Par ticību mūs visus joprojām turpina vajāt. Ticību kari izpaužas ne tikai kampaņu bruņotajās agresijās un asiņainos pasaules karos, bet arī pavisam ikdienišķos sadzīves konfliktos. Piemēram, ir jāatsakās svinēt Ziemassvētkus ebreju decembrī, jānovelk parandža Eiropas veikalā un jāmēģina neskatīties acīs musulmaņu pārdevējam, pērkot viņu bodītē čības vai smaržu eļļas. Ticība diktē domāšanu un uzvedību – šeit, tur un visur.
80% vajāto ir kristieši
Drūmi ziņojumi par asiņainiem pašnāvības atentātiem pret baznīcām, kristiešiem, kurus zvērīgi noslepkavo džihādistu fanātiķi, nav nekas neparasts. Tūkstošiem cilvēku šodien pamet savas mājas, lai paglābtos no vajāšanas viņu kristīgās ticības dēļ. International Society for Human Rights ziņo, ka 80% no reliģiski vajātajiem mūsu planētas iedzīvotājiem ir tieši kristieši. Tātad katru 11. minūti (katru dienu) tiek nogalināts kārtējais cilvēks viņa kristīgās ticības dēļ. 139 pasaules valstīs 200 miljoniem cilvēku netiek nodrošinātas tiesības apmeklēt baznīcu, lai gan ANO Cilvēktiesību deklarācijā šo iespēju garantē mūsu visu kolektīvi parakstītie dokumenti.
Kristiešiem visbīstamākās valstis
Starptautiskā palīdzības organizācija Open Doors ir publicējusi kristiešiem bīstamāko valstu sarakstu. Visbīstamākā ir Ziemeļkoreja. Šīs komunistiskās valsts «darba nometnēs» ieslodzīti ap 70 000 kristiešu, no kuriem 6000 dislocēti cietumā nr. 15, kurā katru svētdienu jāpiedalās propagandas rituālā, kura laikā publiski jāatsakās no savas ticības. Spītīgos salauž ar spīdzināšanu. Lielākā daļa 15. cietuma ieslodzīto neiztur un mirst savas ticības dēļ.
Nākamā ir Somālija. Islāmistu terorisma organizācija Alšabab jau sen pārvērtusi vietējos kristiešus savos medību laupījumos: «Somālijā kristīgs cilvēks nedrīkst paļauties nedz uz kaimiņu, nedz draugu vai darba kolēģi. Pretējā gadījumā jūsu galva ripos» (Open Doors).
Nigērija ir trešā bīstamākā valsts. Tur pēdējā laikā plosās islāmistu kaujinieku grupējums Boko Haram, kuru kontā (kopš 2009. gada) ir 3000 noslepkavoto kristīgi ticīgo cilvēku dzīvības. Pašlaik šis grupējums nokļuvis mediju uzmanības centrā sakarā ar 200 mazgadīgu skolnieču varmācīgu nolaupīšanu no skolas. Sektas vadītājs meitenītes izprecināšot par pieklājīgu cenu, un izglītība sievietēm esot kaitīga. Tā sakot – nopelnīs «par miesu» un pakalpos savam pravietim ar «pareizu rīcību».
Birmā baznīcas bombardē ar valdības kara lidmašīnām, bet Mali, Tanzānijā, Etiopijā un Nigērā vajā ar šarija (linča) tiesu sistēmu, kas palīdz linčot ne tikai sievietes un bērnus, bet arī kristīgos.
Pakistānā pret baznīcām cīnās ar pašnāvniekiem spridzinātājiem. Piemēram, pērn šādā veidā Pešavārā tika nogalināti 120 cilvēki, sprāgstot lādiņam baznīcā.
Kā norāda Human Rights Watch, Pakistāna ir īpaši bīstama valsts kristiešiem, jo vajāšanu netieši sankcionē arī valdība.
