Krievijas turīgajam vidusslānim esot pieņemts jaungadu sagaidīt ārzemēs. Tāda esot jaunkrievu tradīcija. Šo slēdzienu piedāvā kolēģe Anna Lena, kura joprojām darbojas kā ārzemju korespondente Pēterburgā. Šogad aizbraukšana daudziem no Pēterburgas neesot iedevusies un lielākā daļa krievu patiešām nesaprotot „kāpēc tā tas ir“. Neviens no viņiem nejūtas atbildīgs par Krievijas valdības izdarībām. Tā neesot viņu lieta. Vairums neslēpj sašutumu par ierobežojumiem.

Krievija jaungada sagaidīšana ir galvenais gadu mijas pasākums, saglabājot Padomju Savienībā iedibinātās tradīcijas. Sākumā nobauda svētku mielastu mājās un pēc tam dodas projām un ārā, lai sagaidītu jauno gadu ar šampanieša pudeli rokās, draugu pulka centrā.  Šogad Krievijā strādājošajiem kolēģiem nebija liela prieka iet un noklausīties krievu uguņošanā un gavilēs par laimi un izdošanos pusnaktī, jo „viņi“ (Krievijas armija) Ukrainu grauj kopā bez sirdsapziņas pārmetumiem. Pie kam, šādos gadījumos vienmēr jādzird vieni un tie paši argumenti: „tas nav atkarīgs no mums“, „ak, nu beigsim runāt par politiku!“. 

Annas draugi šogad piedāvājuši parasto gadu mijas maltīti : rosolu, sviestmaizes ar kaviāru, karpas galertu. Annas paziņa Olga ir pret karu Ukrainā, taču pārējie ģimenes locekļi pauž citādu viedokli. 

Liela daļa no viņiem domā, ka ir stulbi aizliegt krieviem braukāt pa ārzemēm. Tad taču neko neiemācīšoties! Man šķiet, ka tas nav stulbi, jo cilvēks nekļūst kritiski domājošs tikai tāpēc, ka daudz braukā apkārt. Lielākā daļa krievu turpina atbalstīt Putina karu Ukrainā. Ieskaitot tos, kas šāva raķetes Rīgā pēc Maskavas laika pusnaktī. To bija pretīgi redzēt un dzirdēt. Tas lika apzināties, ka krievu cilvēks var dzīvot brīvā, demokrātiskā valstī un būt nespējīgs kritiski domāt. Man joprojām šī lieta nav saprotama – kā var dzīvot valstī, kurā ir pieejama plaša informācija par Kremļa patiesajiem uzbrukuma mērķiem Ukrainai, par to kā krievu armija bombardē šo kaimiņvalsti un grauj infrastruktūru civilajiem iedzīvotājiem (nevis cīnās frontē, kā tas pieņemts karavīriem), un turpināt ticēt Putina meliem? 

Vai šis ir hronisks kritiskās domāšanas trūkums nācijai kā tādai? 

Tikmēr Nīderlande darīšot pilnīgi visu iespējamo, lai ukraiņi šajā karā uzvarētu. (DN) 

Līdzīgi domā daudzu valstu valdības. Karam turpinoties, atbalsts ukraiņiem tikai pieaug, nevis samazinās (kā to vēlējās Kremlis). Līdzīgu apņemšanos paudis arī Lielbritānijas premjers sarunā ar Zeļenski. (DN)

Negaidītais atkusnis palīdzējis ukraiņiem ātrāk salabot elektropārvades līnijas, kuras krievi sistemātiski sabombardē. (CNN) Tā kā nedēļas beigās sals atkal būs klāt, tad atkal tiks ieviesti elektrības piegādes ierobežojumi. 

Turpinās kaujas Bahmutā, bet krieviem pagaidām tur nekādi panākumi netiek prognozēti. Tur savas paraugkaujas rāda „vāgnerieši“, taču pagaidām nekādu būtisku panākumu viņiem nav. (DN)

Pēdējo 3 mēnešu laikā bojā gājuši jau 538 krievu čmobiku. (BBC, Medizona). Vecumā no 30 -35. Taču reālais nogalināto krievu daudzums var būt daudz lielāks.

Pirmajās jaungada dienās ukraiņi notriekuši ap 80 krievu dronus. (Telegram)

Lielākā problēma pašlaik ir Hersonas bombardēšana. Pirmdien pilsētu krievi apšaudīja 79 reizes. Divi cilvēki gājuši bojā, deviņi ievainoti. (TT)

3.februārī Kijivā tiek plānota Eiropas Savienības apspriede, kuras gaitā tiks apspriestā tālāka palīdzība Ukrainai (The Guardian)