Zemenes turpmāk marķēs īpaši, lai var atšķirt savējās no svešajām…

2013. gada 13. jūnijs

Zviedru zemenes, fragaria

Zviedru zemenes, fragaria

Zemenes ir ogu karalienes. Zemeņu laiks ir vasaras skaistākais brīdis. Tāpēc piedzīvot to vēlas ikviens un maksā par mazo ogu kastīti pasakainas summas. Īpaši tad, ja ogas ir vietējās, nevis importa. 

Es arī piederu zemeņu pielūdzēju grupējumam. Tieši tāpat kā jūs, cienījamo lasītāj! 🙂

Tagad – jūnija vidū, mēs stāvam uz šī lieliskā piedzīvojuma sliekšņa.

Tūliņ uz letēm parādīsies ”viņas augstības” – zemenes! Mēs visi skaitīsim sūri grūti sapelnītās ”naudiņas”, lai nopirktu sev un savējiem zemenes. Nesīsim tās mājās svinīgi kā dārglietas un nobaudīsim karaliskā pacilātībā – ar vai bez piena, putukrējuma vai no kristāla traukiem, vai ar sudraba galda piederumiem.

Šis brīdis ir klāt…taču mani māc nelāgas priekšnojautas.

Ja nu atkal…nākas vilties…

Tā, kā tas notika pērn.

Pagājušajā gadā, kad svinīgi pirkām Latvijas zemenes Rīgā, pirms Līgo svētkiem, vairākas reizes (bažīgi) pārjautājām pārdevējai : ” Vai šīs zemenes ir pašmāju? No Latvijas? ”

  • Protams, – nedaudz sašutusi apliecināja simpātiskā kundze. Pēc tam viņa vēl mirkli purpināja par to, ka ” ir nu gan tie cilvēki” un pēc tam vēl mazliet – ” kā par to vispār var šaubīties” , un tad mēs paklausīgi nopirkām dārgu, palielu kārbiņu, pilnu ar sārtajām ogām. Atnesām to mājās un svinīgi apēdām. Ogas likās mitras un mazliet skābas, taču ko gan mēs pašmāju zemenēm nepiedodam? Mēs piedodam visu! Kad kārbiņa bija iztukšota, tās dibenā atklājās avīze. Kāds lokāls poļu laikraksts. Ar to bija izklāts kartona kārbiņas dibens. Ogas, tātad, bija no Polijas. Nevis no Latvijas.

Ar ko poļu ogas ir sliktākas? Ne ar ko, taču ja reiz es vēlos vietējās, svaigās Latvijas ogas, tad pārdevējai nav tiesību mani mānīt un pieprasīt par importa poļu ogām vietējo zemeņu cenu. Vietējās zemenes vienmēr mēdz būt dārgākas par importa preci.

Šajā gadījumā atkārtojas bēdīgi slavenais ”zirgu gaļas” skandāla scenārijs. Nav runa par to, ka zirgu gaļa būtu slikta. Nē, ir runa par to, ka pircējam ir tiesības saņemt to preci kuru viņš grib iegādāties, nevis to, ko pārdevējam izdevīgāk mums notirgot.

Tagad, kad atkal stāvam uz zemeņu laika sliekšņa, man nav pārliecības, ka atkal tirgotāji krāpsies un Rīgā man piedāvās importa zemenes  par vietējo zemeņu cenu.

Zviedriem šī problēma nupat arī būs aktuāla. Arī šeit ieved zemenes no Vācijas, Holandes un Beļģijas un pārsaiņo it kā ”vietējo zviedru zemeņu” kārbiņās, lai šādi tās būtu iespējams pārdot par augstāku cenu.

Kā pasargāt savējās zemenes no importa pūļa uzbrukuma? Dagens Nyheter šodien ziņo, ka tiks zinātniski veikta zviedru zemeņu izotopa analīze un ar tās palīdzību turpmāk varēs noteikt vai piedāvātās zemenes ir vai nav vietējās. Šogad šis projekts tiks izmantots eksperimentālā kārtā, taču ar nākamo gadu Lauksaimniecības pārvalde Zviedrijā veiks regulāras analīzes, lai nepieļautu importa ogu ”pārdošanu” zem zviedru zemeņu izkārtnes. 

”Šī metode ir ļoti ērta un viegli izmantojama. Mēs salīdzināsim ogu paraugus ar mūsu analīžu paraugiem un uzreiz pateiksim vai šī ogu partija ir importa vai vietējās ogas”, – šodien skaidro medijiem Jenčepingas lēņa pārvaldes ogu eksperts Magnus Engstedts.

Blēdīšanās ar ogām turpmāk vairs nebūšot iespējama un pēc zviedru ogu eksperta domām, šis apstāklis ”ir daudz vairāk ētikas nevis naudas jautājums”.

Jau tagad zviedru likums pieprasa, lai uz vietējo ogu kastītēm būtu norādīts ne tikai ražotāja vārds, uzvārds, bet arī adrese un telefona numurs. 

Zviedru zemenes pamazām parādās arī veikalos un viena litra cena šeit pašlaik ir apmēram 2 lati.

Nākamnedēļ svinēsim Vasaras saulgriežus ar pašmāju zemenēm galdā!

 

4 thoughts on “Zemenes turpmāk marķēs īpaši, lai var atšķirt savējās no svešajām…

  1. Nav gluži tā, ka dienvidu zemenes būtu tādas pašas, kā mūsējās. Jo vairāk uz ziemeļiem, jo lielāka temperatūras amplitūda, kad dienā ir silts un naktī vēss. Tieši tas dod zemenēm īpašo smaržu un garšu, kas dienvidu un siltumnīcas zemenēm nav tik spēcīgas.
    Kas attiecas uz tirgotājiem, liekas, pagājušo gadu “Bez Tabu” taisīja eksperimentu – ar slēpto kameru prasīja tirgū, kāda ir izcelsmes valsts precei – visi teica, ka Latvijas. Otrajā piegājienā žurnālisti atnāca kopā ar tirgus pārvaldnieci un tad pēkšņi prece izrādījās no citām valstīm un pārdevējas nevienam nesakot, ka prece ir no Latvijas. Tā, ka dažreiz par marķēt nevajag, bet pareizos cilvēkus, kas jautājumu uzdod.

  2. Sandra, visu cieņu, bet nevaru atturēties 🙂
    Vai LATVIEŠIEM poļu zemeņu diētu vajag ieturēt arī attiecībās ar zviedru bankām un zviedru banku darbiniekiem Latvijas valdībā?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s