Gaišmatainā tabora Marija – «Esmeralda-Ringla». Atradeņa drāma pasaules medijos

2013. gada 26. oktobrī, specāli TVNET

Foto no TVNET, Marija - Esmeralda

Foto no TVNET, Marija – Esmeralda

Fakts par mazās, gaišmatainās meitenītes Marijas «atbrīvošanu» no romu tabora Grieķijā ir sašūpojis pasauli.

Viss sākās ar to, ka kādas kratīšanas laikā grieķu romu apmetnē netālu no Farsalas vietējā policija narkotiku un ieroču vietā atrada mazu meitenīti. Pēc policistu domām, gaišmatainais meitēns nevarēja būt savu romu vecāku atvasīte, jo oficiālie vecāki, 39 gadus vecais tēvs un 40 gadus vecā māte, nepavisam neesot viņai līdzīgi. Pēc policijas domām, bērns varēja būt nozagts no kādas Ziemeļeiropas vai Austrumeiropas valsts. Vēlāk DNS analīze pierādīja, ka abi romu tautības vecāki, kas bija meiteni audzinājuši, patiešām nav viņas miesīgā māte un tēvs. Noskaidrojās, ka šajā ģimenē ir reģistrēti 14 bērni, no kuriem vairums nebija atrodami taborā. Policija abus romu audžuvecākus aizturēja, turot aizdomās par bērna nolaupīšanu. Bižainīti, kuru sauc Marija, nekavējoties nodeva labdarības organizācijas Smile of the Child aprūpē. Bērns esot labi runājis romu valodā, mazliet saprotot arī grieķiski, bet izskatījies apjucis un nelaimīgs.

  • «Šo bērnu izmantoja ubagošanai pilsētas Larisas ielās un laukumos, jo viņa ir gaišmataina un ļoti piemīlīga,» raidorganizācijai BBC pastāstīja Smile of the Child vadītājs Kostas Yaaopoulus (svenska.yle.fi).

Atradeņa aura

Formāli it kā viss skaidrs – policija varonīgi atbrīvojusi Maugli no viltus vecākiem. Atliek tikai noskaidrot dejojošās meitenītes patiesos vecākus, un laimīgas beigas būs klāt.

Diemžēl gaišmatainās «Esmeraldas» piedzīvojumi ar šo tikai sākas. Tagad, kad bērns tiek fotografēts no visām pusēm un «portrejas» ar bižaino meitēnu izliktas pasaules mediju telpā apskatei un reālo vecāku pievilināšanai, situācija samezglojas arī Grieķijā. Aizturētie audžuvecāki, kas joprojām atrodas pirmstiesas apcietinājumā, pastāv uz savu un apgalvo, ka meitenīti nav zaguši, bet pieņēmuši audzināšanā no bulgāru romiem. Māte esot prostitūta, kas no bērna atteikusies. Līdzīgu viedokli pauž arī romu kaimiņi un vietējās romu organizācijas vadītājs Babis Dimitriou (Daily Telegraph, Dagens Nyheter). Audžuvecāki esot bijuši ar mieru pēc ilgām pārdomām. «Gaišmatainais zīdainītis pēc piedzimšanas 2009. gadā esot uzreiz nodots audžuvecākiem,» apgalvo aizturētā romu pāra advokāte Marietta Palavara (AFP). «Neviens neko nav nolaupījis, nozadzis vai tirgojies ar bērniem. Viņi nepirka šo bērnu,» apgalvo advokātes kolēģis Konstatinos Katsavos (DN).

Taču publiskā doma un policisti neliekas mierā.

Jau noskaidrojies, ka meitenītes DNS nav reģistrēts pazudušo bērnu reģistrā, un tāpēc starptautiskā policijas organizācija ir izsūtījusi šīs meitenītes fotogrāfiju un DNS profilu visām 190 dalībvalstīm, lai atrastu viņas vecākus.

