2014. gada 26. janvārī
Mediju pētnieks Dāvis Eglītis, kuru konsultēju Latvijas mediju situācijas jomā un kurš pēta audiovizuālos medijus, uzrakstījis aktuālu un interesantu publicistiku rakstu, kuru piedāvāju šīs vietnes lasītājiem.
Vai Latvijas Televīzijas jaunā valde rīkojas atbildīgi?
Kā mediju pētnieks, kas raksta disertāciju par televīziju attīstību Baltijas valstīs, uzmanīgi sekoju arī publikācijām par šo tēmu Latvijas medijos. Manu uzmanību piesaistīja Latvijas TV valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes raksts „Situācija mediju vidē – haoss un neizpratne vai apzināta maldināšana?”* , kurā viņš negrib atzīt LTV valdes fiasko 2013. gadā.
Fakti nepielūdzami: LTV kanālus skatās mazāk
No tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS mājas lapā atrodamiem pētījumiem par 2013. gada TV kanālu auditorijām „TV kanālu auditorijas 2013. gadā”**, kas tika publicēti šī gada sākumā izriet, ka LTV joprojām zaudē komerckanāliem.
TNS secina: „Skatītākais TV kanāls 2013.gadā – TV3, kura vērošanai veltīti 13,4% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais bijis kanāls LNT ar 10,5%, bet trešais – PBK ar 9,8% lielu skatīšanās laika daļu.”
Tas, ka neviens no sabiedriskās TV kanāliem nav 2013. gada pirmajā trijniekā, arī, manuprāt, ir jaunās valdes fiasko. Turklāt NEPL ieceltā jaunā LTV valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes, valdes locekļa finanšu un tehnoloģiju jautājumos Māra Skujiņa un valdes locekļa programmas attīstības jautājumos Sergeja Ņesterova darbības rezultātā 2013. gadā abu LTV kanālu (LTV1 un LTV1) skatīšanās cipari ir pat sarukuši salīdzinājumā ar 1012. gadu.
Kopumā LTV 2013.gadā ir zaudējusi auditoriju. 2012.gadā tā kopā bija 13,3 % (LTV 1 9,2% un LTV 7 4,1 %), 2013.gads LTV 12,6 % ( LTV1 9,4 % un LTV7 3,2%).
Šādus skaitļus var atrast TNS mājas lapā.
Beltes kungs pūš mums miglu acīs
Skaitļi 13,3% (2012. gadā) un 12,6% (2013. gadā) runā paši par sevi. Vienalga, kā mēs tos sauktu.
Tos nevar noslēpt aiz skaļa Beltes kunga „kliedziena”, ka „šā gada pirmajās 14 dienās Latvijas Televīzijas kanāls LTV1 ir kļuvis par skatītāko televīziju Latvijā ar skatīšanās laika daļu 9,4%, kļūstot par populārāko kanālu visu Latvijā raidošo televīzijas kanālu vidū”.
2013. un 2012. gadu skaitļu skarbo patiesību nesaldina arī 2013. gada populārāko TV programmu „Top 40”***, kur pirmajā trijniekā ir LTV1 raidītās prezidenta A. Bērziņa un premjera V. Dombrovska Jaungada runas un reportāža no Jaungada uguņošanas. Visi šie trīs raidījumi pieder reproduktīvajiem žanriem, jo pirmo divu saturu sagatavoja prezidenta un premjera kancelejas un to runu rakstītāji un trešais bija reportāža no citu (ne TV) rīkota pasākuma. TV nopelni šādos žanros ir mazi.
Taču 2013. gada „Top 40”nevaru atrast nevienu no Beltes kunga piesauktajiem 2013. gada „sasniegumiem”, t.i., produktīvo žanru raidījumus – plašāko ziņu bloku, ieskaitot „Panorāmu” un nakts ziņas tiešraidē, daudz plašāko nekā līdz šim kultūras raidījumu klāstu, tādus „plašu uzmanību un sabiedrības rezonansi piesaistījušos raidījumus” kā „Melu laboratorija”, „Dzimtas detektīvs”, „Aizliegtais paņēmiens”, „Dzintara puse”, TE», ”Sastrēgumstunda”. Nav arī „Defacto”, „Skats no malas”, „Viens pret vienu”” un citu publicistisko un informatīvo programmu. No LTV publicistisko programmu klāsta topa 16. vietā ir tikai ārpusciklu atsevišķais raidījums – diskusija par Zolitūdes traģēdiju. Protams, šādiem raidījumiem grūti konkurēt ar izklaidi, taču topā ir konkurentu „Bez tabu”, „Nekā personīga’ „LNT ziņu Top 10”, „TV3 laika ziņas”.