Kristīgo baznīcu grautiņus var konstatēt arī Indijā. Piemēram, 2008. gadā hinduistu radikāļu kustība izvērsa plašus bruņotos uzbrukumus baznīcām, nogalinot ap 500 kristīgo cilvēku, 50 000 iztriecot no mājām un nopostot ap 300 baznīcu.
Nav labvēlīgas arī teritorijas uz dienvidiem no Sahāras. Tur samērā bieži notiek «reliģiskās tīrīšanas» akcijas un rezultātā no zemes visas pazūd vairākas vissenākās pasaules kristiešu kopienas.
Irākā kristiešu skaits ir sarucis no 1,2 miljoniem (1990) līdz 330 000 šodien. Sīrijā pilsoņu kara rezultātā tūkstošiem kristīgo turpina bēgļu gaitas. Koptu kopiena Ēģiptē turpina savu cīņu par eksistenci, pagaidām bez redzamiem rezultātiem, jo baznīcas turpina degt.
Nepatīkams pārsteigums ir arī Apvienotie Arābu Emirāti, kuros pāriešana kristietībā vai ticības diskusijas var novest pie nāvessoda. Baznīcas apmeklējums tur nav veselībai labvēlīga aktivitāte (spīdzināšana, deportācija vai fiziski sodi ir norma).
Ko nedarīja Andris Piebalgs?
Vai Eiropas Savienības augstākās ārpolitikās reprezentantes Ketrinas Eštones (Catherine Ashton) nevēlēšanās parakstīt kopēju rezolūciju pret koptu baznīcu spridzināšanu Ēģiptē ir normāls sekulārs solis?
Piekrītu, ka valsts ir šķirta no baznīcas un politiskajām svirām nav jāieslēdzas noteikta ticīgo grupējuma aizstāvībai. Taču, ja runa ir par masveida vajāšanu un teroru pret cilvēkiem viņu ticības dēļ, tad Eiropas Savienībai kā vienotai platformai būtu jāvērš ekonomiskās sankcijas pret valstīm, kurās cilvēki tiek vajāti viņu ticības dēļ.
Latvijas eirokomisārs Andris Piebalgs šo uzdevumu neveica. ES finansiālais pabalsts jaunattīstības valstīm netika ierobežots kristīgo vajāšanas dēļ. Viņa iniciatīvas vienmēr bijušas niecīgas un darba efektivitāte – ierobežota. Amats it kā aizsedz darba rezultātu, un mēs turpinām vērtēt amatpersonas nevis pēc padarītā, bet gan pēc pozēšanas TV ekrānā.
Taču atgriezīsimies pie kristīgajiem, no kuriem šai situācijā varētu gaidīt izpratni un solidaritāti pret citiem – arī vajātajiem sabiedrības «grupējumiem».
Sievietes un geji – visur vajātie
Diemžēl, klausoties Latvijas kristīgo fundamentālistu skarbajos izteikumos pret gejiem, lezbietēm un sievietēm Latvijā, rodas iespaids, ka šie cilvēki nekad paši mūžā nav tikuši vajāti savas ticības vai pārliecības dēļ un šā iemesla dēļ nespēj iedzīvoties vajātas personas situācijā.
Sieviešu stāvoklis pasaulē ir slikts. Īpaši uzkrītoši tas novērojams tajās pašās valstīs, kuras pieminēju jau iepriekš.
Pakistānas cilvēktiesību komiteja tikko savā preses ziņojumā informēja, ka katru gadu tā saucamo «ģimenes goda aizstāvības» slepkavību rezultātā tēvi un brāļi nogalina ap 1000 pakistāniešu meiteņu. 2013.gadā – 960. Viena no «ģimenes atriebtajām» ir 25 gadus vecā Farzana Parvena, kuras vecāki neakceptēja viņas laulības ar «nepareizu vīrieti».
