Ekrānā redzams drona videoieraksts, kurā militārā automašīna ieripo kādā viensētas pagalmā un no to tās izlec bruņoti FBI vīri. Tas notiek Deitonā Masačūsestā. Viņu priekšā nostājies jauns vīrietis sarkanos šortos, paceļ rokas un lēni atkāpjas. Atļauj uzlikt sev roku dzelžus. Tas ir Džeks Duglass Takseira, kurš tiek turēts aizdomās par Pentagona un amerikāņu izlūkdienestu slepeno dokumentu nopludināšanu – vēsta laikraksts New York Times. Viņš ir 21 gadus vecs ASV gaisa spēku nacionālās gvardes līdzstrādnieks. Izmantojot privātās tiešsaistes tērzēšanas platformu “Thug Shaker Central” publiskojis slepenus un stratēģiski svarīgus dokumentus visiem, kas to vēlas izlasīt.
14.aprīlī viņu šādi aizveda no mājām uz ieslodzījuma vietu un tur ir sākusies izmeklēšana. Starp citu šis nav izņēmuma gadījums. Džeks ir tikai „viens no“ tiem amerikāņu armijas cilvēkiem, kas rīkojušies līdzīgi – publiskojuši slepenus dokumentus ienaidniekam, ziņkārīgajiem vai medijiem. Kamēr šis Džeks Duglass gaida savu tiesu, ir vērts papētīt kāpēc amerikāņiem ir tik daudz trauksmes cēlāju vai nodevēju, kas strādā armijā un piegādā savas valsts noslēpumus visiem pārējiem.
Omnicīda karognesējs
Sāksim ar modernajiem laikiem. Proti – ar 70. gadiem un Danielu Elsbergu (Daniel Ellsberg), kurš apzināti publiskoja gigantisku apjomu slepenu amerikāņu dokumentu, lai pārtrauktu karu Vjetnamā un apkarotu „auksto karu“. Viņu dēvē ne tikai par „trauksmes cēlāju“, bet arī par amerikāņu politisko aktīvistu, jo 1971.gadā viņš piedāvāja laikrakstam The New York Times un The Washington Post gigantisku lērumu slepenu dokumentu, kurus bija nesis ārā no darba vietas un pa vakariem, kopā ar saviem bērniem kopējis, lai publiskotu.
Pats sevi dēvē par „drosminieku“ un bija izrēķinājis cik cilvēku ies bojā atomkara apstākļos, ja amerikāņu uzbruks Maskavai vai Pekinai ar kodolieročiem. Šī iemesla dēļ vēlāk masīvi nopludināja slepenus dokumentus, lai neļautu Rietumiem izvirzīties vadībā attiecībā pret Padomju Savienības un Varšavas militāro bloku. Pašlaik Daniels ir 91 gadu vecs un tiek uzskatīts par pašu populārāko „trauksmes cēlāju“ pasaulē. Pat par leģendu.
Taču sāksim no gala. Kā viss sākās? Pēc veiksmīgu studiju beigām, jau 30 gadu vecumā ieguva iespēju strādāt pētnieciskajā centrā Rand Corporation, kas cieši sadarbojās ar Balto namu un Pentagonu. Viens no viņa pienākumiem, bija izveidot amerikāņu kodolieroču stratēģiju. „Toreiz jautāju saviem priekšniekiem (Joint Chiefs of Staff) cik cilvēku ietu bojā, ja ASV uzbruktu Maskavai un Pekinai. Saņēmu atbildi, ka apmēram 325 miljoni būtu krievi un ķīnieši, bet 100 miljoni Rietumeiropā, 100 miljoni tā laikā Austrumu blokā utt.“, – raksta savās piezīmēs Elsbergs. Loģiski, ka viņa galvā piedzima pārliecība par to, ka šis ir pats ļaunākais projekts kādu cilvēce spēj īstenot un viņam jādara viss, lai tas „tā“ nenotiktu. Viņu satrauca jēdziens ”first use”, kas nozīmē, ka atomierocis tiek lietots ienaidnieka sabiedēšanai. Pašlaik, Ukrainas kara apstākļos, šo formulu aktīvi lieto Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Toreiz bija citādi un Elsbergam šķita, ka tieši amerikāņu politiskā vadība to izmantos un iznīcinās cilvēkus uz zemeslodes. Tāpēc viņš nonāca pie slēdziena, ka šāda politika ir nevis pašnāvība (suicide), bet visu cilvēku nogalināšana (omnicide). Tātad omnicīds ir cilvēku izdzīvošanas iespēju likvidēšana uz zemes ar kodolieroču palīdzību.
