Kā mēs kalpojam Bezosam, Zakerbergam un Maskam

Speciāli TVNET

Lielākā daļa no mums pašlaik ik dienas izmanto produktus, kurus piedāvā tirgum trīs miljardieri: Džefrijs Bezoss, Marks Zakerbergs un Īlons Masks. Tas nozīmē, ka tehnokrātijas feodālisms globālajā līmenī ir klāt. Neviena nepamanīts. Par šo tēmu tiek runāts bieži, taču tikai retais tajā iedziļinās. Tehnokrātija kā sabiedrības pārvaldes sistēma paļaujas uz ideju, ka tie, kuriem ir vislabākā izglītība attiecīgā jomā, spēj vislabāk noteikt valsts politisko attīstību. Tātad tā ir pārvaldības (vadības) shēma, kurā lēmumu pieņēmējus un augstas amatpersonas ieceļ, nevis ievēl. Cilvēkus vadošajos amatos izvēlas it kā pamatojoties uz viņu zināšanām. Nevis politiskajām vai parlamentārajām prasmēm. Tā kā, piemēram, Guntis Ulmanis “iecēla” par Latvijas premjeru Andri Šķēli vai Boriss Jeļcins „ielika“ par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Kāpēc Latvija dod priekšroku tehnokrātiem nevis politiķiem?

Šī tendence ir pazīstama arī Latvijā. Tas nozīmē, ka mēs piederam „tehnokrātu valstīm“, kurā ministrus izvēlas kā attiecīgās jomas ekspertus nevis kā konkrētas – labējās vai kreisās ideoloģijas pārstāvjus. Tātad, arī pie mums priekšroka tiek dota „ierēdnim“ nevis politiķim. Šāds cilvēks, piemēram, bija Valdis Dombrovskis kā valdības vadītājs ekonomiskas krīzes apstākļos. Kas notika pēc tam, ir jau cits jautājums. Kāpēc daudziem šķiet, ka, piemēram, veselības aprūpes ministram ir jābūt ārstam, bet iekšlietu ministram – juristam? Tāpēc, ka postsovjetiskais cilvēks domā tikai par prasmēm (kas iegūtas augstskolā) un neiedomājas, ka katram juristam vai ārstam var būt arī atšķirīga politiskā pārliecība, kas faktiski noteiks jomas attīstību.

Šis virziens ir bīstams, jo politikā dominē ideoloģijas, nevis praktiskās prasmes un inženierzinātņu loģika. Traģiski, ja inženieri sāk regulēt (pēc savas loģikas) sabiedrības vadības sviras kā to praktizēja Latvijā fiziķi: Ivars Godmanis, Einārs Repše un pašlaik mēģina risināt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu fiziķis Īlons Masks. Kur problēma? Viņu nekompetence sabiedriskajās zinātnēs.

Tehnofeodālisms

Feodālisms ir netaisnas sabiedrības veids. Visur izsūcēji un izkalpinātāji, valdītāji un dzimtcilvēki. Tas nebija nekas labs, visi to zina, jo ir par to mācījušies skolā. Ar feodālismu ir tāpat kā ar „fašismu“. To izveidoja Musolīni un viņa domubiedri. Pavisam īsā laikā šis jēdziens pārvērtās lamu vārdā un ar to sāka apzīmēt visu, kas „kādam nepatīk“. Feodālisms arī ir apzīmējums nelāgam periodam cilvēces vēsturē un daudziem no mācību grāmatām asociējas ar viduslaiku cietsirdību, aprobežotību, kategorismu un fanātismu. Tātad ar atpalicību un regresu. Ja kādu šodien nodēvē par „feodāli“, tad tas nozīmē ne tikai varmāku, bet arī personu, kas vēlas pagriezt laiku atpakaļ. Traucēt attīstībai, progresam un atvērtajai, liberālajai sabiedrībai.

