Padomju Savienība atriežas. Tas notiek Ukrainas kaujas laukā, jo BTR-50 ir ieradies un karos frontē. Šis ierocis ir dzimis 1954.gadā. Solīdos gados. „Krievi sēdēs savās bleķa kastēs, kuru sienas viņus aizsargā pret vāju uguni. Lietos munīciju, ieročus no pagājušā gadsimta 50. gadiem, Kalašņikovu ieskaitot. No augšas viņi ir neaizsargāti,“- konstatē Jorgens Elfvings.
Putins turpina “kratīt pūra lādes“ un šo to tur arī atrod.
Savukārt, MT-12 Rapiru sāka ražot 1960.gadā un to lieto gan krievi gan ukraiņi. Ukraiņi veco ieroci pārveidojuši, uzstādot uz MT-LB bruņutransportieriem. „Šie visi ir pārāk veci ieroči. Nav piemēroti šodienas karadarbībai“, – konstatē Elfvings.
Tankus T-54 un T-55 krievi sāka ražot 1945.gadā. Vēlāk uz šīs bāzes tika veidots T-55, kas kļuva par aukstā kara simbolu. Oficiāli tos beidza lietot 2010.gadā, taču noliktavās tie esot joprojām. Conflict Intelligence Team pavasarī novēroja, ka krievi šos tankus (T-54 un T55) transportē ar vilcienu no Arsenjevas uz rietumiem. Vēlāk novēroja, ka šie tanki parādījās frontē pie Zaporižjas.
Pērn, maija beigās Kremlis atveda uz fronti T-62 Melitopolē. Vairums no tankiem nonāca Donbasā, Dņepras kreisajā krastā. Šis ir pats parastākais tanks, kuru krievi ražoja „aukstā kara“ apstākļos. Masveida ražošana tik uzsākta 1960.gadā un tos lietoja Prāgas pavasara sacelšanās apspiešanai 1968.gadā. Pēc tam tos izmantoja Afganistānas karā un Čečenijā. Pašlaik krievi cenšas šos tankus uzlabot. Viņu „uzlabojumu temps“ ir 600 tanki mēnesī. Izskatās iespaidīgi, taču nezin vai ir ticami.
Haubici D-1 sāka ražot 1943.gadā. Lietoja līdz 1980.gadam. Taču (kā norāda krievu patriotu blogeris Andrejs Morozovs), D-1 krievi lieto Ukrainas frontē kopš augusta. (DN)
Krievu izveidotā frontes līnija ir simtiem km gara. Viņu komandieri sūrojas par kaujinieku spara trūkumu, taču ierastā hierarhiskā sistēma traucē attīstīt modernu, ar iniciatīvu apveltītu karotāju komandu. Kādi ir krievu armijas vājie punkti?
Pirmkārt, „ ir izveidota pārāk gara frontes līnija. Tās apsargāšanai vajag daudz karavīru, nav iespējama kustīga aizsardzība. Lai aizsargātu šādas stacionāras vienības, nepieciešams daudz artilērijas un tanku. Domāju, ka viņiem nepietiek karavīru šādai akcijai“, – uzskata Juhans Hoivinens.
Otrkārt, krievu karaspēks līdz šim ir cietis gigantiskus zaudējumus Ukrainā. Pagaidām nav skaidrs cik upuru, cik ievainoto faktiski bijis, bet britu novērojumi liecina, ka februāri viņiem bijis ap 200 000 kritušo. Paši krievi apgalvo, ka kritušo esot maz – tikai 5937 personas. Tas, ka nepietiek karotāju, liecina vāgnerarmija un Kadirova aktivitātes. Karotāju viņiem nepietiek.
Treškārt, krievu armijā ir zems motivācijas līmenis. Vairums kaujinieku nav apmācīti un sagatavoti kaujām, daļa no viņiem nevēlas karot ar kaimiņiem un spiesti samierināties ar sliktu apģērbu. „Krievu karavīri dara tikai to ko viņiem komandieri liek un viss“, – konstatē Hoivinens. Viņiem neesot raksturīga iniciatīva vai entuziasms.
Ceturtkārt, vertikālā armijas hierarhija ir krievu pats sāpīgākais un vājākais punkts. Visi lēmumi tiek pieņemti „augšā“ un nosūtīti uz apakšu izpildei.
Piektkārt, krieviem trūkst tanku, bruņutransportieru un artilērijas sistēmas. Jaunie prettanku ieroči vēl nav izmēģināti un nevar zināt vai tie būs lietderīgi.
Sestkārt, vāji gaisa spēki. Baidās lidot pa Ukrainu, jo pretgaisa aizsardzības sistēma mēdz krievu lidoņus notriekt. Lai no tā izvairītos, nākas lidot 3000 metru augstumā. Šādā režīmā nākas lietot bumbas, kuras vada ar GPS.
Taču atgriezīsimies pie pavasara uzbrukuma.
Izskatās, ka nākamā kauja notiks pie Marinkas. Tā ir pilsēta Doņeckas zonā. Ja ukraiņiem izdosies šo pilsētiņu ieņemt, tad viņi pārņems savā kontrolē dzelzceļa komunikāciju, lidostu un ūdens piegādes sistēmu, kas apgādā Doņecku ar dzeramo ūdeni. Tas ir durvis.
„Tas nozīmēs, ka ir atslēgs Doņeckas reģions no rietumiem. Šāda ukraiņu uzvara izraisīs paniku Doņeckā, izsauks bēgļu plūsmu uz Krieviju“, – uzskata Hoivinens.
Doņecka atrodas krievu kontrolē kopš 2014.gada.
Novērojumi rāda, ka ukraiņi sākuši savu lielo pavasara uzbrukumu tieši Bahmutā. Vakar atgūti divi kvadrātkilometri. Pat vāgneriešiem nākas atkāpties.
Tikmēr Krievija tikko izvietojusi zemūdeni Melnajā jūrā, aprīkojot to ar 12 Kalibra raķetēm. (Interfax)
Attēlā ukraiņi pie Bahmutas (DN)