Stratēģiskā komunikācija jeb PR nav 1. aprīļa joks

2011. gada 1. aprīlis

Foto SVD

Šodien zviedriete Suzana Tarkovska ir ceļā no Kairas uz Lībijas kara zonu. Viņas ceļa mērķis ir nemiernieku pārņemtās kara zonas Lībijas rietumos.

Bengazi pilsētā, kas ir pašlaik galvenais partizānu kara centrs, viņa gatavojas iekārtot savu PR biroju.

Stratēģiskā komunikācija ir nozīmīgs virziens jebkurā kara darbībā. Tas nodrošina informācijas piegādi pasaules medijiem un Lībija ir pašlaik PR iespēju zeme. Protams, ka par ”vietu zem saules” tūliņ sāks cīnīties lielie PR biznesa monstri, taču (kā parasti) visefektīvākās ir mazās publisko attiecību vienības, ar vietējo noenkurojumu.

Suzana mēģina aizsteigties notikumiem priekšā un ir pamats prognozēt, ka viņai arī šoreiz izdosies tieši tāpat kā līdz šim Irākā un Afganistānā, kur viņa veiksmīgi vadīja stratēģiskā informācijas plūsmu aizvadīto trīs gadu laikā (PR uzņēmumā ar 200 darbiniekiem). Šo biznesu Suzana nesen pārdevusi un tagad pie horizonta ir jaunas iespējas Lībijā.

Publiskās attiecībās ir sarežģīta joma, jo cieši saistītas ar publiskās domas svārstībām, modi un modernajiem impulsiem.

Tiem, kas PR studējuši uz ”ekonomisma bāzes” un, ”izejot no mārketinga” būs grūti palikt šajā jomā turpmāk ar panākumiem. Laiks visu noliek savās vietās, PR instrumenti nav izņēmums.

Šodien, pirmajā aprīlī, daži Latvijas mediji ievietojuši ”smaidiņus” pie publicistikas anekdotēm.  Izlasot šodien ”Dienā” oligarha kārtējo ”domu izvirdumu” par to, ka ”daudzbērnu ģimene – tas ir atbildīgi, moderni un seksīgi” es vairākas reizes pārbaudīju vai šis izteikums nav aprīļa joks. 🙂 Nē ”smaidiņš” klāt nebija pielikts. Par sliktiem jokiem soda bargi. Visās nozīmēs. Demogrāfija nav process, kuru šodien var uzmundrināt ar pārmetumiem, bakstīšanu no kanceles, uzbrēcieniem vai sekliem jokiem kā PSRS 80. gados. Kamēr Latvijā eksistē bērnu nami un pamesti mazuļi glābejsilītēs, ir perversi un sekli runāt minētā oligarha tekstus. Morāli un ētiski noziedzīgi attiecībā pret valsti un sabiedrības nākotni. Valstiskās domāšanas viņa PR jeb publisko attiecību ”vērpējiem” tomēr nav.

Protams, ka pazīstamu cilvēku PR metodes mēdz būt arī neparastas. Civilizētās valstīs morāles latiņa šajā jomā parasti ir stipri vien augstu novietota. Iespējams, ka tieši tāpēc sērs Dāvids Tangs ar lieliem  panākumiem laidis pasaulē savu ”slavenību raudu mūri” interneta vietnes izskatā.

Runa ir par ICorrect kā biznesa ideju PR jomā. Slaveni, populāri un aizvainoti cilvēki var šajā vietnē uzrakstīt visu, kas viņiem uz sirds, pēc kārtējā mediju apmelojuma.

Aktieris Stephen Fry jau paskaidrojis, ka viņam ”nekas nav pret katoļiem”, Tonija Bleira sieva izskaidro, ka viņa nekad neesot devusies medības kopā ar Kadafi, ka to pašlaik apgalvo britu skandālu prese un Sienna Miller pasvītro, ka viņa nav pieejama Twitter vietnē.

Pašlaik ”raudu mūrim” ir pieteikušies 35 biedri, kas maksā vispirms interneta vietnes īpašniekam 500 latus un pēc tam var rakstīt ko vien vēlas. Eleganti! Protams, ka šos apgalvojumus neviens nepārbauda un ir pamats secināt, ka rietumos šim PR veidam drīz pievērsīsies arī uzņēmumi un korumpēti ierēdņi, lai spodrinātu savu tēlu. Britu mediji pret jauno aktivitāti izturas skeptiski. No PR viedokļa īsti prātīgi nav ”kustināt” vecus notikumus, kā to, piemēram, mēģina Bianca Jagger, aprakstot 70. gadu uzdzīvi Studio 54

Latvijā šādu vietni nevajag. Tur katram oligarham ir sava avīze. Līdzīgi Kadafi vai krievu politiķiem, arī mūsējie katru dienu bārsta savus ”domu graudus” medijos, kas viņiem pieder. Pavisam drīz mediju vietā mums Latvijā būs publisko attiecību jeb PR ziņojumu dēļi. Kā kādreiz PSRS laikā – goda plāksnes.

Latvijas oligarhu PR ideju vērpēji pavisam drīz izvietos šādas goda plāksnes uz stūriem, skvēros un pilsētu centros un uz daudzstāvu ēku brantmūriem jau sen būtu pienācis laiks izlikt ciņu portretus ar apgarotiem skatieniem uz nākotni.

Tas nav aprīļa joks.

Tikmēr zviedri turpina sūroties par trim lācēniem, kuru mammu no lāču migas aizbaidīja dumji puikas Zviedrijas ziemeļos. Vācieši nevar aizmirst savu leduslāci Knutu Berlīnes zooloģiskajā dārzā. Tur deg sveču liesmas, plašumā vēršas ziedu klēpji, kurus grezno vēstules, dzeja un poēmas, veltītas nu jau aizsaulē esošajam Knutam.

Viena no vēstulēm ir rakstīta protesta formā – ” Arī ledus lācim var būt lauzta sirds!”

Tas ir mājiens ar mietu zvēru dārza administrācijai, kas lika Knutam uzturēties būrī kopā ar viņa bioloģisko mammu, kura nabaga zvēru savulaik bija pametusi un turpināja vajāt vairākus gadus, apmeklētāju acu priekšā. Mīlestība neierodas automātiski tur kur piedzimst bērni vai skan Mendelsona kāzu maršs. Šis process nav mehanizēts.

Paradoksāla ir vāciešu lielā mīlestība pret mammas savulaik pamesto zvēru baltā kažokā ar divām acīm kā dzirkstošām, melnām oglēm. 9000 cilvēku jau parakstījušies interneta līdzjūtību grāmatā Knuta piemiņai. Izskatās, ka baltais lācis ir trāpījis vāciešu sirds centrā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s