Taču šodien par neofeodāļiem sauc arī Amazon, Facebook/Meta un Twitter īpašniekus. Viņu preces ikdienā lieto ikviens no mums un bez šiem izstrādājamiem mēs nespētu justies komfortā. Ja reiz esam tik ļoti atkarīgi no šiem produktiem savā ikdienā, tad esam feodālā sabiedrībā. Tā tas ir. Vēl precīzāk – šeit ir runa par tehnofeodālismu. Proti – jaunu sabiedriski ekonomisko sistēmu, kas izstumj kapitālismu. Tajā dominē tehnikas giganti un koncerni, kas kontrolē sabiedrības locekļu uzskatus, gaumi, vajadzības. Pret viņiem kaut ko uzsākt ir neiespējami. Pārāk lieli, lai būtu ievainojami. Tādi uzņēmēji kā Masks, Zakerbergs vai Bezoss nerīkojas pēc kapitālisma loģikas. Neinvestē savā uzņēmumā ar klasisko mērķi – palielināt ieņēmumus un peļņu, uzlabojot ražošanas jaudas. Nē, tieši pretēji. Lielā peļņa tiek virzīta uz savu klientu sistematizēšanu, atpazīšanu, studēšanu un uzraudzīšanu. Tieši tāpat kā to savulaik darīja feodāļi, kas skarbi pieskatīja savu dresēto dzimtcilvēku baru. Šodienas tehnofeodāļiem ir vara pār viedokļu veidošanu un klientu gaumes un uzvedības kontroli. Viņi zina kas mums patīk, ko mēs lasām un kāda reklāma mums jāpiedāvā. Viņi spēj izveidot tehnoloģiski varas bāzes, kuras mūsu administratīvā valsts pārvaldes sistēma nespēj kontrolēt. Viņiem pieder liela vara pār mums (mūsu domāšanu) visās nozīmēs, jo esam savietoti viņu „atmiņu bāzē“ kā kartiņas bibliotēkas katalogā. Pārdodot šos faktus zāļu ražotājiem, politiskajā partijām, diktatoriem vai maniakiem, viņi var mainīt esošo pasaules kārtību. Jo viņi zina visu par mums, ieskaitot sejas vaibstus un atrašanās vietu. Kā varēja tā notikt, ka daži cilvēki ieguva tik lielu varu pār mums visiem? Vai Putins tikai tāpēc nav magnetizējis krievu vairākumu, jo viņam pieder kontrole pār saviem komunikācijas gigantiem lielākajā pasaules valstī?

Impēriju būvēšana

Visas impērijas veido savas tehnoloģijas asis tā, lai iestādes un organizācijas (kontroles sistēma) tās nespēj pārbaudīt. Viens no līdzīgiem monopoliem bija 19.gs. beigās Rotšildu dinastija. Kaut ko līdzīgu paveica Medičī ģimene Florencē un Fugeri Augsburgā. Ļoti bagātie vienmēr saņēmuši tiešo tiltu uz varas gaiteņiem un šo iespēju nekad nav kautrējušies izmantot.

Vienmēr un visos laikos, kapitālisti ir mēģinājuši iekarot ar savām precēm visu pasauli. Taču komunikācijas barjeras šo iespēju līdz šim liedza. Tagad divi apstākļi ir mainījuši situāciju. Tie ir: globalizācija un elektroniskā revolūcija (apvērsums). Tie ir atvēruši durvis daudz skarbākai un agresīvākai ekspansijai. Domāju, ka Rotšildi, Medičī vai Fugeri šodien darītu tieši tāpat kā Masks vai Zakerbergs. Sagrābtu sev visu pasauli. Toreiz viņiem šo iespēju nebija. Nebija tehnikas. Tagad tāda ir un tāpēc viss ir iespējams. Šī iemesla dēļ mēs visi atrodamies uz jaunas sabiedriski – ekonomiskās formācijas sliekšņa. Vai situācija ir bīstama? Pagaidām nav tāpēc, ka īpašnieki paši netiek līdzi izmantojamās tehnoloģijas iespējām. Tas, ka viņi visi dod priekšroku publikas analīzei un „izpiegošanai“, rāda, ka jaunie feodāļi redz tikai pirmo jaunā biznesa iespēju soli, bet nespēj prognozēt nākamo. Cik ilgi viņiem veiksies?