Bērnu zagļi

Izveidojusies apgriezta situācija: parasti vecāki meklē savu pazudušo bērnu, bet šajā gadījumā ir otrādi – policija meklē atradeņa vecākus. Jābrīnās, kā Interpols grasījās atrast šos vecākus 190 valstīs? Pieprasot visiem 190 valstu pieaugušajiem nodot DNS analīzes?

Pārsteidza arī fakts, ka bērnam pietiek izskatīties mazliet citādi, atšķirties no vairākuma taborā, lai policijai uzreiz būtu «pamats» aizturēt audžuvecākus un nekavējoties ievietot raudošo bērnu patversmē. It kā tumšmatainam tētim un mammai nevarētu piedzimt gaišmatains bēbis.

Kāpēc tā notika?

Tāpēc, ka mums visiem ir zināms mīts par to, kā «čigāni zog bērnus», un šo mītu nostiprina arī klasiskā literatūra un māksla. Nevienam nav noslēpums, ka romu tauta vēstures garumā ir viena no visvairāk diskriminētajām un izolētākajām etniskajām grupām ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā. Šo tautu un tās dzīvi taboros nereti apvij negantas leģendas un šaušalīgi šausmu stāsti, jo «romi zogot, zīlējot, pārdodot narkotikas» un «vispār esot bīstami». Piemēram, Ungārijas vēsturē fiksēts fakts, ka 1782. gadā vietējā vara apsūdzējusi romu tautības cilvēkus vietējā bērna nolaupīšanā un apēšanā. Pēc tam pazudušo atrada sveiku un veselu, bet pa to laiku 15 romu tautības cilvēki jau bija nolinčoti (Nadežda Demetir, Starptautiskās romu apvienības viceprezidente).

Paradoksāli, ka joprojām esam gatavi satraukties par katru romu kriminālo aprindu pārkāpumu, it kā tas būtu pasaules gala priekšvēstnesis. Piemēram, nesen Francijas tiesa izskatīja 27 romu tautības cilvēku noziedzīgu darbību franču Nantē. Vainīgie bija izceļotāji no Horvātijas, kas esot piespieduši savus bērnus ubagot un zagt: «Pat desmit gadus vecus bērnus vecāki bija mācījuši un piespieduši zagt» (The local.fr). Runa šajā gadījumā ir par organizētu noziedzību, kurā eksistē klanu loģika un viszemāk hierarhijā atrodas sievietes un bērni, kurus «pārdod un pērk kā preces» (Fria Tider, 1.10. 2013). Taču šis konkrētais fakts nevar kļūt par iemeslu vispārinājumiem. Tādiem, kā Francijas iekšlietu ministra Mānuela Vālsa (Manuel Valls) konstatējumi par Austrumeiropas romu nevēlēšanos integrēties Francijas sabiedrībā. Tāpēc tos esot nepieciešams deportēt atpakaļ uz mītnes valstīm. Viņa nostāju nosodīja kreisie, ieskaitot senatori Esteri Benbasu (Esther Benbassa), taču pēdējie sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka 77% francūžu tomēr atbalsta sava ministra ksenofobiskos izteikumus (france24.com). Neatpaliek arī zviedri, kuru policija bija pamanījusies pat izveidot īpašu romu reģistru, sistematizējot tajā Zviedrijas romu ģimenes, ieskaitot pat mazgadīgus bērnus. Pēc mediju vētras policija publiski atvainojās, taču tagad izrādās, ka «romu reģistrācija bija motivēta rīcība» un «mēs to arī turpināsim izmantot» – uzsver Skones policijas juriste Monika Nebeliusa (SR, 23.10.2013.). Aizspriedumi diemžēl ir spēkā joprojām.

Bērnu pazušana

Tagad, kad visa pasaule turpina minēt, vai mazā «Esmeralda» ir amerikāniete, eiropiete vai varbūt pat latviete, mēs varam paraudzīties reāli uz šodienas bērnu pazušanas gadījumiem visā pasaulē un konstatēt, ka esošie skaitļi ir atbaidoši un šajos bērnu nolaupīšanas noziegumos ir vainojami visi citi, nevis romi.

