Putina „sarkanās līnijas“ kļūst aizvien miglainākas un izplūdušākas. „Viņš nav konsekvents. Drīzāk ar tendenci aizslīdēt projām no tā ko solījis un rīkoties kā ir vieglāk“, – uzskata Austrumeiropas procesu eksperts Jakobs Hedenskūgs.
Pēc Krimas tilta eksplozijas Putins pieprasīja smagu izrēķināšanos ar ukraiņiem. Sākās Ukrainas pilsētu graušana ar artilēriju. Radot iespaidu, ka ar šo ukraiņi ir pārkāpuši „sarkano līniju“. Starp citu, Kijeva noliedza savu līdzdalību atentātā.
Vai Kremlis ir konsekvents vienmēr? Nē, nav. Ir arī citas līnijas, kuras tiek pārkāptas, bet nekas nenotiek. Piemēram ārvalstu palīdzība Ukrainai. Putins aizliedza palīdzēt ukraiņiem, taču netieši tas sistemātiski tiek darīts. Atkal spokojas Putina līnijas. Šī iemesla dēļ ukraiņiem neesot iedotas vajadzīgās pretgaisa aizsardzības sistēmas, pietiekošā daudzumā. Ar domu, ka krievi saskaitīsies un tāpēc ar niknākiem ieročiem pagaidīt…. Šajā zonā „sarkanās līnijas“ atkal pazudušas.
Varētu novākt Krievijas politisko eliti, taču tad krievi reaģēs ar to pašu Ukrainā.
24. februārī (savā runā) Putins teica, ka visas valstis, kas palīdzēs Ukrainai šajā karā, smagi cietīs. Šodien mēs zinām, ka gandrīz visas palīdz, bet nekādu uzbrukumu tām nav bijis.
Jūnijā Medvedjevs draudēja, ka jebkurš uzbrukums Krimai izsauks pasatro dienu. Pēc tam uzsprāga lidmašīnas krievu bāzēs Krimā, notika visāda veida „nelaimes“ un nekāds pasaules gals tapēc neiestājās.
Rietumu sarkanā līnija ir atomieroči. Pagaidām nepietiekami smagi rietumi reaģē pret krievu kara noziegumiem Ukrainā.
Tas nozīmē, ka „sarkanās līnijas“ ir pārkāptas no vienas un otras puses. Taču stīvēšanās turpinās. Rietumi tupina sistemātiski piegādāt ieročus Ukrianā un nekas tāpēc sliktāks nav noticis. Kreiseris Maskava noslīka un viss. Seku nebija. Tas nozīmē, ka no krievu puses vienīgā atriebības reakcija bija Krimas tilta sabotāžas sodīšana. (DN)
Vai būtu jāreaģē, ja līnijas tiek pārkāptas?
Jā, citādi pazūd loģika. Piemēram, Baraks Obama zaudēja uzticību brīdī, kad Sīrijas kara apstākļos nereaģēja uz Asada ķīmisko uzbrukumu mierīgajiem iedzīvotājiem. Ukrainas kara gadījumā ASV reaģēšot reālāk.
Kurā pusē līnijia likt infrastrktūras graušanu? Šajā vai tajā pusē “sarkanajai līnijai“?
Pirms nedēļas naktī tika bojāti trīs kabeļi Francijā. Šie kabeļi savieno kontinentus un valstis un to iziešana no ierindas izsita no sliedēm interenta komunikāciju ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā un ASV. Francijas valdība par to skaļi nerunāja, taču interenta piegādātājs Fee atzinās, ka kabeļu infrastruktūra ir piedzīvousi smagu sabotāžu. Zscale vēlāk minēja, ka cietušo skaitā ir kabelis Marseļa – Liona, Marseļa – Milāna, Marseļa- Brselona.
Vienlaikus tiek ziņots par jūras kabeļu bīstamiem bojājumiem visu rudeni. Pirmais no tiem Ziemeļjūrā, kas ietekmēja mobilo telefonu un interneta komunikāciju ar salām. The Guardian domā, ka šis ir nelaimes gadījums. Vainīgie esot zvejnieku kuģi, taču policijas izmeklēšana šajā lietā vēl nav pabeigta.
Līdzīga problēma notika spetembrī ar kabeli Baltijas jūrā, paralēli Nordstreem eksplozijai. 8. oktobrī tika veikta sabotāža vācu dzelzceļā. Tika pārgriezti optiskie kabeļi valsts ziemeļos un tas panāca dzelzceļa apstāšnos visā Vācijas ziemeļu daļā. Toreiz tika uzsvērts, ka sabotāžai varēja būt politisks raksturs.
Tikmēr ukraiņi turpina iet uz priekšu frontē. Jo vairāk viņi atrod pamestu krievu ieroču, jo entuziasms cīnīties tālāk pieaug (SvD). Visvairāk šādu trofeju ukraiņiem bija atbrīvojot Limanu, oktobra sākumā. Ap 500 krievu karavīru un virsnieku tika nogalināti vienas diennakts laikā. Aiz viņiem palika pamestu ieroču noliktavas. Tā izveidojās situācija, ka Krievija kļuva par lielāko ieroču piegādātāju Ukrainai (Wall Street Journal). Neatkarīgie avoti liecina, ka iekarotajās zonās ukraiņi ieguvuši 460 krievu tankus, 92 haubices, 448 bruņumašīnas, 44 raķešu sistēmas. Pie kam, neviens no šiem ieročiem kvalitātes ziņā nav līdzvērtīgs rietumu ieročiem. „Viena daļa var tikt izmanota kaujā, bet lielais vairums labāk noderēs muzejiem“, – konstatē Jakkovs Janovskis.
Ukraiņu karavīri esot pamācīti strādāt ar rietumu modernajiem ieročiem, taču primitīvos krievu ieročus viņi saprotot uzreiz.
Nupat Ukrainā uzstādīta amerikāņu-norvēģu pretgaisa aizsradzības sistēma Nasams (CNBC). Tā palīdzēs cīnīties pret raķetēm un arī droniem.
Attēlā ukraiņu karavīrs (DN)