Vai citplanētieši patiešām ir mūs apmeklējuši?

Speciāli TVNET

Amerikāņi periodiski atsāk nodarboties ar „marsiešu“ problēmas risināšanu: ir bijuši vai nav bijuši kā viesi uz zemes? Ziņojums par nepazīstamu lidojošo objektu analīzi  pagaidām nav pavēstījis neko jaunu. Visi jautājumi arī aizvadītās vasaras atskaitēspalikuši bez atbildes. Vai esam vieni paši šajā universā, jeb tomēr kāds lidinās neredzamā dimensijā ap mums un meklē saziņu? Pēdējais amerikāņu ziņojums visaugstākajā līmenī šajā virzienā informē, ka pagaidām nav pierādījumu „marsiešu“ apmeklējumiem, lai gan 144 observatorijas tika konstatēti sinhroni traucējumi militārām aktivitātēm gaisā. Kurš un kāpēc šķērsoja ASV gaisa telpu, to UAPTF (Unidentified aerial phenomena task force) nenoskaidroja. Tātad – viss paliek pa vecam. Nekas nav bijis, viss cits ir – iedomas.  

Mazo figūriņu spiets

2019.gadā sabiedrības uzmanības centrā nonāca no ASV gaisa spēkiem nopludināts, filmēts materiāls, kurā redzami mazi, krāsainiem krītiņiem līdzīgi lidaparāti, kas savādos lokos spieto virs kontinentiem un jūrām. Taču filmētais bija tik vājas kvalitātes materiāls, ka no tā zinātniekiem noskaidrot neko neizdevās. Diemžēl tāpēc nemazinājās konspirācijas teoriju piekritēju minējumi. Tieši pretēji – tie savairojas neiedomājamos daudzumos un nav rimušies joprojām. Sākot ar spiegošanas tehnologiem, meteorologiem un beidzot ar magiem un minētājiem, visi mēģina atrast „krāsaino blusu“ gaisa piruešu loģiku. Arī tagad – ik pa brīdim, parādās „kārtējās“ liecības par „zaļo cilvēciņu“ parādīšanos. Zinot, cik nelabvēlīgs cilvēks ir pret nepazīstamām lietām un parādībām, viesiem no cilvēkiem vajadzētu uzmanīties. Ja viņi ierastos, tad nedomāju, ka kādas valsts valdība vai militāristi būtu spējīgi gudri ar tiem sarunāties un saprast kas tālāk jādara. Ja reiz neprotam pat apjēgt, kas ir pandēmija un vīruss, tad ar marsiešiem neviens no priekšniekiem noteikti netiktu galā. 

Pats paradoksālākais ir tas, ka nevienai valstij neesot konkrēta plāna, kā kontaktēties ar citplanētiešiem, gadījumā, ja tie tiešām ierastos pie mums. Šāda krīzes plāna vispār nav. Komunicēt nemācētu, tāpēc visticamākais, ka uzreiz šautu pretī. Lai drošāk. 

Risinājumus piedāvā tikai fantāzijas literatūra un māksla. Datorspēles pagaidām ir vienīgā jomā, kurā var reāli apskatīties kā šādi „marsieši“ ierodas, uzvedas un kā ar tiem jākomunicē. Taču reālajā dzīvē šādu komunicētāju nav. Rodas iespaids, ka visās paaudzēs ļaudis ir vēlējušies satikt atbraucējus no citām galaktikām, taču vienlaikus ļoti baidījušies no šādas iespējas. Jau iepriekš zinot, ka neko labu tas nedos. Savādi, ka mums cilvēkiem ir tik ļoti bail no visa, kas ir citāds. Proti, atšķiras no mums pašiem. 

Džordano Bruno okultisma laiks

Antoloģijā “The occult world” (2015) Braians Beikers apgalvo, ka science fiction žanrs esot radies jau Romas inkvizīcijas laikā. Tad, kad filozofu un astronomu Džordano Bruno katoļu baznīca 1600.gadā sadedzināja uz sārta, jo viņš apgalvoja, ka universs ir bezgalīgs un kaut kur eksistē citas pasaules. Baznīcai šādi secinājumi nepatika, jo visa centrā esot Dievs un viss. Džordano atklāja vēl citas lietas un baznīca savu nolādējumu arī par to joprojām nav atcēlusi. 