Ik gadus Eiropā pazūd tūkstošiem bērnu. Lielākā daļu no šīm pazušanām ir šķirtu laulāto savstarpējo strīdu rezultāts. Eirokomisijas ziņojums rāda, ka, piemēram, 2011. gadā Eiropā skaitījās bezvēsts pauduši 250 000 bērnu. «Grūti pateikt, cik no šiem paudušajiem bērniem ir nolaupīti, cik no viņiem aizbēguši,» secina juriste Tuuli Kainulainena. Viņa nav pārliecināta, ka «Esmeraldas-Marijas» gadījumā būs grūti pierādīt, vai bērns bijis nolaupīts un aizvests ar varu. Daudz grūtāk būs pieprasīt, lai īstā māte (ja tāda atradīsies) uzņemas savas meitas audzināšanu. Daudzās kultūrās neprecētai mātei joprojām nav iespējams audzināt savu bērnu bez sabiedrības nosodījuma. Tāpēc nav izslēgts, ka īstajai mātei šo bērnu vairs nevarēs uzticēt. To izlems policija, tiesa un sociālais dienests. Problēmu būs vairāk, nekā sākumā šķiet.

Pagaidām mums visiem gribas ticēt, ka policija atradīs meitenītes īstos vecākus un šī pasaka beigsies laimīgi. Taču gaišmatainās «Ringlas» piedzīvojumi pasaules mediju pirmajās lapās liek aizdomāties par visiem tiem tūkstošiem bērnu, kurus nabadzība piespiež piedalīties prostitūcijā, pedofilijas orģijās, orgānu tirdzniecībā. Piemēram, septembra beigās ķīniešu policija izglāba 92 bērnus un divas sievietes, kurus organizēta noziedznieku grupa gatavojās pārdot melnajā tirgū (TT, Reuters). Viena bērna politika Ķīnā novedusi pie situācijas, kad daudziem preciniekiem provincē nepietiek līgavu. Vecāki dod priekšroku dēlam, un tāpēc meiteņu skaits ķīniešu sabiedrībā (tāpat kā Indijā) ir dramatiski samazinājies. Nolaupītās sievietes pārdod «vīriem» un bērnus pāriem, kuriem nav dēla. Ķīnas valdība sola palielināt sodus «sievu» un «dēlu» pircējiem, taču šis likums var izrādīties tikpat bezzobains kā iepriekšējie. Statistika rāda, ka Ķīnā katru gadu «pazūd» ap 200 000 bērnu un tikai 0,1% no tiem atgriežas pie saviem īstajiem vecākiem. Organizēto noziedznieku grupējumi pērk bērnus par 3000 latiem un pārdod par 8000. Kā norāda South China Morning Post, šos bērnus pārdod adoptēšanai arī uz Eiropu un ASV.

Starp citu, arī ASV ik gadu pazūd ap 2000 bērnu.

Mammu spektrs

Tikko noskaidrojies, ka līdzīgā gadījumā Īrijā policijas «atņemtie» romu gaišmatainie bērni ir atgriezti taborā atpakaļ. DNS analīzes apstiprinājušas bioloģisko radniecību. To pašu, kuru saprot ikviens normāls cilvēks: arī kolorītajiem romiem var būt gaišmataini bērni ar zilām vai zaļām acīm.

Mazās «Esmeraldas» gadījumā radniecība ar audžumammu nav konstatēta, taču tas nenozīmē, ka dzīve romu audžuģimenē būtu sliktāka par mitināšanos sterilā bērnunamā. Grieķu mediji vēsta, ka audžuvecāki savu «blondo eņģeli» esot lutinājuši vairāk nekā savus miesīgos bērnus.