1971.gadā Vjetnamas karš jau bija satraucošs fakts visiem, jo tajā mira neskaitāmi cilvēki. Elsbergs tiek klāt slepeniem dokumentiem par šo karu un redz kās tur viss notiek. Viņam ir pārliecība, ka nopludinot reālos notikumus un faktus, viņš varētu šo karu apturēt un panākt, ka amerikāņi aiziet no Vjetnamas, atstājot šo placdarmu krieviem. Tāpēc viņš izlēma, ka ir jāsakopē visi slepenie dokumenti un jānodod tie publiskošanai amerikāņu kvalitātes medijiem, kas arī tika izdarīts. Tās bija 7000 lappuses, kas tika savietotas 47 mapēs, lai iznestu ārā no slepenības skapjiem un publiskotu kā The Pentagon Papers. Rezultātā sekoja politiska zemestrīce. Niksons bija spiests demisionēt un pretkara kustība ieguva degvielu savām turpmākajām aktivitātēm. Vēlāk sekoja viņa indēšanas mēģinājumi, kas neizdevās, 115 tiesas un visbeidzot Daniels tika attaisnots un vēl šodien karo pret NATO. Arī pašlaik, brutālā Ukrainas kara apstākļos, viņš nenostājas pret Putinu. Lai gan tagad tieši Putins vēlas sarīkot omnicīdu. Jā, Elsbergs to saprot, taču nenosoda. Viņam šķiet, ka Somijai tomēr nevajadzēja iestāties NATO un Zviedrijai tas noteikti neesot jādara, jo NATO bloks esot „ļaunums“. Ja viņam uzdod nepatīkamus jautājumus par Putina stratēģiju, tad Elsbergs slikti dzird un izvairās atbildēt. Vispār viņš runā daudz un raiti, bet tikai par to ko vēlas pateikt. Viņš ir harizmātisks, ir taisnīguma patoss, bet daudzas lietas pēc viņa loģikas šodien vairs nefunkcionē, lai gan filmas par viņa varoņdarbu ir interesantas.
Kā es to vērtēju? No vienas puses var būt taisnīgs trauksmes cēlēju motīvs, taču no otras puses nav piedodams, ka aktīvisti uz savu roku var viegli iznest ārā no darba telpām slepenus dokumentus, tos publiskot un pakļaut briesmām tūkstošiem cilvēku. Viņi tā izlemj un rīkojās, lai gan viņu kompetencē nav šādu lēmumu pieņemšana. Proti – viņi zina pārāk maz, lai izlemtu tik svarīgas lietas, neparedzot tālākās sekas pilnībā.
Spiegošana ar Lady Gaga DVD
2009. gadā kāds amerikāņu izlūkdienesta darbinieks Irākā sēž pie sava datora un izmanto disku ar Stefānijas Džoannas Andželīnas Džermanotas (plašāk pazīstama kā Lady Gaga) dziesmu kā krātuvi, kurā tiek iekopēta slepena informācija. Tehnoloģijas kļuvušas modernākas un nevienam vairs nav jābāž papīri portfelī un jāiet vakaros pie kopējamās mašīnas, lai izveidotu kopijas. Tā kā to darīja Elsbergs. Tagad var pārvietot failus ekrānā. Tas ir vieglāk un ērtāk.
No malas izskatās, ka cilvēks darbā klausās mūziku, bet faktiski viņš dara pavisam ko citu. „Mūzikas fanu“ sauc Bradlejs Menings (Bradley Manning) un viņš iegājis vēsturē ar to, ka 2010.gadā nosūtīja visus izkopētos slepenos amerikāņu failus WikiLeaks līderim Džulianam Asanžam, kas tos publiskoja. Vēlāk Meningam izvirzīja apsūdzības par vairāk nekā 250 000 ASV diplomātisko dokumentu un 500 000 armijas militāro dokumentu (par kara darbību Irākā un Afganistānā) publiskošanu caur vietni WikiLeaks. Savu karadienestu viņš bija sācis 2009.gadā kā izlūkošanas analītiķis Bagdādē. Viņu atmaskoja, aizturēja, tiesāja, draudēja 35 gadi cietumā, bet pēc tam „trauksmes cēlāju“ un spiegu atbrīvoja. Šodien viņš ir mainījis dzimumu un pašidentificējas kā sieviete – Čelsija E. Meninga.