Pa ceļam uz tiesas sēdi Lahorā sievieti pavadīja pūlis. Tur ieradās arī viņas tēvs un brālis un sāka sist jaunlaulāto sievieti ar rungu un akmeņiem. Pievienojās pūlis, un visbeidzot sieviete nomira uz ielas pie tiesu nama sliekšņa. «Es nogalināju savu meitu tāpēc, ka viņa ar savu nepareizo laulātā drauga izvēli bija sarūgtinājusi un pazemojusi mūsu ģimeni. Es šai laulībai nebiju devis savu piekrišanu, un tāpēc viņai bija jāmirst,» paskaidroja tēvs britu laikrakstam The Guardian. Starp citu, savu iepriekšējo sievu Farzanas Parvenas vīrs bija nožņaudzis. Nedz tēvu, nedz vīru slepkavas Pakistānā netiesāja.
Nigērijā svētdien nogranda kārtējais sprādziens. Šoreiz nevis baznīcā, bet futbola laukumā Mubi pilsētā. Kamēr policisti skaita upurus, ir skaidrs, ka vainīgie ir Boko Haram, jo sports nav tikumīga padarīšana. Vismaz musulmaņu fundamentālistiem tā šķiet. Pēc viņu domām, sports nav savienojams ar īstenu ticību Dievam. Izskatās, ka sportisti būs nākamie rindā aiz kristiešiem un sievietēm Nigērijas «ticības soda bataljona» sodāmo sarakstā.
Apostasija jeb atteikšanās no ticības
Sudānā tikko uz nāvi notiesāta jauna māmiņa Merijama Jehija Ibrahima, kas, laulājoties ar kristīgu sudānieti Danielu, pārgāja kristīgajā ticībā. Ciema «gudrie vīri» izlēma, ka šāda rīcība ir jāsoda un jaunā māte (par ticības maiņu) tiks sista ar pātagām 100 reizes un pēc tam viņu pakārs pie zara.
Tātad Merijamu soda ar nāvi pat apostasiju jeb atteikšanos no savas ticības. Musulmaņiem tas nav nekas neparasts, jo «apostasy laws» ir likumu kopums, kas aizliedz cilvēkam mainīt reliģiju. Kā norāda ASV pētniecības centrs PEW, apmēram 20 valstīs pasaulē šis likums paredz nāvessodu un ir daudz bargāks pret sievietēm.
Dzimtas goda glābšana, terorisms ticības vārdā un «apostasijas likumu» piemērošana pret sievietēm nav tikai Austrumzemju fenomens.
Arī mūsu Latvijas reliģiozie fundamentālisti, līdzīgi Boko Haram, ir gatavi apkarot visu, kas runā pretī viņu iedomām, pārliecībai un ticībai.
Vai geju, lezbiešu un sieviešu pazemošana un vajāšana Latvijas publiskajā telpā arī nav austrumpasaules kristiešu vajātājiem līdzīgs pasākums?
Vai mēs esam labāki?
Patiešām esam?
* no grieķu vārda apostasia, kas nozīmē atkāpšanos no savas reliģijas vai tās principiem
…Vai geju, lezbiešu un sieviešu pazemošana un vajāšana Latvijas publiskajā telpā arī nav austrumpasaules kristiešu vajātājiem līdzīgs pasākums?…
Sandra, šis nav līdzīgs “pasākums”! Radikalizēto musulmaņu veikto slepkavošanu, bet rakstā pieminētie “pasākumi” 99% gadījumi IR saistīti ar radikalizētiem musulmaņiem, salīdzinat ar apsaukāšanos anonīmos komentāros internetā?!
Latvijā šī it kā pazemošana un it kā vajāšana ir tikai veselīga sabiedrības organisma atbilde uz apzinātām provokācijām, kas neatstāj praktiski nekādu iespaidu uz “apspiesto” (geju, lezbiešu un citu hobiju piekopēju filatēlistu) ikdienas dzīvi. Tai pašā laikā propogandētā un uzspiestā brīvās mīlestības radītā izjukušo un nenotikušo ģimeņu “tradīcija”, kas bieži vien ir galvenais sieviešu un bērnu nabadzības iemesls, ir “nediskriminējošās” ideoloģijas sekas un tādēļ domājams arī mērķis. “Tradīcija” visās izpausmēs, t.sk. politiķu un darba devēju attieksmē. Nevajag ugunsgrēku dzēst ar benzīnu!!!
