieks un atbildīgais par loģistiku. Viņa vietā turpmāk strādās ģenerālis Mihails Mizincevs. Viņu dēvē arī par „miesnieku no Mariopoles“, jo viņa vadībā notika Mariopoles ilgā bombardēšana un „noslaucīšana no zemes virsas“.
Pēc krievu bēgšanas no Harkivas (pirms dažām nedēļām), tika pamests milzīgs daudzums ieroču, tehnikas (The New York Times). Vairāki krievu ģenerāļi esot lūguši Putinu pieļaut atkāpšanos arī Hersonas zonā, lai izglābtu karavīru dzīvības un saglābtu tehniku. Cik zināms no izlūkošanas datiem, Putins šādu iespēju aizliedza. Viņam bija svarīgi, lai krievi no malas neizskatās kā hroniski zaudētāji. Lai labāk mirst karavīri, pazūd kara materiāls, bet no malas viss izskatās perfekti. Ja būtu zaudēta Hersona, tad krievu ar mijas neveiksmes izskatītos vēl dramatiskāk.
Tas pierāda, ka Putins pats sāk pieņem svarīgus lēmumus kara stratēģijā. Jāpiezīmē, ka viņš nav kara stratēģis un nav profesionālis šajā jomā.
Krievu armijas daļas Hersonā ir nogrieztas no piegādes kanāliem. Ja viņiem neatļauj atkāpties šajā zonā, tad jārēķinās, ka šie cilvēki jūtas pamesti un atstāti likteņa varā. Tālredzīgi šādi lēmumi nav.
ASV ģenerālis Mark A. Milley avīzei The New Yor Times komentējis notikušo kā stratēģiskā iniciatīva šajā karā joprojām ir ukraiņu pusē.
Hersona ir svarīga pilsēta jo funkcionē kā vārti uz Krimu. Krimas pussalu krievi okupēja jau 2014.gadā un šo „ieguvumu“ Putins nekādā ziņā nevēlas pazaudēt.