Arī viņš sevi uzskata par trauksmes cēlāju un ir atmaskojis amerikāņu armijas pārkāpumus Irākā. Viņu atklāja un atmaskoja kāds hakeris, viņa draugs. Kāpēc tā notiek? No vienas puses ir labi, ja sabiedrību informē par kara noziegumiem un armijas pārkāpumiem. Tas ir lieliski un pareizi. Taču no otras puses nav pieļaujams, ka svarīgu izlūkošanas informāciju ar vārdiem un uzvārdiem nodod ienaidniekam. Manuprāt, šīs ir divas dažādas lietas. Izrādās, ka likums tās redz nepietiekami detalizēti. Menings nebija krievu vai ķīniešu spiegs un viņš neveica šo „pludināšanu“ ienaidnieka interesēs. Nesaņēma par to naudu. Taču skaidrs, ka tas ko viņš izmantoja, var izmantot ienaidnieks. 2017.gadā viņš jau ir sieviete un prezidents Obama viņu apžēlo. Vai šāda prezidenta rīcība nav signāls citiem – rīkoties līdzīgi un kļūt par varoņiem? Obamam liekas, ka tā nav.
Nākamais bija Edvards Snoudens, bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības pārvaldes darbinieks, kurš 2013.gadā publiskoja slepenu informāciju par NSA globālās novērošanas programmām. Viņš paslēpās Krievijā un 2022.gadā ieguva Krievijas pilsonību. Tātad – darīja tieši to pašu ko Menings un tika tiesāts ASV prombūtnē. Lielbritānijas cietumā joprojām atrodas viņa sabiedrotais Džulians Asanžs, kas dokumentus publiskoja.
Vai amerikāņi ir iemācījušies sodīt slepenas informācijas pludinātājus?
Izskatās, ka likumi, noteikumi un sodi ir atrasti. Viņi ir sabiedrotie mūsu cīņā pret Putinu un nav akceptējami, ka Džeks Tišeira var šādi rīkoties arī šogad. Ukrainas kara apstākļos.
21 gadu vecais jaunietis pašlaik ASV ir aizturēts un reportieri seko notikumu attīstībai. Tiesas procesa laikā kādā balss no zāles iesaucās: „Es mīlu tevi, Džek!“ un aizturētais nekavējoties atbīdīja: „Es tevi arī, tēti!“.
Kas īsti noticis. Vai 21 gadu vecais amerikānis kalpoja krieviem vai ķīniešiem? Nē, izskatās, ka viņš ir ticīgs Trampa piekritējs un centās ar šo slepeno dokumentu publicēšanu traucēt Džo Baidena administrācijai palīdzēt Ukrainai. Sākumā it kā vēlējās demonstrēt saviem internētā atrastajiem draugiem savu pārākumu un parādīt, ka viņš ir viens „super džeks“, lai pārējie var viņu apbrīnot. Tāpēc vispirms šie slepenie dokumenti tika publiskoti videospēļu vietnē. Vienaudžiem. Taču tur tos vēlāk atrada, gan krievi, gan ķīnieši, gan ukraiņi, gan arī mēs un mediji. Jā, šie dokumenti rāda slepenas sarunas, datus par ukraiņu armiju. Tos lasot, man rodas iespaids, ka amerikāņiem svarīgus dokumentus vairāk dot nevajadzētu, ja viņu armijā pie šādiem tekstiem tik viegli piekļūst vieglprātīgi avantūristi.
Kā iespējams, ka IT tehniķis tik vienkārši paņem un publisko? Viena daļa domā, ka viņš ir izmatojis apkārtceļus, lai tikt klāt šai informācijai. Tagad Džeks ir visiem izstāstījis kāds ir Ukrainas aizsardzības projekts un nodevis to krieviem – bez maksas.
Vai kāds atbalsta Džeku Duglasu Takseiru (Tišeiru) un uzteic viņa nodarījumu? Jā, ir viena daļa cilvēku dzimtenē, kas viņu aizstāv. Tie ir ASV labējie spēki un Donalda Trampa piekritēji. Šī lieta tiek politizēta un iespējams, ka tāds arī bija viņa pasākuma mērķis.
[i] Virsraksta citāts no reģenta Aksela Ūksenšernas padomiem Zviedrijas karalim Gustavam II Vestfālenē 1648.gadā