Prestitūtu vīģes lapas
Taču ir „kaudze” ar samērā infantiliem, raidījumu vadītajiem, sabiedriskā TV misijai nesagatavotiem narcisiem, kas prot labi zīmēties, žestikulēt, bet neprot (vai lielās slodzes dēļ nespēj) iedziļināties tēmā, neprot pateikt neko jaunu un gudru un palīdzēt skatītājam orientēties ziņu aģentūru un PR kantoru producētā troksnī. Sevišķi daudz šo narcisu ir iepirktajos raidījumos, ko gatavo to producenti ārpus LTV. Šie raidījumi ar savām prestitūtām**** degradē LTV, jo ar nepabruņotu aci ir redzami, ka tie kalpo raidījuma sponsoriem, kuri pat reizēm netiek nosaukti kā finansētāji, bet maskējas aiz vīģes lapas ar nosaukumu „raidījums tapis sadarbībā ar…”. Ja šāda „pseidožurnālistika” ar prestitūtām galvenajās lomās vēl piedienētu komerckanālos, tad sabiedriskajā televīzijā tādi raidījumi kompromitē pašu sabiedriskā medija misiju.
Latvijas TV trūkst savu Bekijas Andersones (CNN), Vladimira Poznera (PK), Maikla Parkinsona (BBC) vai citu līdzīgu raidījumu vadītāju un komentētāju.
Krieviem un latviešiem jāskatās kopā vienas un tās pašas Latvijas TV programmas
Beltes kunga rakstā uzmanību pievērsa teikums par Latvijas latviski un krieviski runājošajām kopienām un, ka vajagot stiprināt komunikāciju caur sabiedrisko mediju ar krievvalodīgo auditoriju, piedāvājot kvalitatīvu, konkurētspējīgu saturu. Ja LTV valde domā, ka LTV kanālos vajadzētu palielināt programmu skaitu krievu valodā, tad valde, manuprāt, darbojas pret Latvijas sabiedrības interesēm un tādā veidā bremzē krievu integrāciju Latvijas sabiedrībā, kultūrā un politiskajā dzīvē uz latviešu valodas, kas ir valsts valoda, bāzes.
Jo statistika liecina, ka tādu «krievvalodīgo», kas nesaprot mediju vēstījumus latviešu valodā ir tikai kādi 3% no visiem 42% Latvijas iedzīvotāju, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda („Jauna Latvijas sabiedriskā medija izveides koncepcija”, NEPL, 2012), turklāt šis skaitlis ar katru gadu turpina sarukt. Pēc dažiem gadiem Latvijā praktiski vairs nemaz nebūs krievvalodīgo, kas nesapratīs mediju vēstījumus valsts valodā.
Krievu valoda Latvijas audiovizuālo mediju tirgū jau tagad aizņem apmēram divas trešdaļas. Paplašinot sabiedriskā TV raidījumu apjomu krievu valodā, Beltes kungs un valde izdarīs lāča pakalpojumu sabiedrības interesēm un nevis stiprinās sabiedrības integrāciju uz latviešiem un krieviem kopīgās latviešu valodas bāzes, bet veicinās divu kopienu valsts nostiprināšanos. Tā ir bezatbildīga vai/un provokatīva rīcība. Turklāt tas ir dārgāk, nekā citi gudrāki risinājumi valodu risinājumi televīzijā.
Krieviem un latviešiem būtu jāskatās kopā vienas un tās pašas Latvijā sagatavotas TV programmas, kuras kopā gatavotu krievu un latviešu žurnālisti, mākslinieki. Daudz lētāk un efektīvāk būtu izmantot mūsdienu tehniskās iespējas un subtitrēt vai arī ieskaņot visas LTV1 programmas krievu valodā, dodot iespēju šos raidījumus vienā laikā un vienā kanālā skatīties ar balss vai subtitrētu tulkojumu kā izvēles opciju, kas to vēlas. Kā to pašlaik dara PBK. Protams, daudz profesionālākā līmenī nekā PBK, kas izskatās, to dara tikai ķeksīša dēļ, lai neviens nepārmestu, ka viņi neraida valsts valodā. Tas arī sekmēs krieviem apgūt ekrānā dzirdamo valodu, jo to apliecina citu valstu pieredze ar subtitrētām filmām.
Tas, protams, neizslēdz, ka atsevišķas programmas sabiedriskajā TV ir krievu un citās valodās, taču ar respektu pret valsts valodu un tāpēc ar subtitriem latviešu valodā. Līdzi rīkojas arī Skandināvijas valstu sabiedriskie mediji.
