Pirms divām diennaktīm (naktī) Krievijas robežsargi šķērsoja Igaunijas ūdeņus un izņēma no upes tur izvietotās 24 bojas, kuras izmanto, lai iezīmētu kuģošanas ceļu un atvieglotu kuģošanu Narvas upē. Videoierakstā redzams, kā no krievu laivām maskēti vīrieši (no Krievijas robežsardzes) sāk kraut igauņu bojas savā  laivā. Kopumā redzami pieci cilvēki. Incidents notika starp Narvas pilsētu un deltu, kur upe ietek Baltijas jūrā. Krievija joprojām nav komentējuši šos apgalvojumus.

Pēc igauņu domām: “Bojas bija nepieciešamas, lai izvairītos no navigācijas kļūdām, lai mūsu zvejnieki un citi cilvēki kļūdas dēļ neiebrauktu Krievijas ūdeņos,” paziņojumā sacīja robežsardzes apgabala priekšnieks Ēriks Purgels. Igaunija ceturtdien pieprasīja, lai Krievija sniedz paskaidrojumus, bet atbilde joprojām nav saņemta. (Radio Liberty) NATO vadītājs Jens Stoltenbergs (pēc incidenta) ir sazinājies ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un uzsvēris: “NATO atbalsta mūsu sabiedroto Igauniju pret jebkādiem draudiem tās neatkarībai,” – viņš rakstīja X.

Krievijas provokācija Narvā notika nepilnas 24 stundas pēc tam, kad krievu valdības tīmekļa vietnē bija publicēts projekts, kurā redzami plāni paplašināt Krievijas teritoriālos ūdeņus Baltijas jūrā, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības.

Krievi sākuši kacināt Baltijas zonas valstis. Pavisam drīz “savādas lietas “ (Kremļa provokācijas) var notikt arī pie mums. Latvijā. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot nobijies pirms jūnijā Šveicē gaidāmā miera samita. Tāpēc viņš tagad gribot risināt citas sarunas –  „par pamieru”. Tā apgalvo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Putins grib noslēgt pamieru, saglabājot iekarotās Ukrainas teritorijas savā kontrolē. “Miera sanāksme ir formāts, kurā Putins vairs nevarēs melot. Bez meliem viņš ir pilnīga nulle,” – uzskata Zeļenskis. (TT)

Ukraiņi bijuši spiesta pārtraukt izmantot daļu ASV ražotas satelītu vadāmās munīcijas, jo krievi tās elektroniski traucē. Par to laikrakstam The Washington Post ziņojušas ukraiņu amatpersonas. To skaitā ir artilērijas sistēma Himars un ar GPS vadāmā artilērijas šāviņu sistēma Excalibur. Tiek uzskatīts, ka šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Krievija ir guvusi pārsvaru kaujas laukā, un Ukraina ir vērsusies pie ASV, lai mēģinātu panākt tehniskus uzlabojumus šo sistēmu darbā. (DN)

Sešas NATO valstis, kas robežojas ar Krieviju, izveidos “dronu mūri”, lai aizsargātos pret krievu “provokācijām”. Šajā projektā iesaistīta arī Latvija. (TT)

Ukraina apturējusi Krievijas ofensīvu Harkivas pierobežas reģionā un tagad tur veic pretuzbrukumu, ziņo Ukrainas bruņotie spēki. Tikmēr Krievija pastiprina uzbrukumus citās frontes daļās. “Situācija tiek kontrolēta, notiek pretuzbrukumi” – ziņo medijiem Zeļenskis. (SvD)

Interesantu un vērtīgu pienesumu šajā karā nodrošina jaunā paaudze jeb e-sporta atlēti, kas uzauguši ar videospēlēm. Vienā no frontes līnijām Ukrainā cīnās tieši viņi – jauni vīrieši, ne vecāki par 25 gadiem, no video spēļu paaudzes. Viņi cīnās par savu valsti reālā karā, ar savu dronu palīdzību medījot krievu uzbrucējus ekrānā. Ierakumos. „Piemēram, lidojam šeit, kur ir lidmašīnu skrejceļš. Ja ieraugām bariņu krievu maitas, tad sākam viņus sist,” saka TV sižetā Kara. Geimeri piedalās un tas ir lieliski. „Krievi nevēlas šajā sektorā pie Harkivas karot ar tankiem, te viss notiek dronu kaujās”, – konstatē karavīrs Kara.  (SVT)

Attēlā viens no bijušajiem geimeriem, tagad – karavīriem (SVT)