Pienācis brīdis, kad iespējams varam svinēt kārtējā kara pārtraukšanu. Tuvējos Austrumos. Hamas, Izraēla un Tramps esot panākuši izlīgumu un vienojušies, kas šis karš ar šo beidzas. Tas nozīmē, ka aizvakarnakt (nakts vidū pēc mūsu laika) tika paziņots, ka starp Izraēlu un Hamasu ir panākta vienošanās par pamieru. “Lieliska diena Izraēlai, lieliska diena pasaulei,” sacīja Tramps.  “Diplomātisks panākums, nacionāla un morāla uzvara Izraēlas valstij,” sacīja Netanjahu.”Slava mūsu unikālajiem kaujiniekiem!” – dimdināja Hamas. Savā preses ziņā slavējot “mūsu karavīrus, kuri demonstrējuši nepieredzētu varonību, stājoties pretī fašistu okupācijas spēkiem!”

Kā redzat – visi jūtas uzvarējuši. 

Pēc Trampa teiktā, sagūstītajiem tiks atļauts atgriezties mājās jau nedēļas nogalē. Gazas sektoru vairs nebombardēs. 

Viss. Punkts. 

Vai Hamas atdos ebrejiem visus 48 ķīlniekus, kas joprojām tiek turēti Gazā? Cik no viņiem vispār vairs ir dzīvi?

Vai Izraēla un Hamas spēs vienoties par to, kuri palestīniešu ieslodzītie tiks atbrīvoti apmaiņā? Hamas vēlmju sarakstā ir vairāki vārdi, par kuriem Izraēla iepriekš ir paziņojusi, ka nekad neapsver atbrīvošanu.

Vai Izraēlas parlaments Knesets nobalsos par Trampa plānu?

Jautājumu vairāk nekā atbilžu, taču cilvēki var atvilkt elpu. 

Tramps ir centies paātrināt šo procesu. Steidzas, jo grib iegūt sev Miera prēmiju. Tāpēc Gazas ķīlnieku radinieki Izraēlā viņu jau nominējuši Nobela Miera prēmijai, kuru paziņos šodien. 

Man būtu liels prieks, ja kaut kas līdzīgs notiktu Ukrainā. Vienotos un izbeigtu bombardēšanu, slepkavošanu un grautiņus. 

Viss un punkts. 

Taču tas nenotiek. Šis karš trupinās jau 3,5 gadus. Tūkstoši jau gājuši bojā vai ievainoti. Cilvēki noguruši no kara nelaimes. Abām pusēm trūkst karavīru. Personāla trūkums pašlaik novedis pie tā, ka frontes līnijā veidojas “plaisas starp kājnieku pozīcijām”, ziņo laikraksts “Ukrainska Pravda”.

Plaisas var būt no 200 līdz 300 metru garas vai pat no 500 līdz 700 metriem. Dažos gadījumos pat līdz kilometram. “Tas nav labi. Tie ir pārāk lieli attālumi,”- uzskata zviedru kara eksperts Johans Hoivinens. (DN) Pēc Hovinena teiktā, 30 karavīru vads parasti nosedzot 200 līdz 300 metru garu aizsardzības līniju. Pēc viņa domām, ukraiņiem pašlaik trūkst kaujinieku. “Droni mudž gaisā nepārtraukti, ir bail riskēt ar dārgajām kara mašīnām, kuras drons spēj iznīcināt vienā rāvienā,” – viņš uzskata. Dažas pozīcijas ieņem karavīri, kas reāli nav spējīgi karot, jo ir ievainoti.

 “Galvenais mērķis ir nokļūt aiz ienaidnieka līnijām un veikt tur ielenkumu. Gan no kreisās, gan labās puses. Atrodot šādu spraugu, ielenkšanas manevrs ir iespējams. Taču, neskatoties uz to, ka šādas spraugas ukraiņu aizsardzībā eksistē, krieviem nav bijuši lieli panākumi. Viņi it kā varētu uzbrukt smagāk, taču tas krieviem līdz šim nav izdevies. Nav izslēgts, ka Kremlis gaida ziemu, lai uzbruktu skarbāk”, – domā Hoivinens.

Tātad, neskatoties uz spraugām ukraiņu aizsardzības līnijā, Krievijai līdz šim nav bijuši lieli panākumi frontē. Tā uzskata Hoivinens.

Bloomberg News ziņo, ka Krievijas uzbrukumi jau sagrāvuši vairāk nekā pusi no Ukrainas dabasgāzes ieguves sektora. Tas nozīmē, ka valstij, visticamāk, būs jāimportē gāze gandrīz divu miljardu eiro vērtībā, lai pārlaistu gaidāmo ziemu. (Bloomberg) Tas atbilst aptuveni 20% no valsts gada gāzes patēriņa. 

Ļaunums, kuru producē Putins, ir trokšņains un masīvs. To var labi redzēt un dzirdēt pa gabalu. Visi to pamana un daudzi novērtē, kā varenu un neuzvaramu. Kā gigantisku smaku vai bezgalīgu melno caurumu, kuram nav gala vai malas. Kā bezrobežu postu jeb tumsu, kas absorbē visu kam pieskaras. Lai gan faktiski ļaunums ir banāls un tukšs kā tuksnesis bez ūdens. Tas var nobaidīt, bet nav spējīgs ko radīt vai uzveikt, jo ir trokšņains amorālā posta imperatīvs, kas cieš pats no sevis. Iet bojā pats no sevis, caur sevi un sevī. 

Tā tas notiks arī šoreiz. Ukrainas kara kontekstā. 

Attēlā: Ukrainas karavīri Doņeckas apgabalā 2025. gada 25. septembrī. Foto: Dans Bašakovs/AP