Tas ir tāpat kā ar bērnudārziem un skolām. Kamēr izglītība notiks atsevišķās skolās un divās valodās, nevis latviešiem un krievvalodīgiem kopā un pamatā uz vienas valodas bāzes tikmēr nekāda integrācija Latvijā nenotiks. Bet Krievija ļoti grib, lai tas tā nebūtu un ārzemju krievi integrētos Krievijā. To apliecina nesenais Krievijas ministra Lavrova paziņojums, ka Krievija gatava vērt vaļā savas krievu skolas ārzemēs un mācības tur notiktu pēc Krievijas programmām.
Latvijas TV raidījuma pašmērķis nedrīkstētu būt valoda, bet saturs. Ja kādu saturu var labāk pasniegt ar Latvijas krievu vai citā valodā runājošu žurnālistu, mākslinieku palīdzību, tad ar respektu pret valsts valodu, nedrīkstētu aizmirst šos raidījumus padarīt pieejamus arī tiem latviešiem, kas krievu valodu nesaprot. Latvijas sabiedriskajiem medijiem būtu jārespektē valsts valoda ikvienā savā programmā arī tajās, kuras raida LTV7. Ja latvieši necienīs sevi un savu valodu tad to nedarīs arī krievi. LTV var daudz darīt, lai to veicinātu, nevis bremzētu, kā manuprāt izskatās pašlaik.
Žaklīna Cinovska kā LTV „apmelotāja”: par LTV valdes komunikācijas „stilu”
Beltes kungs tāpat kā sabiedrība uzskata, ka „Latvijai ir nepieciešams spēcīgs sabiedriskais medijs, kurš var veicināt konkurenci, piedāvāt alternatīvu redzējumu, saturu un piepildīt Latvijas informatīvo telpu kvalitatīvā ziņā”. Taču, 2013. gada rezultāti, manuprāt, par to vēl neliecina. Jo ir lietas, kuru īstenošanai nemaz nav vajadzīgs papildu finansējums, bet tikai profesionāla izpratne un rīcība. Piemēram, vienā no TV programmām izskanēja skatītāja viedoklis, ka par nacionālo traģēdiju Zolitūdē pirmie ziņojuši Krievijas kanāli. Vai tiešām LTV nebija pirmā TV, kas ziņoja un raidīja no notikuma vietas par nacionālo traģēdiju Zolitūdē? Ja tas bija taisnība, kas LTV traucēja būt pirmajiem ar tiešraidi „breaking news” no šī traģiskā notikuma vietas?
Latvijas medijos var lasīt*****, ka Maxima jumta trešo iebrukumu nofilmējusi BBC.
Kāpēc tā nevarēja būt „Latvijas BBC” – LTV, kas būtu veikusi šo online glābšanas darbu novērošanu un ierakstu no blakus ēku balkoniem un pasaulē izplatījusi šo ierakstu ar LTV nevis ar BBC logo?
Var jau laikam saprast, ka LTV valdei un tās komunikatoram nav laika domāt, kā būt pirmajiem notikumu vietās, kā strādāt, lai izkonkurētu citus, kā celt LTV raidījumu kvalitāti un pieprasījumu, kā arī lietišķi un konstruktīvi komunicēt ar citiem medijiem, jo jāgatavo saeimas deputātiem paredzēta reklāmas avīze „Televīzijas Vēstis” par saviem „labajiem darbiem” un jāsniedz tiesā prasības pret tiem, kas atļaujas kaut ko kritisku pateikt par LTV.
Jo kāda persona, kas saucas Žaklīna Cinovska sarunvalodas leksikā esot izteikusi apgalvojumu, ka Latvijas Televīzijas (LTV) komanda esot nozagusi viņas idejas vecgada vakara programmai. Šis apgalvojums, kas publicēts laikrakstā un portālā „Diena” un sociālajos tīklos esot nepatiess, apmelojošs un neslavu ceļošs un tāpēc LTV dodoties uz tiesu.******
Ak, mans Dievs, ar to LTV godu un slavu gan laikam ir briesmīgi traki, ja vienas konkursā neuzvarējušas sievietes viedoklis var tā apdraudēt LTV „labo slavu” un šo „slavu” LTV valde nostiprinās, ja to apstiprinās tiesa?
Beltes kungam vajadzētu savu dārgo un nodokļu maksātāju apmaksāto laiku tērēt gatavojot labus raidījumus, nevis niekojieties ar tiesām. Lai pēc gada medijos mēs lasītu ziņu „Kā Latvijas TV kļuva par mediju tirgus līderi”. Šāda rīcība sekmēs arī LTV slavu un godu, kas ir visu esošo un potenciālo skatītāju interesēs.
Dāvis Eglītis
Mediju pētnieks, doktorants
** http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4442
*** http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448
**** pērkami žurnālisti, kuru darbu apmaksā nevis redakcija, bet kāds sponsors, kuri nekritiski kalpo valdībai, ekonomiskai varai un citiem
****** http://www.ltv.lv/lv/aktualitates/?id=421