Toties cilvēka fantāzijai tobrīd tika dots impulss iedomāties, ka arī citur dzīvo dzīvas būtnes. Šim fantāzijas plūdumam bija 2 virzieni. Proti, tie, kas saskatīja šajā citplanētiešu faktā ko lielisku, neatkārtojamu un daiļu. Pretējo virzienu pārstāvēja šausmu tekstu gudrotāji un pastarās dienas sludinātāji. 

Franču filozofa Voltera darbā ”Micromégas” (1752) ir runa par cilvēku tikšanos ar citplanētiešiem. Tie ieradušiem no Sīriusa planētām uz zemi un ir gigantiski. Sākumā šiem šķiet, ka cilvēku uz zemes vispār nav, jo esošās dzīvās būtnes izskatās niecīgi sīkas. Taču brīdī, kad kādam atbraucējam aiz naga aizķeras valis, viņš zemes iedzīvotājus tomēr pamana un vēlāk analizē tos ar mikroskopa palīdzību. Šajā Voltera politiskās satīras darbā konfliktē atbraucēju un zemes iedzīvotāju priekšstati par to, kas ir norma un pareizi. Viņu konstatējums ir lakonisks – cilvēka kaislība kašķēties un karot ir tiešām smieklīgas un nožēlojamas īpašības. 

Kā klasisks otrās līnijas pārstāvis ir H.P. Lovenkrafts, kuru saista uzbrukuma jeb invāzijas naratīvi. Tāpat kā Velsa „Pasauļu kari“, Lovenkrafta pieeja bija dziļi traumējoša, mēģinot pierādīt, ka atbraucēji lēni un pamatīgi iedziļināsies, lai pilnībā iznicinātu zemi un tās iemītniekus. Darbā „Čuksti tumsā“ (1931), notikumu gaita sākas 1927.gadā Vermontā, kur plūdu laikā tiek atrasas savādas noslīkušas būtnes. Pamazām noskaidrojās, ka zemi apmeklējuši viesi no kosmosa, kuru plānos ir iznīcināt cilvēkus un izmantot tos savā labā. Šo līniju turpina daudzi un ir tik saprotami, ka cilvēka daba pieprasa visus svešos un neparastos aizvākt, nogalināt un iznīcināt. Derīgie ir tikai tie, kas atgādina mūs pašus. Mūsu kloni. Diemžēl tāda ir cilvēku sabiedrība, kurā dominē bailes no svešajiem un naids pret citādajiem.    

Savādais pārmaiņu periods

Šodien zinātne ir pārkāpusi sliekšņus, kas agrāk šķita nesasniedzami. Tiek radīti moderni kosmiskie projekti. Amerikāņa Īlona Maska Space X raida tiešraides ik dienas, visi var aplūkot tās Youtube kanālā savos datoros. Marsa ainava vairs nešķiet science fiction projekts, jo to arī var aplūkot ikviens no mums un studēt sava telefona ekrānā. Vai mēs paši nesākam kolonizēt citas planētas? Varbūt mēs pirmie aizbrauksim pie viņiem, iekams tos sagaidīsim pie sevis? 

Nevienam nav noslēpums, ka plašumā iet kosmiskā tūrisma projekti. Pirms dažiem mēnešiem varējām apskatīt kosmisko viesnīcu Voyager Station ietvaros dizaina žurnāla Dezeen lappusēs. Pavisam reāls viesnīcas veids, taču kosmosa interpretācijā. To sāks būvēt 2026.gadā un atvērs lietošanai jau gadu vēlāk – 2027.gadā. Par to domājot, nāk prātā Stenlija Kubrika „Space station V“ no 1968.gada filmas. Pašlaik, kad Ķīna nosūta debesīs savus astronautus un tepat līdzās zviedri sagatavojušies atkal palaist orbītā mazos satelītus no savas bāzes Esrance Space Center  galējos ziemeļos – Kirunā, nekas vairs nešķiet neiespējams.  Tādējādi – mēs paši vēlamies kļūt par citplanētiešiem un gatavojamies iekarot kosmisko telpu. Tātad – esam pietiekoši inteliģenti, lai to paveiktu. Tagad tā sāk izskatīties. Uz šī fona 2019.gada NLO jeb „lidojošie krītiņi“, šķiet niekošanās. Mazvērtības kompleksa ražots produkts – „viņi“ = lielie, gudrie un pārākie. Lai gan jau sen „viņu“ vietā esam nostājušies mēs – gudrie no planētas zemes. 

Vai inženieri ir apsteiguši fantāzijas literatūras un kino radītās ilūzijas? 

Šķiet, ka tas ir beidzot noticis.

„Viņiem“ jābaidās no mums. 

Tas nu ir skaidrs.