Ceļš līdz bankrotam ir īss

Protams, ka šodien grūti paredzēt, kā šis imperiālisms beigs savu dzīvi. Taču no malas raugoties izskatās, ka šiem uzņēmējiem nav jēgas par komunikācijas būtību, lai gan viņi ikdienā ar to faktiski nodarbojas. Viņu kompetence ir ierobežota tāpēc, ka sabiedrisko zinātņu atziņas šajā biznesā izmantotas netiek. Tas nozīmē, ka šis bizness būs tikai vienas paaudzes lieta. Medičī vai Fugeru nams (tieši tāpat kā Hanzas savienības uzņēmēji) prata saprast apstākļus, iespējas un izveidot impērijas četru līdz piecu paaudžu garumā. Iespējams, ka tolaik pārmaiņas nebija tik straujas kā šodien un apdāvināti cilvēki ar naudu spēja gudrāk piemēroties un izmantot apstākļus savā labā. Ja mantinieki vairāk aizrāvās ar ieprecēšanos aristokrātu ģimenēs (titulu dēļ), sāka būvēt grandiozas pilis vai vēlējās kļūt par talantīgu mākslinieku mecenātiem, tad uzņēmējdarbība bija nolemta iznīcībai un nākošajā paaudzē vairs neeksistēja. Tādejādi ceļš pie bankrota bija īss. Starp citu, tas mēdz būt īsāks nekā no malas izskatās.

Tāpēc raugos uz tehnofeodālisma ambīcijām mierīgi. Bez bažu. Piemēram, izlasot, ka Amazon turpmāk nodarbosies arī ar atkritumu biznesu, lai labāk saprastu, ko mēs lietojam. Tātad

izejot no atkritumiem tiks veidots nākotnes piedāvājums Amazon veikalā. Būvētas mārketinga kampaņas, kas nodrošinās lielāku peļņu Džefam Bezosam. Šāds domu gājiens nepārsteidz. Taču tramplīns nākotnes biznesa maģistrālēm tas nav.

Tas, ka superbagātie miljardieri pašlaik aizraujas ar zinātniskās fantastikas sapņiem ir labi. OK, kolonizēsim Marsu un dzīvosim uz planētas TOI 700. Tam visam var piekrist, taču šī nav nākošā sērija filmai ar nosaukumu „interneta attīstība“. Šeit ir runa par komunikācijas pagaidām neizpētītajā iespējam, nevis par jaunu datoru vai planētu atklāšanu. Tātad šis nav tehnikas bet sabiedrisko zinātņu lauks.

Jā, tehniskie atklājumi padara dzīvi ērtāku, vieglāku. Taču paši atklājēji ne vienmēr zina un saprot kādas sekas kārtējais atklājums izraisīs. Tā tas vienmēr ir bijis. Šoreiz miljardieri ir iebraukuši komunikācijas zinātņu sfērā bez respekta par procesiem šajā jomā. Tas nozīmē, ka mums nav jāsatraucas. Lai Zakerbergs turpina aizrauties ar virtuālo realitāti, kuras racionālais izmantojums turpina būt ierobežots. Lai Bezoss (kā kārtīgs pinkertons) turpina analizēt mūsu atkritumus. Lai Teslas saimnieks ievieš maksas ieejas biļeti Twittter lietotājiem un mēģina noregulēt Krievijas konfliktu ar Ukrainu. Katrs var darīt, kā vien vēlas arī tad, ja izrādei tūliņ nolaidīs priekškaru.

Diemžēl tā būs.

Kāpēc Latvija dod priekšroku tehnokrātiem nevis politiķiem?

Leave a Reply