Man rodas iespaids, ka Jūsu ideoloģiskā platforma ir tikpat necilvēciska kā tiem, kuri musulmaņu valstis sabombardē ar urāna bumbām un pēc tam saindē ar zaļo papīriņu korupciju, lai sagrautu esošo sabiedrības modeli un izraisītu simtu miljonu migrāciju un kultūru sadursmes. Tas arī noved pie aprakstītā rezultāta.
Sandra, nevajag stāstīt muļķības un likt lasītājiem cerēt, ka pasaules varenie patiešām cīnīsies pret to, ko paši izveidojuši un attīstījuši!
Sametot vienā katlā gejus, lezbiešus un sievietes, jūs sevi parādat kā apzinātu manipulatoru. Tas man jau bija skaidrs, bet 4 vārdos pierādījums ir kompaktāks 🙂
Skaidrs, ar Jums man nav vērts diskutēt. Paldies par viedokli! 🙂
Nu, mazliet sašūmējos gan, fakts. Diskutēt ar mani var, bet laikam taisnība, ka šis nav gadījums, kad kāds no mums meklē info ar pieļāvumu, ka varētu koriģēt savu viedokli.
Paldies, ka lasījāt un arī publicējāt manējo 🙂
Paldies. 🙂 Vajag vismaz vienu dienu pavadīt invalīdu ratiņos, lai saprastu cik daudz problēmu šiem cilvēkiem ir mūsu sadzīvē. Lai viņi varētu dzīvot pilnvērtīgi (tā kā Jūs un es, piemēram), mums vēl LV garš ceļš ejams. Taču viss sākas ar to, ka mēs: priviliģētie to beidzot apzināmies un saprotam, ka arī invalīdiem ir jānodrošina tiesības būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem un šis process ir mūsu – veselo cilvēku pienākums. Pamēģiniet nodzīvot pāris mēnešus kā sieviete, kas nopietni izturas pret savu darbu un sava darba rezultātiem, pret savu ģimeni un bērniem un pēc tam parunāsim par sieviešu tiesību ierobežojumiem Latvijā. Jā, es zinu, ka tas Jums nav iespējams. Diemžēl. Starp citu, esam (kā žurnālisti) iedzīvojušies tuklu/korpulentu cilvēku stuācijā (nogrimmējot tievus aktierus) un filmējot visu kas ar viņiem notiek (ar slēpto kameru). Pēc tam visi esam bijuši šokā par to cik ļoti atšķirīga ir to pašu amatpersonu un līdzcilvēku attieksme pret to pašu cilveķu ja viņš ir “resns” vai tievs” . Atšķirība ir milzīga. Par lezbiešu pāri, kas godīgi audzina savus bērnus es tagad nerunāšu.Vai ne? Iznāks taču briesmīgi “manipulatīvi” (kā Jūs sakāt!) 🙂 Par klusiem un strādīgiem, pārbaidītiem gejiem (kas nekad nepiedalās Praidos) arī nerunāšu. Nav jau nozīmes. Vai ne? Paēdušais izsalkušo nekad nesapratīs. Vai ne?
Andri, piedodiet, bet Jūsu komentars ir pilns ar nepamatotiem steriotipiem un apgalvojumiem, kas liecina par neinformētību. Man tas izskatījās kā rakstīts pārliecībā, ka, ja piederat pie nospiedošā vairakuma (iespējams pat nosacīti nospiedošā, jo daudziem bail pie tā nepiederēt), tad tas pats par sevi jau ir pietiekams pamatojums apgalvojumam un citi argumenti nav nepieciesami.