Kas un kāda īsti ir laba māte? Pirms diviem gadiem pasauli pāršalca jauns mediju izgudrojums – «Tīģermamma». Toreiz bija runa par mātēm, kas ar dzelžainu disciplīnu, sterili sakārtotā vidē dresē savus bērnus līdz perfektai pilnībai viņu karjerā. Tagad šim fenomenam parādījies jauns piesitiens: kāda māte Ķīnā izvēlējusies neparastu metodi savas vienīgās meitas audzināšanai. Ceturtajā klasē viņas meita Čen Čena bija palaidusies mācībās, un māte izdomāja jaunu paņēmienu, kā panākt bērna atbildības sajūtas pieaugumu. Viņa paziņoja meitai, ka ir viņas audžumāte un rūpēsies par atvasi tikai līdz universitātes beigšanai. Meita noticēja un kopš šā brīža izturējās pret savu dzīvi ar lielu atbildības izjūtu, bija gatava mācīties no rīta līdz vakaram, izturēt dzīvi internātskolā, ar izcilību absolvēja universitāti un tagad strādā IT uzņēmumā Šanhajā. Tikai tagad – 13 gadus vēlāk māte atzinās, ka toreiz melojusi meitas nākotnes vārdā un ar savas atvasītes panākumiem ļoti lepojoties. Izrādās, ka karjera atsver rētas dvēselē?

Kurai vecāku kategorijai piederat jūs, cienījamo lasītāj? Pirmajai – maigā haosa jeb otrajai – strikta perfekcionista kategorijai? Protams, piedāvātās ir galējības, taču tās rosina pašanalīzei ne tikai vecākus, bet arī žurnālistus. Tos pašus, kuri tik kaislīgi līdz šim aprakstīja mazās «Esmeraldas – Marijas» izglābšanu no tabora, «bezatbildīgi izplatot par romiem negatīvus mītus» (Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisija, 24.10.2013.).

Vai mēs «kādu» izglābjam no viņa tuviniekiem tāpēc, ka šie tuvinieki atšķiras no mums – vairākuma? Vai neesam noguruši no negatīvā ziņojumu toņa medijos par notikumiem blondo atradeņu «izglābšanā» no pazemotās romu tautas tabora? Jā, var gadīties, ka arī romu vidū ir cilvēki, kas Norvēģijā it kā piesavinoties radu bērnus, lai izkrāptu sev lielākus sociālos pabalstus (Aftenposten, Fria Tider, 18.10.2013.), nav izslēgts, ka romu audžumamma ir ar sliktāk izmazgātu priekšautu un nemāk uzdresēt savu «blondo eņģeli» līdz Šanhajas IT industrijas virsotnēm. Taču tāpēc romu tabors nav sliktākas mājas mazajai gaišmatei, jo vecāku mīlestība nav piesieta pie dzemdību nama durvīm, bet gan iedodas vienīgi sev labvēlīgā vidē.

Pagaidām man nav vairāk informācijas par to, kas notiek ar mazo «Esmeraldu-Mariju» Grieķijā, bet es mums visiem iesaku izbeigt vajāt ar saviem aizspriedumiem romus un bižainītei novēlu atgriezties mājās.

«Ej, kur iedama, arvien

Mājās reiz būs jānāk vien.

Blakus vecaimātei Jažai,

Blakus aitai, vistai dažai

Laimīga sēd Ringla ratos,

Un tai magone ir matos.»(2)

 

 

———–

1. Esmeralda ir literārs tēls Viktora Igo (Victor Hugo) romānā «Parīzes Dievmātes katedrāle». Vēstījumā samezglojumam autors iekļāvis «faktu» par to, ka šo franču meitenīti maziņu mātei it kā nozaguši romi. Viņi arī uzaudzinājuši bērnu ar vārdu Esmeralda (kas spāniski nozīmē «smaragds»). Esmeralda vēlāk pelnīja sev sev iztiku, dejojot uz ielas.

2. Eriks Adamsons, Čigānmeitēns Ringla. Rīga, 1939.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s