Papildus (ne par šo konkrēto komentāru). Parasti ļaudis, kuriem trūkst argumentu, bet kuri nav gatavi nekādi koriģēt savu viedokli, sāk paceltā balsī kā mantru skaitīt klišejas un neļauj oponentam tikt pie vārda. Esmu ievērojis, ka Latvijas kristiešu fundamentālisti šādā stāvoklī nonāk nevis sarunas laikā, bet tā šo sarunu jau iesāk.
Pie tam, mūsu kristiešiu vairumam ir visai virspusīgas zināšanas par kristīgo ticību, šķiet, ka viņi nemaz nezina, ka ir vecā un jaunā derība un kāpēc tā ir, atsaucas uz Svēto rakstu vietam, kurās runa ir par pavisam citiem tematiem, daudzas līdzības ar dziļu jēgu iztulko burtiski, nonākot pie pavisam citiem – būtībai neatbilstošiem secinājumiem un tā visa rezultātā krīt arhaiskā elkdievībā ar visiem kristīgajiem “svēto govju” analogiem un ļaunajām raganām (piemēram, gejiem, kas itkā spēj samaitāt “normālos” bērnus. Nu gribu redzēt kaut vai vienu heteroseksuālu cilvēku, kurš geju propagandas rezultātā būtu mainījis orientāciju – nau kaut vai vienu pašu). Gribu zināt, kura valsts izzudusi no zemes virsas un tauta iznīkusi tikai tāpēc, ka to vadījusi sieviete.
Kristīgo vietā saradies pārāk daudz krustnešu.
Salīdzināt kristiešus, kurus fiziski nogalina un gejus, kuru tiesības savas attiecības saukt par normālu ģimeni kāds apšauba ir “nedaudz” pārspīlēti.
Tāpat ir jautājums, cik tālu var iet tolerancē? Piemēram, Nīderlandē nu jau pat pedofilu partija, kas aicina legalizēt seksuālas attiecības ar bērniem no 12 gadu vecuma. Arī viņu tiesības kāds apspiež?
Ja kāds no jūsu nosauktā pie mums tiešām ir jāaizstāv, tad tikai sievietes. Tiesa, manā dzīvē neienāk daudz gadījumu, kad sieviete tiek diskriminēta, kā jūs mēdzat stāstīt un pat vadošajos amatos uz Eiropas fona Latvijā ir daudz – pat kvotas nav vajadzīgas.
Pie mums drīzāk aktīvāk jācīnās ar politisko korupciju un stulbiem lēmumiem, kas ietekmē Latvijas ekonomiku, kuras stāvokļa uzlabošana liks labāk sajusties visiem “apspiestajiem” un “apspiedējiem”.
Sievietes pie mums Latvijā nedrīkst pretendēt uz amatiem, kas paredzēti tikai kungiem. 🙂 Piemēram.
Par kādiem amatiem ir runa? Kādi piemēri?
Tiešām pesonīgā pieredze man rāda pretējo, bet ticu, ka citiem ir cita pieredze.
Ir, ir šāda pieredze. Sievietei piedāvās “kultūras ministru” vai kādu citu sekundāru amatu (pirmajā piegājienā). Atslēgas pozīciju tikai situācijā, kad ir bezizeja un vajadzīgs “amata” aizstājējs uz laiku. Kā to vārēja novērot brīdī, kad divi kungi saplēsās 50:50 par Prezidenta amatu un amats “atkrita” VVF. Tas pats tagad, kad Dombrovskis atkāpās “nelaikā” un sieviete tika iebīdīta kā kompromisa variants, pret kuru nevarēs būs pretenzijas laikā, kad faktiski nomainīt premjeru nedrīkstēja (Zolitūde, 10 mēneši līdz nāķamajā vēlēšānam).
Tai pašā laikā Saeimas priekšsēdētāja nav nekāds kompromiss.
Tiesa, Pulkinena reiz kādā intervijā stāstīja, ka savos uzņēmumos liek par vadītājiem vīriešus, jo tā vieglāk ar biznesa partneriem strādāt – viņus labāk uztver citi biznesmeņi – vīrieši, nevis viņu, kā sievieti.